to float far away into silence

puff,
varbūt pat gribētos kaut ko šeit ierakstīt
par atmiņām un tagadlietām
par to, cik jauki, ka universitāte piešķīrusi abus nākamā semestra placements aberdīnā, kas nozīmē nevajadzību meklēt dzīvesvietu citā pilsētā septiņām nedēļām (lai gan drusku šņuk, ka nebūšu inverness, jo tad būtu varējusi varbūt iet skatīties līķu griezumu..)
varētu rakstīt arī par bailīgumiem māju kontekstā, visādām nesapratnēm un dīvainībām
vai arī to jauko mirkli, kurā man šodien drusku patika ziema
un cik ļoti atbildīgumi reizēm rada frustrācijas un norobežošanās.. un es nevarēju izmazgāt zupas katlu no piedeguma un visi atbildīgie shared planet cilvēki bija kaut kur citur un maģiskā kārtā visi pārējie minions nez kāpēc par zupas gatavi un katla problēmu sāka prasīt man lietas
tad ir arī tas, ka ir dažreiz interesanti apmeklēt svešas lekcijas, kas tomēr ir saistītas ar pašas mācībām
dažkārt izdaru kaut ko konstruktīvu konferences kontekstā (tās, kuru it kā organizēju)
arī par komunikāciju varētu.. kā esmu ievērojusi, ka nesāk sirds tik dramatiski raustīties ik reizi, kad kaut kas mazāk mazsvarīgs jāpasaka vai jāpajautā. kā arī tad, kad kaut kas vairāk kā pārcilvēkiem sadzirdams jāpasaka.
pēdējās pirmdienas peldējums bija ļoti īsi gļēvulīgs. toties tajpat naktī no veikalu izmestajām lietām tika dota otrā konsumācijas iespēja tik daudz šokolādēm, dārzeņiem, pat alum (!) un citiem jaukumiem
par angry words, kas pēcāk vainīgumā liek pašai nostūrēties kaut kādās pagaldēs un pasedzēs
neznezez
pasaule pilna dīvainību, kaut kādu jaukumu. kā jau parasti.