dūmu piesūcināta āda

domāju par rītvakara dokumentālo mauku spozmes filmu un pēcāku bērzsulas vīna konsumāciju pekās un bezgalīgu blenzšanu ugunī oktagonālajā koka mājiņā
un tā teju vai šņuk un pietrūkst tas, ka šovasar nekas tāds kolektīvs nav noticis. ka sen nekas tāds nav noticis. cilvēki, kas noskaņās sēd segās, matračos un spilvenos, konversē, dedzina, ēd, dzer, rotaļājas, maukojas, burbuļi, smiekli un nopūtas, bildes, dūmot, alus, siltums. Šūpoles, kas nekad vairs nenotiks.
pasauli pārņem peku un dūmu maģija
viss jūtas varbūt skaisti


ai, daudz nenotikušu plānu. bet laiks un apstākļi sāk kost.