September 8th, 2012
cilvēks, pie kura devāmies spiest cidōnijsulu, kā izrādās ir Libertu vietas īpašnieks, kurš pamatā nodarbojas ar visādu bērzsulu gardizstrādājumu ražošanu.
tikām ne vien pie kādiem nepilniem divdesmit litriem cidōnijsulas, bet arī bērzu sulas sīrupa un vīna. nogaršojām arī viegli dzirkstošo bērzsulas limonādi, kas bija gluži okēj, taču tas vīns man tomēr vairāk tīkams bija, tālab palūdzu vecākiem gūt pudeli manā vārdā, jo pašas maks bij' atstāts mājās. tagad kādā brīdī būs tas pirmsbraucoši jānokonsumē ^^
ohh, un viņam tur tajā vietā ir divi ōsm suņi, kam piemīt patīkami saprātīgas un klausīgas uzvedības spēja.
un tā vieta atrodas tepat teju peku kaimiņos.
kopumā tā pavisam pozitīvi. arī pats Linards atstāja patīkamas sabiedrības iespaidu.
plus vēl tika izklaidējošā iespējas skatīties, kā visi tie divdesmit septiņi kilogrami cidōniju tiek samalti pļutrā, kas pēcāk tika ievietota tādā kā maisā, kas ievietots sietainā toverī, kura centrā ir balōnveidīga lieta, kas tiek piepildīta ar ūdeni. un tad tas spiediens, to cidōnijpļutru pret sietainajām malām ņipri spiežot, izraisa sulas atdalījumu. rezultātā vienā spainī ir sula, bet maisā paliek diezgan pasausa cidōniju pļutra, kuru nedaudz apžāvējot var vēlāk vārīt tējā.