dobes

tad, kad es nokļuvu dārzā, man tika šizōtūre kontekstā kas-kur-kā. nokļuvām līdz tādai koka arkai, ap kuru bija apvīteņojušies ērkšķaini [kas man šķita ir] kazeņzari. arka bija manāmi sašķiebušies. kad kopīgi ar Fred mirkli bijām pabakstījuši un pakustinājuši to, es ieteicu, ka varētu ar zemes piebērumu un akmeņiem nostabilizēt tainīgumam. domāts-darīts un great-success!
pēcāk, kad visi rosījās ravēšanas virzienā, es prasīju, kuru no dobjvietām man apstrādāt. saņēmu atbildi par brīvas izvēles iespēju.. nekur tālu negāju un pavaicāju, vai man blakusesošā būs okēj - jā.
redz, dažubrīd ir ļoti grūti saprast, kā kaut ko darīt, ja nav ļoti pārliecinošas pārliecības, ka ir jādara Tā. mājās, piemēram, peku dobēm es nemaz netuvojos, jo, ja vien tas nav ar ziedu kāta galā, nezināšu, vai tam ir paredzēts tur augt vai nē. varu ravēt tik vien kā piparmētru dobes. reiz, pļaujot zālienu, atstāju tādu pagaru nezāli, kas man šķita glīta. pārdienu vēlāk ievēroju tās izgaisumu un tad arī uzzināju, ka tā ir nezāle un nevis kaut kas tur audzēts. īpaši traki ar mazizaugušām lietām, kur viss tāpat izskatās vienlīdz mazizteiksmīgs un zaļš ><

bet ravēšana todien dārzā, tātad.
es it kā sapratu, ka laikam ir paredzēts likvidēt puslīdz visu (tiesa, es atstāju gar malu saaugušās topošās narcises, jo, nu, glīši)
tur bija dažādi augi, kas izskatījās tur apzināti audzināti. kad prasīju netālu esošajai būtnei par to vēlamību un nolemtību, viņas atbilde bija tāds vienkārš izvēlies, kas ir tas, ko gribi, lai tur aug.
te man ir jāpievērš uzmanība aptuveni sistēmai, kāda tur ir - ir cilvēki, kas turp iet, dzer tēju, izklaidējas, un tiem, kas vēlas, ir savas dobes, par kurām viņi rūpējas un audzē lietas pēc saviem ieskatiem un izpausmju vēlmēm. ar savu reakciju viņa lielā mērā netiešā veidā man pateica - lūk, tava dobe; dari nu kā nu pašai patīkas.
tas ir apmēram kā piešķirt kādu kvadrātpleķi sava dārza randomsvešiniekam, kas ienācis paciemoties uz pārstundu. tā, it kā tā būtu vienīgā lōģiskā rīcība. un kaut kas pavisam dabīgs

tiesa gan, tikt pašai pie savas dobes Aberdīnā būtu ļoti,am, savādi. nu, tas ir gluži vai kā mājdzīvienks - atbildība, rūpes..
ir jau gan arī pozitīvi
bet, ai, neesmu droša, ka spēju kaut kādus komitmentus.
purumpumpum