Man ir līdzīgi, gan jau ka lasīji manu otro blogu šeitan, kur par to jau izvaidējos.
Kaut kā jā pirms aizbraukšanas bija pozitīvāk un drosmīgāk (protams ka bij bailes un stres), kaut kā šķita atbraukšu sakārtošu dzīvi un tie atlikušie laiki aizskries kā puf, bet kad nu tu esi te tad saproti ka tie pārējie laiki nemaz tik vienkārši negrasās pazust.
Un laiks ko pavadi mājās ir tas ko tu pa īstam NODZĪVO, šeit mēs eksistējam.