šodien mācos apieties ar savu nepatiku pret sabiedriskām un cilvēkpildītām vietām

sēžu uz viena iepirkšanās centra jumta parka kopā ar savu mīļoto velo, kafiju un grāmatu aberdīniski siltā saulītē (=objektīvi nav nemaz tik silta, but we here take whatever we can get regarding sunshine and warmth)
sapraru, ka man nepatīk nevis sabiedriskas vietas, bet gan pārpildītas vietas, kur jāsāk strīķēties gar citiem

bet tādai rāmai pasēdēšanai nav jāizmeklē tukšākais parka noatūris, lai tik tiktu pie ārēm bez citiem