rakstu darbi

aiaiai, šis ir tik bēdīgi un lieliski vienkopus
universitāte dara tik stulbas lietas un man gribas viņus zvetēt ar ķieģeli.. es teorētiski saprotu viņu domu salikt tādus dedlainus, kādu nu tie ir. t.i., liela daļa rakstāmlietu jāsadara paralēli darbam laboratōrijās. bet šis ir pārlieku ļoti kā pamēģināt visus ieformēt vienā piegrieztnē, neņemot vērā katra projekta specifiskās laika vajadzības un rezultātu iegūšanas timeline un kvantitāti.
man ir vēl apmēram astoņas/deviņas dienas, bet vēl jāgaida, ko statistiķis teiks par manu seštūkstoš rindiņu tabulu ar tikai nepilnu trešdaļu no maniem mērījumiem.
viena krietna daļa manis ir tik excited par šī darba rakstīšanu un rezultātu analizēšanu, bet pārējā ir tiktik nikna par universitātes funkcijas metōdēm
laikam jau drūmākais ir tas, ka jūtos tā, it kā akadēmiski neko daudz nebūtu sasniegusi/ieguvusi šo četru gadu laikā.. tāda sajūta, ka noderīgākie ieguvumi no šeit būšanas ir tas, ka māsa atvilinājās līdzi un atrada sev tādu S. un es pati tomēr saņēmos aizdoties stādīt kokus un satiku foksi, kurš man ir ļoti palīdzējis iegūt visādas noderīgas Komunikācijas prasmes


man patīk mani medicīnas zinātņu institūtā vadītie vakari. tāpēc, ka daždien strādāju 7. stāvā ar glīšu skatu uz jūru un pilsētu. tāpēc, ka citudien strādāju ar skatu uz glīšu kaju, kura arī šobrīd ir iesprūdusi dedlainu un rakstīšanas pasaulē. bet šis vakars nav produktīvs vakars. šis vakars ir visādas frustrācijas un fļē.