a-maze-ing experiences

vakarnakt tā ap/pirms vienpadsmitiem sasēdāmies visi rev mājvietas iedzīvotāji un viesi busā (kas pats par sevi jau ir brīnišķīgs notikums, jo sēdēt busa bagāždaļā bez logiem naktī kautkurp braucot un līkomojot, un bezgalīgi riņķojot pa apļiem ir lielisks nestabilitātes piedzīvojums), lai dotos uz parku, kur mēnessgaismā (lai gan tā lielākoties bija ļoti tumsa) skraidījām pa šo konstrukciju
kad visi bijām atraduši ceļu uz centru, baudījām pārmaiņas pēc skaidro zvaigžņaino debesi, līdzi kādu brīdi pēc pusnakts sviedām vienu no līdzesošajām biedrēm divdesmit trīs reizes gaisā (nu tā, ka uzlido kādu gabaliņu virs stāvošo cilvēku galvām)