iekšā sinapses raustās un valoda ienāca manā pirkstā

ar mācībām un eksāmeniem man ir tik ļoti tādas love and hate relationship
šogad jau it īpaši

brīžiem tāds izteikts meh un naids, un nepatika pret visādām muļķīgām struktūrām. kā arī pēkšņi jauni universitātiski uzdevumi un deadlaini, kā arī nestratēģiskas kārtības rada grr un frustrāciju. kā arī piespiesties bāzt galvā kaut kādus faktus un sapratnes, kas vēlāk jāatvemj eksāmenos ir maziedvesmojoši

taču tad tomēr ir arī tik interesanti izdomāt kaut kādas struktūras esejām un darbību plānus mācībām. izrbties cauri, lai saprastu, kas un kā notiek. netīši nokļūt konversācijās, kurās kādam citam var noderīgi paskaidrot iegūtās zināšanas. vai arī atrasties eksāmenā un rakstīt-rakstīt-rakstīt (apparently es iedvešu saviem blakussēdošajiem klasesbiedriem nervozitāti un bažas, jo eksāmenu laikā tik pat kā visas atvēlētās stundas pavadu rakstot. tik pat kā bez pārstājas). kā arī mēģināt izdomāt pēc iespējas akurātus piemērus, kas, starp citu, man ļoti labi izdevās pēdējā eksāmenā, kurā bija jānorāda trīs granulōmu izraisošas slimības. tādi sīkumi šadtad iepriecina. ja man prasa par how-was-your-exam, mana atbilde ir entertaining, lai gan tas pavisam noteikti nebija draudzīgs eksāmens.
ja vien visa mācību sistēma nebūtu tik ļoti tendēta uz rezultātiem un sekmēm, man šis viss patiktos daudz vairāk.

bet varbūt visi mani mācību prieki un patikas atgriezušies tikai tāpēc, ka esmu aktīvi atsākusi dzert matē un lietot kafijas.. un komplektā ar nobīdītiem miega grafikiem ķermenī kopumā tāds nedaudz being high on things un es jūtos tā, kā es jūtos. un tamlīdzīgas lietas, kas bija vidusskolas laiku mindset un lielā mērā eksistenciālais baseline.

iekšā vispār tāda ļoti on edge sajūta.. nu tāds nemiers, kas kaut ko baksta un bīda klusībā.. kaut kas jāmaina, kaut kas jāmaina, bet pagaidām vēl ne gana notverams un saprotams. pārmaiņas, kas ļautu justies labāk par savu eksistenci laikam jau. neznez