just to document the difference between attraction and connection

i've always had my little difficulties justies iederīgai-piederīgai kaut kādiem cilvēkiem
visa aberdīniskā eksistence, kopš sapazinu fred, ir šķitusi kā draudzēšanās ar viņu, taču tie visi pārējie jaukie cilvēki ir vienkārši no malas vērojami, kad nu fred izdomā mani kaut kur aizvilkt sev līdzi. vairāk vai mazāk vienmēr ar cilvēkiem esmu jutusies kā kaut kāds novērojošs elements

ziemsvētku laikā, kad fred bija prom, saņēmos tomēr atbildēt uz aicinājumu nākt ciemos uz rev, kur viņi visi kolektīvi dzīvo. lai gan man nebija fred-agenda būt tur, tas bija lieliski un draudzīgi. sapratu, cik ļoti daudz vieglāk ir palicis kādam kaut ko pateikt.
thruth is, i still haven't quite left.
dīvaini, jo man īpaši nepatīk baigi aktīvā attiecībošanās un whatnot. kā arī man pavisam ļoti neinteresē precēties un apbērnoties (kaut kādi ilgtermiņi un fiktīvas nākotnes nereti uzpeld no ģimeniskiem kontekstiem). kā arī kaut kādi apkārtcilvēku aktīvi komentāri un bakstījumi par manu kopbūtni ar fred rada tikai vēlmi šņākt un sabojāt tās lietas, kas tomēr ir arī jaukas. apzinos, ka tik pat kā dzīvot viņa mājā un vienlaikus būt visādi izvairīgai no commitments un aktīvām kopbūtnēm ir ļoti, ļoti pretrunīgi. taču man laikam ir izdevies nokomunicēt tās lietas manā galvā, kas to viņam paskaidro, jo esmu pateikusi/paskaidrojusi daudz potenciāli nejauku lietu. ekspresojusi frustrāciju par feeling trapped.
daudz nogurdinošas komunikācijas, taču after i had said all the unnice and awaypushing things there were. or more or less all. it feels safe enough to be here. without too many expectations. and all that. and because i like the people here. so essentialy i am not here because of only him, but the Everyone else.

kā arī tāpēc, ka aizvakarnakt, sēdot virtuvē, pirms gulētiešanas vadis teica, ka ir jauki, ka es te esmu.. un man te vajadzētu būt. tāds reassurance, ka neesmu delusional, domājot, ka drīkstu te būt. tāds tik ļoti pārsteigums to dzirdēt, ka vienīgais, ko spēju darīt, ir apmulsusi blenzts viņam virsū.. pat ne īsti pasmaidīt. tas bija ļoti skaists moment of feeling accepted. jo nezināju, kā var reaģēt tā, lai parādītu how much his words mean to me.