sēdu dīvānā un bakstos ap savu eseju; blakus sēd jone, kas iedvada datus savā gigamegamilzīgajā tabulā, kas gūti darba pētījumos; otrā dīvānā sarušinājies pašpietiekamā čupiņā cyril lasa kaut ko savā kindle; bet pie galda sēd fred un raksta kārtējo vēstuli kādam
indre toties blakusesošajā virtuvē vāra kāpostzupu, ar kuru mūs visus cienās
istabā skan paskaļa mūzika. katrs kaut ko savā nodabā darbojas. tā tīkami. koeksistence, jā, jā.

es šo māju vairāk vai mazāk neesmu pamatusi kopš 24. vakara, kad šeit nedaudz negribīgi, bet ierados ziemassvētkot


pturum. un te nu bija sēdēšu viena pati savā mitzie-cave, kamēr mani kaķi pa indiju
dīvaini, vispār kopumā.
nav vēl izdevies saprast, kāda ir mana jaunā nostāja par lietām, apstākļiem, notikumiem un iespējamībām. bet kaut kas ir laikam jau mainījies. not sure, not sure.