gžļubhrrr
laikam esmu izdarījusi nepieciešamo minimumu, lai rīt prezentētu ārtikuli un iesniegtu lit.survey dumjo uzdevumu (man netīk īpaši sūdzēties par mācībām, bet šis ir vienkārši geeez - jādokumentē, kā tu izmanto scientific literature search engines. kas vēl būtu okēj, bet tas konteksts, tas konteksts.. tik nesaprotams un beztēmā ievilts. vai arī nepaskaidrojot mērķi)
grupu prezentācijas jau pašas par sevi ir gana briesmīgi.

rīt ir otrais no četriem dedlainiem divu nedēļu laikā. visi vairāk vai mazāk tiešā veidā ietekmē final degree.
šodien pavadīju desmit stundas foresterhill lekcijojot, gatavojoties prezentācijai, nedaudz nekā un darbs noslēgumā. iemanījos uzberzt tulznu uz pēdas, jo nejaudāju novilkt zābaku laikus, lai izlabotu traumējošo daļu. brīžiem man kļūst tik ļoti vienalga pat par vienkārši labojamām lietām.

jau kopš piektdienas pastiprināti gribas tikai gulēt, jo slimīgums. darbs, iespējams, teju 39 grādos ir nogurdinoši un vēl.

arī istaba ir pārvērtusies par netīrības kaudzi un tuvojas tādam tiešām man-nav-ko-vilkt (jo viss ir ieštampāts netīrdrēnju kastē)

putnu skaņas aiz loga. neesmu droša kuros no visiem naksnīgo mācību posmiem, bet tā skaņa liek domāt par pavasari piecos no rīta, kad tiek mēģināts vēl iespēt sadarīt visu nepieciešamo UN nosnausties pusstundiņu pirms došanās ceļā

viss ir ļoti slikti. un tadpat tomēr arī totāli okēj. ekh.
can i just pleasepleaseplease go home to hide under my bed?