atnaacu pie maaminjas uz darbu pavadiit to kaadu vismaz paarstundu liidz maajaasdoshanaas briidim
un taa kaa es vinjas jaunajaa kabinetaa nebiju bijusi, pirms devaamies tur vinja mani paluudza mirkli pagidiit, kameer aprunaasies ar kaut kaadiem koljeegiem. pacietiigi gaidiiju. mamma nenaak. turpinu gaidiit. bet diena, kas saakusies pusseshos riitaa, mani sagurdinaajusi - apsezos turpat gaitenii uz griidas un saaku pustumsaa lasiit liidzpanjemto shuunu bioloogiju. turpinu gaidiit; mammas nav. lai gan attaalaak dzirdama vinjas balss visu sho laiku.
tad viena vinjas koleege piedaavaa man paarvietoties tuvaak gaismai, bet es saku, ka ir jau labi- silvija teica, ka vinja driiz.. tuudal tieku atpaziita kaa rita (te man jaapiebilst, ka es neatminos redzeejusi shiis sievietes seju) un man piedaavaajas paraadiit silvijas kabinetu.
peec briiza pa durviim ienaak smaidiiga silvija ar komentaaru - es tachu aizmirsu.

te seedeet ir daudz eertaak kaa pie ieejas durviim gaitenja pustumsaa (citos apstaakljos pustumshi gaitenji un seedeeshana uz zemes buutu pashaa laikaa). un man te ir pat pashai savs gald, hah.

pirmsmiega tumšā krūšuvica mierīgākam iemigumam un miedziņam
diena sākta pirms vairāk kā septiņpadsmit stundām. kaut kad jau jāpabeidz ir, lai nākamo sāktu neļoti vēli.

mm, ņamm