sleepwalking

pusmiegā sadzirdēju māsas rīta rosību istabā. pavaicāju ierastos cik-pulkstens-un-kad-dodies jautājumus. uzzināju, ka pēc aptuveni minūtes ir māsas promdošanās laiks.
šķiet, ka mana reakcija bija vēl ļoti aizmigušas un līdzi nedomājošas manis lēmums - rausos ārā no segām (piņķerējoties pa segām, teicu kaut ko kā es ar tevi tad..), paņēmu savus garākos no svārkiem, uzvilku pa virsu pidžamai, ietrausu peciņas dzeltenajos gumijzābakos, palūdzu māsai ieraudzīt manu dzelteno vējjaku un kādu no šallēm, kamēr paņemu somu un telefōnu. kāpņutelpā, kamēr īī slēdza ciet durvis, ievilkos atlikušajās drēbēs un vieglā streipulī kāpņoju lejup.

tajā pusmiega mirklī es biju pavisam pārliecināta, ka citādi noteikti nogulēšu līdz vēllaikiem un noteikti neaiziešu līdz bibliotēkai pakaļ grāmatai