sen nebija gadījies kādas trejas stundas vāļšņāties pa gultu, nespējā sevi iemānīt aizmigumā. kā jau tas ir bijis parasti, pēc tam, kad vairākas stundas tā pavadītas, aizgāju kaut ko ieēst, uzliku mūziku un pēc vēl kādas nepilnas stundas biju jau citā pasaulē. roma iemidzināja.
nav jau slikti dažkārt tā. es tik ceru, ka vainojama vairāk pagulēta nedēļas nogale un nevis šādas regularitātes apjausma.

šodienas histolōģijas/citolōģijas laboratōrijas darba uzdevums bija manuāli apgūt prasmi strādāt ar mikrotōmu, lai no mirkļa, kad tiek pie orgāngabala parafīnā, tiktu līdz četru mikrometru plānas orgānšķēlītes uz stikla plāksnītes, kas pēcāk tiek krāsota.
sieviete, kas apmācija manu grupu, teica, ka esmu a natural.
laikam jau, atmetot pieticību, jāatzīst, ka man tiešām sanāca veiklāk kā vairumam manu grupasbiedru. par spīti ventilācijai, kas atradās virs darbgalda un brīžam mēģināja purināt prom superplānās parafīna šķēlītes. arī tas, ka tur jākustina sānā tāds kloķītis, lai panāktu šķēlēšanu.. un tas asmens ass un visi saka, cik ļoti uzmanīgi jābūt un blāā. un tad visi tā lēnītēm ap to. taču cilvēki, kurus vēroju prakses laikā, to tā enerģiski un žiperīgi skrullēja.. un viņiem visi pirksti vietās. un tad es arī tā. nav jau tā, ka asmeņi mani tik trakoti ļoti biedētu, heh.