praktiskais pusceļš

šī nedēļa ir bijusi ļoti ģenitāla
- vairumu laiku pavadīju citopatolōģijas laboratōrijā. ģenitālisms, jo citopatolōģija ir atbildīga par cervical screening jebšu noteikt, vai no dzemdes kakla paņemtās šūnas ir anomālas vai tomēr saprātīgas. tur dienā ierodas pāri simtam plastmasas bundžiņas ar šūnu aizsargājošu šķidrumu, kurā ietransferētas pašas šūnas. viņiem ir arī storage room, kurā glabājas droši vien kādi dažtūkstoši šo paraugu.
otrs iemesls šīs nedēļas ģenitālismam ir cita veida apstrādātie paraugi - pēcvazektōmijas spermas paraugi, lai pārbaudītu, vai procedūra norisējusi veiksmīgi un paraugos vairs nav manāmi spermatozoīdi. viņiem te ieviesta sistēma, ka pēcvazektōmijas vīrieši paši pa pastu speciālos iepakojumos sūta savu spermu uz laboratōriju. tad visādie centrifugēšanas elementi, vēl apstrādas un whatnot. un krāsvielu izmantošana, lai paraugu darītu mikroskōpā apskatāmu. un tā un tā. un tad jāsēd kāds laiks, aplūkojot tuvplānā katru paraugu, skaitot spermatozoīdus.
patiesībā process bija visnotaļ izklaidējošs. plus man ļoti patīk mikroskōpi.


ūū-un nevaru vien sagaidīt nākamo nedēļu, kas būs histopatolōģija, kuras laikā varbūt gadīsies redzēt arī kādus viengabalainus līķus, no kuriem gūst kādus konkrētus orgānparaugus. bet visādi citādi cilvēkgabali formalīnā un tad vaskā noteikti būs.

pēc četrām dienām (piektdienās uz laboratōrijām vairs nav jāiet) citopatolōģiski pavadītā laika sajutos pelnījusi atalgot sevi ar ginesalu un dzīvmūziku (jo īī aikidō biedrs viņu aicināja un tā mēs kopaizdevāmies)