esmu secinājusi, ka man netīk runāt ar klasesbiedriem par universitāti; tas ir kā atgādinājums, cik konversācija mēdz justies kā struggle.
tas ir, tā vietā, lai ar apkārtesošajiem cilvēkiem runātu par dajebko citu, tiek izvēlēts tas drošais lauciņš, lai aizpildītu klusuma potenciālus.

lai gan visādās happy-fun pieredzes iz prakses gan ir jauki apspriest. tā ka it's not all bad.
un man ļoti patīk prakse.