skaņa: autogēns - nemiers
pagājušā gadā, kad katru nedēļu bija kaut kādā mērā citāds lekcijsaraksts, es vienmēr savā plānotājā rūpīgi rakstīju visas lekcijas/nodarbības/laboratōrijas, kas katrā dienā jāapmeklē, lai nodrošinātu sevi ar informāciju kur/cikos/uz-ko ir jābūt. šīgada nedēļas toties ir pavisam monotōnas, tāpēc slinkums ņem virsroku pār glīti un krāsaini aizpildītu plānotāju.
taču nelielo izmaiņu nākamnedēļas grafikā dēļ nolēmu tomēr atsākt rakstīšanu. tam sekoja eksaitmentpilns atklājums, ka nākamā nedēļa ir lekciju beigas. tas ir, nākampiektdien ir mana pēdējā lekcija šajā semestrī.
tam seko trīs darbdienas ar intensīvu sagatavošanu praksei, ceturtdieniska brīvdiena un piektdiena, kad jādodas uz slimnīclaboratōrijām, lai sasveicinātos ar personālu un tamlīdzīgi.
manī iekšā mājo tāds ļoti eksaitments par gaidāmo praksi, kas nozīmē sešas trīsdesmitpiecstudīgas nedēļas sešās dažādu noviržu laboratōrijās.
tas, manuprāt, būs tas īstais laiks, lai izvērtētu, vai tā ir vieta, kur es gribu sevi novietot. man šķiet, ka es jau tāpat zinu atbildi, bet tāda pārliecība noteikti būtu iedvesmojošāka.
