patikt mācības ir lielisks agregātstāvoklis
it makes me feel kinda silly when I like something very much
šodienas laboratōrija, lai gan neilga piešķirtās četras stundas (bet tik ilgi jau reti kad vajag), bija totāli extiting un ōōsam, un īīk!
šīs dienas uzdevums bija ekstraktēt no sava vaiga šūnām pēc iespējas tīru DNS un sagatavot to PCR'am, lai pavairotu iegūto materiālu tālākveicamajai gela elektroforēzei (kas gan notiks nākamajā nedēļā)
mērķis ir noteikt savu genotipu spējai sagaršot vielu phenylthiocarbamide (PTC), jo ir cilvēki, kas nepatīkami rūgteno garšu spēj sagaršot ļoti spēcīgu, mēreni sajūtamu, vai arī nespēj sagaršot nemaz. Nespēja izjust šo garšu ir recesīvā pazīme. Paralēli eksperimentam ar DNS un elektroforēzi, lai apskatītos uz attiecīgo gēnu klātesamību, tika veikts arī garšas tests, jebšu paņem un pagaršo vielu. Kamēr vairums klasesbiedru viebās un fļē'ojās par vairāk vai mazāk netīkamo garšu, es neko nejutu - lapiņa ar PTC garšoja tieši tāpat kā parastā papīra lapiņa, kurai bija jāpieliek mēle, lai būtu kontrōles elements un garšas atskaites punkts. => man ir nopietnas aizdomas, ka vecāki man ir gādīgi piešķīruši divas recesīvās alēles šai pazīmei ^^ (jāatzīst gan, ka man ļoti interesēja zināt, kāda ir tā riebīgā garša, heh)
šodienas daļa sastāvēja no intensīvas pipetēšanas pavisam niecīgos tilpumos - dažu mikrolitru apjomos lielākoties (un ne vairāk par pusmilitru).
tā kā manā klasē ir nepārīgs skaits cilvēku, tā sanāca, ka es esmu nesapārota. man gluži labi tīk tāds formējums, jo tad atkrīt tas dīvainības moments kā nu mēs dalīsim, kurš kuru reizi ko mērīs un veiks.
taču šodienas laboratōrijai bija vēl kāds pavērsiens, jo uz to ieradās kāds koledžā mācošs vīriešpersōns, kurš tur atradās shadowing kontekstā. tā kā viņa mērķis bija vērot studentus darbībā, viņš tika uzticēts man kā pāra elements,jo
*es strādāju viena
*sēdēju turpat blakus pasniedzējcilvēkiem
*viņi zina, ka esmu esntuziastsks laboratōrisks darbonis jau kādu laiku
es gan nepajautāju, bet man šķiet, ka viņam ir ne vairāk kā kādi 16 gadi. lai nu kā, stāstīju visuko par veicamajiem procesiem, ierīcēm, kas tiek izmantotas un whatnot. devu šo to nomērīt ar mikrōpipeti un pēc tam piešķītu ependorfus, lai vienkārši patrenējas iemērīt šķidrumvielas un tā. izteicu visādus labas darbības tipus.. stāstīju, kas ir PCR, spektrofotometrs, gela elektroforēze, jo ne ar vienu no šiem viņš vēl nebija iepazinies. katrā ziņā tas bija ļoti izklaidējoši, jo man patīk varēt cilvēkiem paskaidrot un ieviest kaut kādu skaidrības jaušamību.
pirms nepilniem diviem gadiem es pati pirmo reizi tādā saprātīgā veidā ierados nopietnā laboratōŗijā (ne tādā mācību iestādes eksperimentu) un trīcošām ķepiņām, bet smaidpilnu seju, vēroju notiekošo un pati kaut ko tiku darīt. un man šķita tik vareni, ka man uzticas pietiekami ļoti, lai vispār ļautu.
un man tik ļoti patīk laboratōriskie apstākļi. tikai es lielākoties kautrējos izrādīt to cilvēkiem šeit. (bet varbūt tie ir tādi mirkļi, kā, piemēram, I hate Thursday mornings (brīdī, kad ejam iekšā laboratōrijā).
