visvairāk man patīk naksnīgu mācību apstākļi, kad ārpasaule ir klusa, logs ir atvērts un tāpēc telpā ir aukstums, istabā ieslēgti dažādi gaismu avoti, vilnzeķes un šalle un varbūt sega, kopā ar tēju vai kafijainu dziru, bet galds apkrauts ar varenām zināšanām.. un tā es pamazām tam visam pa vidu, pa druskai; klusi tīksminoties par mirkļiem.
(ideālā gadījumā gultā dusētu kāds vai abi murzvēri, bet tā pasaule šajā kontekstā ir palikusi nepieejama)
..un tāpēc vasaras ir vasaras un nevis ļoti apzinīgs mācību laiks (naktis ir siltas un draudzīgu aukstumu istabā nepanākt)


