Labrīts ! Laiks rīta kiberatraugai.
Vakar biju uz kultūras namu. Precīzi desmitos, tad, kad bija sarunāts ar direktori. Es aizeju pie viņas, viņa samērā dusmīga, jo redz bija sarunāts, ka vakarā (diez, kādēļ es ko tādu neatceros). Tā arī pasaki: "Nu bet kā, jūs tak teicāt, ka būsiet kultūras namā no rīta ap desmitiem arī". Un es viņai skaidri biju pateicis, ka manās interesēs ir slēgt līgumu. Atbilde "Nu tad pasēdi 15 minūtes, runāsi ar mākslinieciskās daļas vadītāju." Es biju šokā par tādu attieksmi. Nu OK. Sēžam ar Līvu gaidam. Atnāk mākslinieciskās daļas vadītāja, mollīga tante pēc paskata. Runas rit, un kā izrādās, tajā trešdienā, kad ir plānots spēlēt, ir vietējam orķestrim mēģinājums. Es saku, ka direktore teica, ka 18. ir brīvs, afišas jau izprintētas, "direktore nezināja," viņas atbilde. OH FUCKING PLEASE, kā var direktore nezināt, ja pūtējorķestris mēģina principā katru nedēļu (pats tur gadu nospēlēju un manas vecās grupas bundzinieks tur spēlēja, tā kā es zinu) + vēl MDV bija klāt, kad direktore man paziņoja, ka 18. ir brīvs. Un tagad vēl vēlāk viņa man pasaka, ka iespējams nemaz neļaus rīkot, jo pagājušais alternatīvais koncerts beidzās ar nonarkošanos, tualešu pievemšanu etcetera. (nu mēs ar veco grupu spēlējām tur toreiz, bet nu mums izskatījās, ka tur viss norit visai civili. Bet vai iepriekšējā pasākuma sūdīga organizācija ir mana problēma ? Pie tam, ja nemaldos to organizēja Dobeles pašvaldība sadarbībā ar Dobeles Jauniešu centru. Enīvej - es tā nedomāju. Mans uzskats ir tāds - esmu klients, kaut tikai fiziska persona, tomēr esmu gatavs maksāt par pakalopjumu. Pie tam, jutu arī mazliet vecuma diskrimināciju. Enīvej, iedeva man uzrakstīt tehnikas pieprasījuma raideri, ko arī izdarīju. Solīja parunāt ar direktori un tad pazvanīt ap pieciem. Domā, pazvanīja ? Dirsā pazvanīja. Maukas.
On the bright side, biju Rīgā pēc instrumenta. No 4 epifona lespauliem tik 3 bija palikuši. Tos tad arī ņēmu priekšā rūpīgai analīzei. Pirmais bija melns les paul standard. Nu protams, pirmais les pauls kopš laba laika paņemts rokā, atgriežās atmiņā familiārais ērtais grifs un ar manu ģitāru salīdzinoši zemais action. Abi noņēmēji vietās, skaņa super, tik vizuālais so-so. Nu ok ņemam nākamo - cherryburst krāsas standard plus. Nu šitam viss bija vietās, nekādi nevarēju atrast, kur piekasīties - action zems, grifs ērts, noņēmēji skan labi, īpaši patika grifa noņēmēja skaņa, kas ar draiviņu pa taisno Slash skaņu atgādināja. Nu ok, tāds apmierināts nolieku maliņā, kaut gan jau nojaušu, ka this is the one. Nu i trešais bija tāds dzeltenīgs Gary Moore krāsas tipa Less. Šitam bija vecā stila LP grifs, kurš it kā ir mazliet ātrākai spēlēšanai. Nu sorry, man likās tas grifs šausmīgi neērts. Skaņa protams bija pa pirmo zorti, bet tad es pārslēdzu uz grifa noņēmēju un nepatīkami konstatēju, ka skaņa ir dikti lielos dubļos, atšķirībā no tikko ņemtā cherrybursta, kurš nezaudējot basus, saglabāja savu patīkamo, skaidro, mazliet akustisko skaņu. Tad vēl pamanīju,ka pickguardā pie tilta noņēmēja ir šķirba. Respektīvi, neprasmīgs darbs. Atradis tik daudz mīnusus, ņēmu rokā dragāt tālāk cherryburstu, kurš uzreiz likās baudāms. Paspēlēju vēl kādas minūtes 10, gāju paķert stīgas un tad norēķināties. Ļoti paveicās, ka pārdevējs bija agrāk ar tēvu spēlējis grupā (ak, mazā pasaule), līdz ar to es par 380 LVL ģitāru dabūju iztērēt tikai 340 LVL. 40 latu paliek nākotnē kādam pirkumam.
Pēc tam braucām mājās, ar Līvu kafūzī paēdām (steiks "Sintijā" - Djūijs no Family Guy teiktu "orgasmic"), es viņu pavadīju un tad ašā solī uz veco mēģa telpu, kur piekabināju les'u savam kombim un nebeidza mani pārsteigt ģitāras ērtums un labā skaņa. Vēl nekad nebiju izjutis tādu vēlmi izslēgt distortion un kaifot pie les paulam tipiskās clean skaņas. Uzzvanīju debeskalej'am kompānijas pēc šis arī atbrauca. Paklačojām un viņs mani aizrāva līdz mājām. Kudos tev par to.
Nja, rīta kiberatrauga sanāca mazliet lielāka nekā biju cerējis.
Enīvej, may the shred gods be with you ! 'til next time.
Vakar biju uz kultūras namu. Precīzi desmitos, tad, kad bija sarunāts ar direktori. Es aizeju pie viņas, viņa samērā dusmīga, jo redz bija sarunāts, ka vakarā (diez, kādēļ es ko tādu neatceros). Tā arī pasaki: "Nu bet kā, jūs tak teicāt, ka būsiet kultūras namā no rīta ap desmitiem arī". Un es viņai skaidri biju pateicis, ka manās interesēs ir slēgt līgumu. Atbilde "Nu tad pasēdi 15 minūtes, runāsi ar mākslinieciskās daļas vadītāju." Es biju šokā par tādu attieksmi. Nu OK. Sēžam ar Līvu gaidam. Atnāk mākslinieciskās daļas vadītāja, mollīga tante pēc paskata. Runas rit, un kā izrādās, tajā trešdienā, kad ir plānots spēlēt, ir vietējam orķestrim mēģinājums. Es saku, ka direktore teica, ka 18. ir brīvs, afišas jau izprintētas, "direktore nezināja," viņas atbilde. OH FUCKING PLEASE, kā var direktore nezināt, ja pūtējorķestris mēģina principā katru nedēļu (pats tur gadu nospēlēju un manas vecās grupas bundzinieks tur spēlēja, tā kā es zinu) + vēl MDV bija klāt, kad direktore man paziņoja, ka 18. ir brīvs. Un tagad vēl vēlāk viņa man pasaka, ka iespējams nemaz neļaus rīkot, jo pagājušais alternatīvais koncerts beidzās ar nonarkošanos, tualešu pievemšanu etcetera. (nu mēs ar veco grupu spēlējām tur toreiz, bet nu mums izskatījās, ka tur viss norit visai civili. Bet vai iepriekšējā pasākuma sūdīga organizācija ir mana problēma ? Pie tam, ja nemaldos to organizēja Dobeles pašvaldība sadarbībā ar Dobeles Jauniešu centru. Enīvej - es tā nedomāju. Mans uzskats ir tāds - esmu klients, kaut tikai fiziska persona, tomēr esmu gatavs maksāt par pakalopjumu. Pie tam, jutu arī mazliet vecuma diskrimināciju. Enīvej, iedeva man uzrakstīt tehnikas pieprasījuma raideri, ko arī izdarīju. Solīja parunāt ar direktori un tad pazvanīt ap pieciem. Domā, pazvanīja ? Dirsā pazvanīja. Maukas.
On the bright side, biju Rīgā pēc instrumenta. No 4 epifona lespauliem tik 3 bija palikuši. Tos tad arī ņēmu priekšā rūpīgai analīzei. Pirmais bija melns les paul standard. Nu protams, pirmais les pauls kopš laba laika paņemts rokā, atgriežās atmiņā familiārais ērtais grifs un ar manu ģitāru salīdzinoši zemais action. Abi noņēmēji vietās, skaņa super, tik vizuālais so-so. Nu ok ņemam nākamo - cherryburst krāsas standard plus. Nu šitam viss bija vietās, nekādi nevarēju atrast, kur piekasīties - action zems, grifs ērts, noņēmēji skan labi, īpaši patika grifa noņēmēja skaņa, kas ar draiviņu pa taisno Slash skaņu atgādināja. Nu ok, tāds apmierināts nolieku maliņā, kaut gan jau nojaušu, ka this is the one. Nu i trešais bija tāds dzeltenīgs Gary Moore krāsas tipa Less. Šitam bija vecā stila LP grifs, kurš it kā ir mazliet ātrākai spēlēšanai. Nu sorry, man likās tas grifs šausmīgi neērts. Skaņa protams bija pa pirmo zorti, bet tad es pārslēdzu uz grifa noņēmēju un nepatīkami konstatēju, ka skaņa ir dikti lielos dubļos, atšķirībā no tikko ņemtā cherrybursta, kurš nezaudējot basus, saglabāja savu patīkamo, skaidro, mazliet akustisko skaņu. Tad vēl pamanīju,ka pickguardā pie tilta noņēmēja ir šķirba. Respektīvi, neprasmīgs darbs. Atradis tik daudz mīnusus, ņēmu rokā dragāt tālāk cherryburstu, kurš uzreiz likās baudāms. Paspēlēju vēl kādas minūtes 10, gāju paķert stīgas un tad norēķināties. Ļoti paveicās, ka pārdevējs bija agrāk ar tēvu spēlējis grupā (ak, mazā pasaule), līdz ar to es par 380 LVL ģitāru dabūju iztērēt tikai 340 LVL. 40 latu paliek nākotnē kādam pirkumam.
Pēc tam braucām mājās, ar Līvu kafūzī paēdām (steiks "Sintijā" - Djūijs no Family Guy teiktu "orgasmic"), es viņu pavadīju un tad ašā solī uz veco mēģa telpu, kur piekabināju les'u savam kombim un nebeidza mani pārsteigt ģitāras ērtums un labā skaņa. Vēl nekad nebiju izjutis tādu vēlmi izslēgt distortion un kaifot pie les paulam tipiskās clean skaņas. Uzzvanīju debeskalej'am kompānijas pēc šis arī atbrauca. Paklačojām un viņs mani aizrāva līdz mājām. Kudos tev par to.
Nja, rīta kiberatrauga sanāca mazliet lielāka nekā biju cerējis.
Enīvej, may the shred gods be with you ! 'til next time.
Garastāvoklis:: jūtos neizgulējies
Fona troksnis: Muse - Muscle Museum
1 raksta | ir doma