Tā nu ir sanācis, ka paliku bez sava labā datora un atkal sēžu uz sava vecā, bet ne tik ļoti labā sīmaņa. Puppy linux dara savu darbu ļoti labi, un ar visu to, ka vairāk par kādām 3 mazām programmām vairāk laist reizē nevaru, tik un tā kaut kā tieku galā. Kamēr interneta priekus nesanāk izbaudīt bieži un pilnā apmērā, esmu atgriezies pie grāmattārpinga.

Noveicās, ka pa lēto JRozē dabūju Maikla Kraitona "Spietu", pēc kura izlasīšanas iepriekšminētais kungs joprojām nostiprinās, kā mans mīļākais autors. Grāmata diemžēl izlasījās ļoti ātri, kā teikt, knapi paspēja palikt interesanti, bet ir skaidrs, ka no šī darba sanāktu ellīgi labs sci-fi trilleris. Iesaku.

Tagad jau drīz būšu beidzis vienu tīri garu, bet ļoti aizraujošu ekoloģisko trilleri no vācu autora Franka Šēcinga - "Der Schwarm". JR, diemžēl oriģinālvalodā nebija, tādēļ iztieku ar angliski tulkoto "The Swarm". Visticamāk pēc šīs grāmatas būšu grūti pierunājams ēst jūras veltes vai doties atklātā ūdenī. Grāmata uzdzen nopietnas pārdomas par to, cik lielās nepatikšanās cilvēks var sevi novest ar pārāk lielu zvejošanu, visādu sūdu kačāšanu ūdeņos un vispārēju nevērīgu attieksmi. Interesanti arī aplūkots aspekts, kā cilvēks sevi uztver kā inteliģentu būtni, apspēlētas idejas un viedokļi par dzīvnieku intelektu un par ideju, kā būtu, ja dabas meistardarbs - inteliģentākā būtne, kas lemta dominēt pār pārējiem nebutu radīta septītajā dienā, bet piektajā (kad Dievs piepildīja jūras un okeānus). Un vēl vairāku, apdiskutēšanas vērtu ideju par tēmām cilvēks, cilvēka intelekts, cilvēks un dzīvnieks utt.

Muzikālajā frontē arī ir progress. Top jaunas dziesmas, tiesa, nosaukums joprojām nav, kas visus jau sāk ēst no nerviem ārā, vienīgā ierakstīta dziesma joprojām tiek masterota un producēta, taču brīžiem šķiet, ka producents ir iegājis pārāk lielā azartā, kas dziesmai sāk laupīt dabiskumu. Bundzinieks Alberts beidzot ar ir ticis pie iesaukas. Lakonikas, bet ļoti trāpīgas - Bārda.

Ak jā, tā starp citu - naudas nav. Nu godīgi varu teikt, ka krīze ir skārusi arī mani. Mazā alga, dārgā pārtika, kredīti - jūtu, ka bikses tādas vaļīgas paliek. Tā visa rezultātā es un Ķieģelis atkal esam zem viena jumta. Viņu es iestutēju savā brīvajā mazajā istabiņā - lai jau sutina. Kamēr finanses nav nostabilizējušās, visticamāk arī nekas nemainīsies. Pēc tam būs jāmeklē kāds lētāks, bet apdzīvojamāks ūķis. Šis padomju laika bomžatņiks jau ir mazliet apriebies. Gribētos ari aizbraukt uz Tallinu uz Opeth februārī, bet nu pagaidām izskatās, ka būs makten čābīgi. Varbūt iet uz Kreator?

EDIT: Bļē, bet uz Ričiju Kocenu gan jebkurā gadījumā vajadzētu tikt - jebkādiem ceļiem !