Šodien ,izkāpjot no četrkantainās dzelzs kastes, ko sauc par mašīnu, es apstulbu.
Kādas 20 minūtes skatījos uz augšu, tur.
Uz debesīm..
Jā. tik spožas zvaigznes un tik dauzkrāsainu pelēko krāsu kā Straupē nekur citur neredzēt.

UN

Es gribu vasaru.
Es gribu jūru.
Es gribu zvaigžņu lietu.
Es girbu kliegt to sajūsmas pilno:"oooo!!!!" , pēc katras nokritušās zvaigznes.
Es gribu to vieglo vēju savos matos.
Es gribu silti ieritināties tajā guļammaisā.
Es gribu dzirdēt kā tas čaukst pret smalkajām smiltīm.
Tā, lai tas viss kopā būtu sasodīti ideāli.

Laimīga? Nē.
kas vairāk..
izmisusi..