Vakara vienyuļa pastaiga pa skaļo Brīvības ielu,
līdz kājām uznāk nogurums, un tās sākt ilgoties pēc mājām.
nogriezos klusājā Indrānu ielā, kur atkal jau skaitīju kaķus savā ceļā. (un jā kaķi bija 6)
ceļs caur Brasas kapiem. kur pūdeļi man pa priekšu skrēja.
līdz pagāju vēl kādu gabaliņu , un jau pa kāpnēm augša tiku savās mājas.
atgriezos ar jaunu,noberztu tūlznu un kripatiņu skumjām.


un jā Rīgā mūzika ko klausos, skan pavisam savādāk nekā laukos.
piedod tādu īpāsu noskanu.