Es tikai tagad pamanīju, ka man uz sejas ir diezgan liela rēta.
Tas ir no tās reizes, kad kaķis, savu untumu vadīts, pienāca. pārvilka lielu švīku pāri manai sejai un devās prom tā, itkā nekaas nebūtu bijis.
Es tajā reizē neraudāju.. drīzāk smējos.
Atceros tikai to, ka nodomāju pie sevis, cik dzīvās radības daudzreiz ir neizprotamas.

Šī dziesma kicks ass.
Vecā labā Tracy Chapman.

Sapņaini un ar cerībām dzied par jaunu dzīves sākumu,brīvdomību,nākotnes iecerēm, vēlēšanos izkļūt āra no vienveidīgās dzīves.
Beigās jau visas ieceres atgriežas pie tām pašām vecajāmlietām.. kā saka.
viss tas pats..
Sākuma beigas...

Būrvība, Burvība, kādēļ nekad nepabrīdini, kad dosies prom?
Tā vietā, tu klusi un bez nožēlas atstāj mūs vientuļus un kailus. Ļauj mūsu sapņiem pašķīst kā lietus lāsei ,iekrītot peļķē.
pazūdod tajā visā vienveidīgaja ūdens masā.
Pēc Tevis vien atnāk pie mums ciemos tavs brālis-Pieradums