rozhinka
21 February 2008 @ 12:19 am
 
Šovakar es atdalījos pēc pasākuma no pārēja bara un devos mājās.
Ejot uz mājām, paplasīnāju savu parasto mājupceļu trīs reizes garāku un ļāvu savu apavu klaboņai sajaukties ar manās ausīs dunošo mūziku.
Tieši to man šovakar vajadzēja.
Un tagad ir tik jauka sajūta būt mājās un doties gulēt ar apziņu, ka es piecelšos savā gultā un ka tieši rīt no rīta es atkal varēšu iet uz skolu ar savu mūziku un savām domām.
Jāsaka.
Savām mājām vienmēr būs un paliks savs šarms.
 
 
ausīs dun: Kimiko Ono-golden the pony boy