nu jau kā nedēļu pazudis mūsu kaķis.
pat sāka palikt žēl..
visādas riebeklības viņš darīja.
bruka no krūmiem un koda, un skrāpēja tāpat bez iemesla.
bezkaunīgs kaķis bija.
12 gadus nodzīvojis pie mums.
pēdējā laikā jau viņš izskatījās noplucis un širmis sāka braukt ciet..
jau uz vecumu stulbs palika(lai gan jau tā biaj stulbs)
pēdējās divas nedēļas devām tam visu to labāko..
šis nēed..
mēs domājam, ak nabadziņš jau pavisam švaki.
drīz būs gali klāt.
un tad pazuda..
es jau sāku skumt.
un tad satieku mammu un saka, ak Fricis parādījās!
es nopriecājos.
bet mamma stāsta, ka viņu pabaroja, bet tad stāsta.
ka viņam pēkšņi ap kaklu pamanījusi blusu siksniņu!
iekartojeis citās mājās!
man vislabāk pēc šī stāsta patika manas māsa frāze:"Tad jau viņš ir baigais maita!"
nudien.
un es jau sāku skumt!
vai tas kaķis vēl pie mums rādīsies? es nezinu..
vēl mana māsa jokojoties pateica lai, kad ja viņš tomēr ja atnāk vēlreiz, tad, lai uzrakstu zīmiti ar PALDIES! :D
tomēr...
mūsu kaķis tomēr paliek mūsu kaķis.