lai vai kā es centos izvairities no prozas skaitishanas, tomer shodien man bija janoskaita tā proza.
un beigās nu es dabūju 9..
un tagad sūta skolas mērogā.
no ka visvairāk es baidījos.
tik ļoti nepatīk citiem kko stāstīt un uztāties citu priekšā,
un ju suta vel uz leilāku publiku!
fuck it!
un vēl tēma-mīlestība..
pie velna-pateikšu,ka turp nedošos..
man no ši nāv nekādas pozitīvas emocijas,
tikai caur visiem maniem kauliem un skriemeļiem skrien asa elektrība.
bet tomēr.
tā nopūta pēc uzstāšanas nudien bija laba, bet ne tik lieliska, lai es gribētu skaitīt vēl un vēl.

kārtoju istabu..
klausos visu muziku sajaukta secibā.
un jā .miers.
beidozt nudien miers.
nekādi pārdzīvojumi,skumjas vai nesaprašna un nezināšana.
es izrēķinājusies pati ar sevi-i'm done. :)