Šodien biju jūriņā.

un tur bija tāda saruna. bērni bija dziļi jūrā iebriduši un mātē satraucās un gāja viņiem pakaļ.

-ko jūs tik tālu? es jau teicu ka tik tālu nedrīgst! straumes var ievilkt jūs jūra!
-bet mums bummba peldēja prom!
-dēļ bummbas jūs gājat tik dziļi jūra!tā bummba nav jūsu dzīvība vērta!
-BET MAN TĀ BUMMBA IR MĪĻA!



nu re.
mazie bērni ir gatavi ziedot savas dzīvības dēļ mīļām bummbām.

auuu...
tomēr laikam es pārdegu par daudz tajā jūrā..

Vējam uzspūšot,
Kattreiz vietu maina
Tauriņš vītolā
(Basjo)

tādēļ es mīlu haikas..
ik pa laikam tās parlasot, es tās ar katru reizi izsprotu savādāk.
tikai trīs rindiņas,
bet tājās ir tik daudz,tik daudz.


oh viena no manām mīļākajām haikām:

Lai ko valkātu,
Mēs izskatamies skaisti,
Vērojot mēnesi
(Čijo-Dzjo)

un tikai pasakiet, ka nav skaiti..

jaunumi..
mamma pateica ka ir šonakt zvaigžņu lietus..
iešu lūkoties..
arlabunakti