no rīta, mani cēļ...
ohh nolādets.. shodien tak kapu svētki! fuck! un esmu tik maz gulējusi!
labi jāceļas un jadodas turp..
mēs aizejam..
sastādam puķes.. jaapiet ierastas aplis vēl līdz citām kapu vietām..
un tad iesākas mūsu sarunas..
mamma:"paskaties cik nesasskaņotas krāsas! kā tadas var stādīt kopa! atceraties , kad uz manas kapu kopiņas stādīt tikai saskaņotas krāsas!"
priekšā iet onkulītis un viņam ir lielas acis par šo sarunu, un so, viņs paskatas uz mums atpakaļ..
bet nē....
saruna tikai vel turpinās... 8)
mēs sakam..
:"nu jā mammu, bet mēs negribēsim kopt tavu kapu..
mēs tevi kremēsim.."
"jā, tad izberiet manu pelniņus tur pat kur apglabāts čīfs! (mūsu suns) tur pie upītes!"
"nē mammu, mēs tevi pārtaisīsim dimanta.."
"ko vel jūs neizdomāsiet!izsūksiet no manis visu pēdējo.!žmogas!"
"bet jā paskaties no pozitivās puses, mēs saksim tādu dizmtas kaklarotu. un teiksim.. tā ir mana mamma, reku tētis,omīte,opītis.
mans onkulīs saka:"tad jau viņa būs sūdīgs dimants!
mamma pati atbild:"duļķains ja?"
onkulis:"kā tu uzminēji!"
māsa saka:"un mēs visiem rādīsim reku tētis -4 karāti!!!
reku mamma.. ehh tikai 2 karāti."
onkulītis priekšā bija ļoti lielas acis par mūsu sarunu..
tālak seko pēc kapu svētkiem pusdienas..
tākā mans tēva brālis ir liels fanats gonkošanā, tad viņam pļāvā ir trasite.. tada pamatīga ar daudz dubļiem, un jā arī kokiem, un grāvjiem.. :P
un tad mana vectēva masas virs saka kko runāt, ka vajadžetu uztaisit gonkas..
un mans opītis saka davaj!(manam opītim ir 75 gadi)
un tā onkulis skiern iedarbinat žiguļus.
vienam žigulim bija sasists priekšējais stikls,nebija bremzes,un bagāžnieks nevērās ciet.. :D
un tad atveda otru zīguli, un vēl opel astra.
un tad sākas gonkas pa visu trasīti..
hell yeah! tas tik bija to vērts..
tad mana masa sāka braukt, onkulis , un arī izmēģināja mans tētis..
māšīnas ļoti nesa uz sāniem..
mana māsa iebrauca grāvi.. :D
un tād mēs teicām lai mana mamma baruc. ar varu iesēdinājam mašīnā.. un tad sākas..
un tād kad mamma izkāpa arā, tad vinā vel sāka teikt, kad Jolantas tante viņu nav laidusi garām, viņa varēja barukt ātrāk!..
tad onkulis izvizināja manu māsu, un visu motorrūkoņu viņa pārbļava katrā pagriezienā. tas bija smieklīgi.
un tad pienāca kārta man..
vīņš sāka braukt vēl trakāk, un mēs gandrīz ietriecāmies koka.
tas bija tā...ceļs... koks!!!! ei tu nsot! atkal ceļš. tas bija tarki.. un māšīna gandrrīz vienā pagireziena apgāzās..
tas tik bija jautri!!!
istenība labākie kapu sētki BEST EVER!
lai gan, kādam vsp ir bijuši kādreiz jautri kapusvētki?