Vēl tikai no rīta es biju Pumpuros.
Jau pa dienu es esmu Straupē.
Un kādas pāris stundas atpakāļ es redzēju pēdējo tās nakts nokritušo zvaigzni.
Tas bija skaisti.
Gulēt ar guļammaisiem jūras krastā. dzirdēt jūras šalkoņu un skatīties debesīs, kur ik pēc laiciņa parādījas krītošas zvaigznes . (un ak jā. arī pie mums piebiedrojās mana ūdenspīpe)
nevēlos samelot, bet skiet, ka tonakt varētu gadīties, ka redzēju pat 100 tādas.
negulēta nakts.
cēlu savu degunu visu laiku pret debesīm.
no kādiem 23.00-5.00
izdevies spontāns pasākums. :)