urn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhidejaZemapziņas atvarsPAIN INTO POWERPAIN INTO POWERilze.izadora@gmail.comAlchemy of Pain2022-12-17T12:31:09Z2022-12-17T12:31:09ZCilvēki un apziņaurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:115362022-12-17T14:25:002022-12-17T14:25:002022-12-17T12:31:09Z2022-12-17T12:31:09ZLai ietaupītu un sargātu savu enerģiju, esmu izveidojusi kategoriju cilvēkiem "Panorāma+alkohols" Sabiedriskie ziņu portāli un apreibinošas vielas, izmaina cilvēka apziņas stāvokli, par to uz kādu, šoreiz šeit nav runa, bet par to, ka ir jāievēro noteikta distance, piesardzība un sava lauka kopšana un iezemēšanās, neielaižot sevī un savā tuvumā šādus indivīdus ir jebkura EMPĀTA must-have, vienalga, kāda radniecība, vai emocionālā piesaiste ir ar šiem. Distance distance distance, lai iegūtu savu dzīvi un ietu savu sirds ceļu. Citādi "Panorāma+alkohols" hipnozei var viegli pakļaut jebkuru jūtīgāku būtni. Stay safe my emphatic friends.Drošībaurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:114582022-12-17T10:29:002022-12-17T10:29:002022-12-17T08:58:21Z2022-12-17T08:58:21ZIeelpa. Izelpa. Parunāsim par drošību. Jo dziļāk, es ienirstu savas seksualitātes dziedināšanā, jo vārds DROŠĪBA paliek izteiktāks. Pēc tā, kad es 6/7 gadu vecumā tiku izvarota, skaidrs, ka drošība nav tas, ko es esmu savas dzīves laikā jutusi. Esmu bijusi dažādās situācijās pēc tam, bet paldies dievam, nekas nav pārspējis (drošības un robežu pārkāpšanas ziņā, manu bērnības pieredzi) Esmu bijuis kriminālās ballītes, un briesmīgos rajonos, bet labi, ka man ir paveicies. Esmu dzirdējusi dažādus briesmu stāstus. Bet kā tad dzīvot tālāk, kad tavā pašā esencē drošības un paļaušanās sajūta ir tik dziļi sašūpota, ka jūties, kā tāds gaisa balons, kam nav pat īsti sakņu sistēmas..? Lielisks jautājums, es nezinu. Laikam, jau pati apzināšānās, ka fak ir taču dirsā.. kaut ko iekustina, jo citādi nodzeršanās kaņepē, vienas nakts sakari, narkotikas un alkohols, būs vienvirziena ceļš uz tuvāko kapu kopiņu. Mani uzrunā stāts, čalim no dokumentālās filmas ''Caur Adatas aci'' Tagad viņš ir savācies, bet cik procentuāli ir daudz tādu, kas ir izrāpušies no bedres, no dziļa bezdibeņa? Mani allaž interisējusi cilvēka psiholoģija, un kas stāv piemēram, aiz hc maniakiem, nu kas viņus ir izviedojis par tādiem..? Man ir dažas grāmats, bet aizvien neuzdro<br />šinos tās atvērt.. jo tad sākumā būs jālasa, par tiem noziegumiem, ko mana psihe īsti nevar pavilkt.. Bet jā, kā cilvēki koupo ar sajūtu, ka Tu esi izrauts no jebkādas normas un paliec ārkārtīgā stresa stāvoklī kuru Tu vispār nevari, pat īsti nevienam nodot, un nav jau tā, ka kāds vispār noticēs Tev.. tas ir traki. Man bija paziņa, kad kādā ballītē, kurā tika lietots alkohols, bet ne tik daudz lai viņa neko neatcerētos (Acīmredzot slavenās dzērienu ripiņas) naktī attapās gultā ar labākās drauzdenes vīru, un viņa toč nebiaj tāda kas koļīs svešus. Vienvārdsakot, viņa ne gribēja, ne viņai vajadzēja to čali, bet šis bija viņu sen noskatījis. Nākamajā dienā aizejot uz policiju, policijā tika atbildēts, tā ir ''Jūsu pašas vaina'' un cik dirsā tādu stāstu.. nezinu, cilvēki tik ļoti cieš šajā pasaulē, un tādos veidos, ko es pat nevaru iedomāties. Mans draugs pirms pāis gadiem, kādā čaļu ballītē, kurā viņi niekojās ar marihuānu, atcerās, kadrus, kā mazpasītsams paziņa, pazvana kādam, pēc pustundas atbrauc pieci veči, viņu tur un ielaiž vēnā gan viņam, gan citiem ( cik nu Tu spēj pilnīgi nopīpējies kaut kā pretoties pieciem večiem un izdarīt) nākamis kadrs esot rīts, un tā tukšuma sajūta, un ka kaut kas nepavisam nav kārtībā ar viņa ķermeni... un tas sagrāva viņu, talantīgu, 18 gadīgu čali, iemeta bezdibenī.. Nezinu, kas notiek ar Latviju, vai pasauli kopumā, bet šādi stāsti ir tik daudz, pārāk daudz. Drošības zaudēšana, robežu pārķapšana, bet trakākais ir laikam tas, ka tie, kas solās to sargāt, kā sociālie darbinieki, policija - visbiežāk nospļaujās par tiem, kas lūdz palīdzību. Tāda lūk pasaule.. Risinājums? Tu vari izvaiīrties no ballītēm un deviņos būt mājās, bet ir vēl citi stāsti.. Ko es ar šo gribēju pateikt, to, cik man ir svarīgi būt drošībā, nu 100% būt ar tiem, kas to var dot un to nav daudz, lielakajai daļai cilveku ir vienalga, bet tiem nav nav, tos jāsargā un jālolo. Drošība tā ir manta. Un es to aizvien vairāk un vairāk apzinos.<br /><br />Kaut ko centos pateikt, bet ir sajūta, kā astotās klases sacerējumu būtu uzrakstījusi. Nu Ciba, es ceru, ka Tu saproti, ko es centos ar šo visu pateikt. To, ka pat, ja es esmu izgājusi lielai dirsai cauri un turpinu iet tās galam cauri, es jūtos pateicīga, par to pamatu, ko esmu sev izveidojusi un tām saknēm, un to, ka uz 75% savas dzīves, es vairs nejūtos, kā noklīdis Hēlija balons vējā. Pateicība. Pateicība. Pateicība. Es esmu drošībā.DARLING - KNOW YOURSELF, SO YOU CAN ENJOY YOURSELFurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:111072022-12-17T00:48:002022-12-17T00:48:002022-12-16T22:53:21Z2022-12-16T22:53:21Z== Results from bdsmtest.org == <br /><br />100% Switch <br />89% Submissive <br />84% Dominant <br />84% Rope bunny <br />80% Rigger <br />79% Vanilla <br />79% Primal (Prey) <br />78% Primal (Hunter) <br />72% Exhibitionist <br />69% Brat tamer <br />54% Brat <br />47% Degradee <br />45% Master/Mistress <br />42% Experimentalist <br />31% Non-monogamist <br />29% Masochist <br />28% Owner <br />25% Pet <br />24% Degrader <br />15% Sadist <br />13% Slave <br />10% Daddy/Mommy <br />5% Voyeur <br />0% Boy/Girl <br />0% Ageplayer<br /><br />Testiņš ko pamēģinātLife is a test and you pass if you can be true to yourselfurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:106132022-12-14T18:26:002022-12-14T18:26:002022-12-14T16:43:38Z2022-12-14T16:43:38ZIlgi domāju kā sevi iepriecināt, tad sajutu, ka jaiecibo. Ir cilvēki, kas viemēr man liks justies kā pēdējam sūdam, zemākam par zemo. Lai ko es darītu, lai ko sasniegtu, es nekad nebūšu PIETIEKOŠI LABA viņu acis.. nekad. Un tik sāpīgi to atkal sajust, bet bāc tās sāpes pāriet, viņas atstājās.. jo es pēc šiem terora un moku gadiem, es pa centimetram esmu izcīnījusi sevi, savu pasauli, sevis pieņemšanu un galu galā, to stāvokli ko var saukt par pašmīlestību, bet bāc tas naivums un ticība, uzmet mani atkal uz tiem grābekļiem, tā vairs nav tik nekotrolējama vēlme nomirt, vai izdarīt pāri.. bet tās ir tās palikušās tumšās emocijas. Un kas ir šie cilvēki, tā ir mana asins ģimene, un tas ir pats sāpīgākais. Es ilgi cīnījos, jo iekšā skanēja, bet tā ir taču Tava ģimene.. bet pa šiem gadiem esmu dzirdējusi stāstus kur vārds ģimene ir līdzvērtīgs '''tiesības būt varmācīgam, uzspiest savu gribi, pazemot, noniecināt un iznīcināt esības un individualitātes kodolu'' Ir cilvēki, ko gribās nobloķēt sociālajos tīklos, lai nepin tenkas un nerunā apkārt.. tie ir mani ģimenes locekļi. Un lai kā esmu kalusies un malusies cauri, pati sevī, vai psihoterapijā un vēl sazin kur.. lai piedotu, un pieņemtu, bet varvūt esmu to izdarījusi- esmu piedevusi, bet es nekad neaizmirsīšu, jeb viņi paši parūpēsies lai es nekad neaizmirstu, kas viņi ir, jeb drīzāk, kas viņi MAN NAV. Tā ir auksta ligzda, kas no ārpuses šķiet spēlē pēc visām sabiedrības normām, bet iekšpusē valda aukstums, izmisums, un tukšums. Tukšums kas valda tad kad cilvēks neiet savu sirds un dvēseles ceļu, bet kalpo apkārtējo viedokli. Es nesen uzdūros terminam biroboti, un tas norezonēja. Bija laiks, kad zināju, kas ir narcstiskas mātes, un viss tas, bet kaut kā negribēju to pieņemt. Pat tagad rakstot man visa mugura saraujas spriedzē un krampjos domājot par to un rauj uz augšu.. viss pietiks. Es esmu pelnījusi cieņu, mīlestību, dzīvit saskaņā ar savu srds ceļu.. un es zinu, ka man tas izdosies, turpināšu pa cm vien, pa cm vien - izkarot savu pasauli un noticēt pati sev, ja pat man nekad nav bijis stiprais pamats, kas tic man un manam ceļam. Lai iet dirst, un nopūst viss liekais, viss parazīstiskais, un nožēlojamais no manas dzīves. Mani gaida jauns sākums un dzīve, ko esmu tik ilgi gaidījusi!<br /><br /> Un galu galā tas ir stāts par drosmi, un ticību sev. Spītu iet pret straumi un cerībām. Es būveju jauno, koncentrējoties uz to, ko alkstu, nevis to, kas noriebies.Atgadinājums Jums skaistās gadīgas drošsirdīgās un radošāsurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:103172022-12-13T15:05:002022-12-13T15:05:002022-12-13T13:06:40Z2022-12-13T13:06:40ZThe More Intelligent the Woman, the Stronger the Emotions, the Deeper the Dark Side, the More Powerful the Sex. Know Her Mind.Erosa Templisurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:100852022-12-10T12:12:002022-12-10T12:12:002022-12-10T12:38:01Z2022-12-10T12:38:01ZCik ilgi stāvēsi pie Erosa tempļa durvīm šķīstot kaislē un iekārē? <br />Cik ilgi Tev vajadzēs, lai attaptos, ka tā ir tikai pakāje, pats templis ir dziļāk, dziļāk Tevī pašā. Kur aiz iekāres un baudas, orgasmu - durvīm paverās Tavs klusums un esence..<br />Uzdrošinies. Uzdrošinies sastapties ar savu klusumu un savu patieso tumsu..<br />Bet varbūt Tu metīsies bēgt prom no savas patiesības, lai pavadītu mūžības, sildoties pie visrpusējas kaisles..? Lecot no viena iekāres objekta pie cita.. nekad nesastopt pats sevi, savu esences tumsu un to otru, kas tik ļoti alkst tikt atklāta..urn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:97282022-12-10T11:21:002022-12-10T11:21:002022-12-10T10:22:11Z2022-12-10T10:22:11Z"The Body and the Heart have no desire to "witness" the moment.<br />The Body and the Heart have no need to detach from this world.<br />The Body and the Heart Rejoice in their entanglements with life.<br />For they long to be touched and tasted and known.<br />They were made to suck the marrow straight from the bone.<br />The Body and the Heart don't want to observe the moment.<br />The Body and the Heart want to Make Love to the moment.<br />With Total Passion and<br />Absolute Innocence.<br />In whole hearted devotion to the sensuality of the moment.<br />Communing with the sacred core of light that pulses inside the heart of matter.<br />This is the Art of Receiving.<br />And it is how we sing the soul back into the world."Ļimonsurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:97002022-12-06T16:00:002022-12-06T16:00:002022-12-06T15:06:39Z2022-12-06T15:06:39ZZin ko es darīt ja man būtu ļimons? Es nopirktu kādas degradētas 19gs rūpnīcas telpas Liepāja, iznestu visu lieko, nokrāsotu baltas sienas un izveidotu FAKING krutu darbnīcu kur cilvēkiem radīt! Skaidrā prātā, bez figņām un bezpriģēla. Nezinu, kāpēc Latvijas mākslinieki uz 95% ir narkomāni, alkāni, izvirtuļi, vai sektanti. Ir taču kaut kur arī kāda saprāta, miera un dzidruma balss. Tās es tur apvienotu, un mainītu palēnām to jukušo panorāmas patērētāju prātus! Utopija? Varbūt. Laiks rādīs..Nepopulārs viedoklisurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:92652022-12-06T15:51:002022-12-06T15:51:002022-12-06T14:56:15Z2022-12-06T14:56:15ZMans viedoklis lielākoties par visu reti saskan ar kāda no tuvākajā sociumā esošajiem, vai vienkārši nespēju to izskaidrot, tā lai mani uztver - tamdēļ esmu nolēmusi sevi klusai vientulībai šoziem, nezinu. It kā jau varētu tēlot to, kas neesmu bet cmon.. apnika. Tu tā kā spēlē to spēli, bet kad paliec viens ir sajūta, ka esmu nodevusi sevi. Tā lūk. Vispār, man ir tendence noliegt meinstrīmu, protestēt pret kaut ko, spītēties un pēc tam pašai ciest. Es zinu. Varbūt vienkārši beidzot ir jāsavāc sevi rokās, jānopērk tās krāsu bundžas un jāpasaka pasaulei ko es domāju par tās pelēkajām sienām un mirušajām pilsētām..?Par pozitīvourn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:90932022-12-06T15:42:002022-12-06T15:42:002022-12-06T14:46:19Z2022-12-06T14:46:19ZIt kā es apmēram apzinos, kāpēc cilvēka smadzenes ir izveidotas tā, lai spigtāk atcerētos negatīvo pieredzi, bet dažreiz tās sāpes aizmiglo visu, kas ir bijis skaists, dārgs un jauks. Un tādos brīžos es skaitu pateicības.. tādas kā - Paldies, par manu ķermeni, Paldies par to, ka esmu šeit un tagad, paldies, ka jūtu savu elpu.. un tās pārmaiņas ir momentālas. Es saku MOMENTĀLAS. Un vispār es laikam beidzot esmu gatava deju un kustību terapijai. Šodien paņēmu rokās ģitārun sapratu, ka taču jāsaņemās un jāpaprasa salavecim pašai sava.Ņunuņuurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:88642022-12-06T15:40:002022-12-06T15:40:002022-12-06T14:42:02Z2022-12-06T14:42:02ZStoholmas centrālstacija ir briesmīga, un es domāju, ka tikai Rīgas stacijai gribās ātrāk tikt cauri. Tas laikam tāds kopējais vispasaules centrālstaciju vaibs, piesaistīt sev most skechy pilsētas publiku.Atceriesurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:85062022-12-03T12:38:002022-12-03T12:38:002022-12-03T10:39:09Z2022-12-03T10:39:09Z'' A violinist played for 45 minutes in the New York subway. A handful of people stopped, a couple clapped, and the violinist raised about $30 in tips. <br />No one knew this, but the violinist was Joshua Bell, one of the best musicians in the world. In that subway, Joshua played one of the most intricate pieces ever written with a violin worth 3.5 million dollars.<br />Two days before he played in the subway, Joshua Bell sold out a Boston theatre, and the seats averaged about $100. <br />The experiment proved that the extraordinary in an ordinary environment does not shine and is so often overlooked and undervalued.<br />There are brilliantly talented people everywhere who aren’t receiving the recognition and reward they deserve. But once they arm themselves with value and confidence and remove themselves from an environment that isn’t serving them, they thrive and grow. <br />Your gut is telling you something. Listen to it if it’s telling you where you are isn’t enough! <br />Go where you are appreciated and valued. <br />Know Your Worth.''Be the glitch You want to see in matrixurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:84122022-12-02T09:52:002022-12-02T09:52:002022-12-02T07:53:24Z2022-12-02T07:53:24ZEs esmu gatava uz pāris stundām pazust interneta dzīlēs, lai sajustu sevi un savus sapņus. Un Trusis satrakojies, taisa 360 flipus uz paklāja.urn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:79422022-12-02T09:49:002022-12-02T09:49:002022-12-02T07:51:44Z2022-12-02T07:51:44ZVar gadīties sajaukt pagaišināšanas pogu uz tastatūras ar citu un izdzēst visu uzraktsīto textu cibā.. kam negadās.urn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:77382022-11-30T22:13:002022-11-30T22:13:002022-11-30T20:13:27Z2022-11-30T20:13:27Z"This is about restoring our sense of worth by knowing that <br />simply existing as a human being, first, is enough. Then from that being your foundation, we live life rooted from that place within ourselves with everything that we do."urn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:76672022-11-29T04:40:002022-11-29T04:40:002022-11-29T02:47:32Z2022-11-29T02:47:32ZVispār es cibot varu tikai tad, kad visi guļ, vai neviena nav mājās. Tāds īsbrīdis sev, kā saka. Papīra dienagrāmats pierakstītas, vīrs saka - "Tā ir manta, jaīzdod" Es tikai smīkņāju, lielākā daļa tik un tā ir jau sen sadedzināta. Manuprāt, tā tam ir jābūt. Dienasgrāmatām ir jādēg. Un es kādu dienu nodedzināšu arī cibu (Psihopāta smiekli studijā)<br /> Varbūt jānoskātās Jokers, kad visi bija haipā es sevi kaut kā centos pasaudzēt no citu psihozēm, bet tagad? Kad ārā ir mīnusiņš, bet tomēr kaimiņu palodzes tek un uz skārda atskanošie pilieni man neļauj gulēt - varbūt tagad, ir īstais brīdis? Kā Tev šķiet?urn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:71842022-11-29T04:33:002022-11-29T04:33:002022-11-29T02:39:54Z2022-11-29T02:39:54ZVai tiešām neviens neredz likumsakarības karos? Kad Hitlers paspiež roku Staļiņam klusi ķiķinot, kad Roščildu ģimene samaksā visiem, kam ir ieroči, lai uztaisa asiņainas ballītes visās pasaules malās? Un nevajag teikt - " Tā ir plānprāiņu konspirāciju teorija. Tvnet'ā par to nekas nebija rakstīt!"<br /> Lūdzu nevajag. Pietaupiet savu patosu piespiedu Ziemassvētku sanākšanām darbā. <br /> "Mūsu apziņa tiek apzagta" kliedza bomzis pie Lielveikala durvīm, kāmēr es pastiepos pēc svaiga snicker batoniņa savā kabatā un nodomāju, ka ir taču iznākusi jaunā "Mīlas Viesuļa" sērija.urn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:69332022-11-29T04:24:002022-11-29T04:24:002022-11-29T02:30:52Z2022-11-29T02:30:52ZNja. Es vairs naktīs nemostos. Tikai dažreiz. Un man mazliet bail rakstīt cibā, jo katru reizi, kad es atveru šo zemapziņas kambari, kaut kas saiet sviestā. Vispār smieklīgi cibot no telefona. Es tagad varētu kļūt nostaļģiska, bet to nedarīšu. Labāk iedzeršu savu možuma fake karkadē tēju un apēdīšu lidla cepumiņus, ko atveda mamma. Novembris tuliņ beigsies, bet es saprotu vēl mazāk, kā tad, kad tas iesākās. Es laikam beidzot uzlikšu sistēmai mīksto, skološu bērnus pati, audzēšu aitas kādā Zviedrijas nekurienē un būšu laimīga ar savu veci. Lūk. Noriebās man šī valsts un visa tā sociālā sistēma. Ejiet nah*y.Sexual abuse survivorurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:67342022-11-27T13:32:002022-11-27T13:32:002022-11-27T11:37:38Z2022-11-27T11:37:38ZDažas dienas ir labākas par citām. Tagad lasu rakstus kā "inside of mind of Pedophile " tādā ziņā, psihoterapijā varēja par to parunāties. Nav jau tāda tēma ar ko baigi čatot ar paziņām. Cik esmu mēģinājusi, visiem ir tāds - ouhh, i ddn't know.. Dažas dienas ir sliktākas par citām. Citas dienas varu koncentrēties un sadzīvi. Šodien ir sliktā diena. Oh well. Mēģinu sev atgādināt, ka tā nebija mana vaina. Bet vai tas līdz. Līdz rakstīt un izskrieties, kad ir tāda oespēja. Dusmojos un ir sērīgi. Bija sapnis, kurā ģimenes viesībās - Tēvam kliedzu, ka es te neatradīšos, kamēr viņa brālis tur būs.. šodien švaki.<br /> Varbūt vienkārši esmu psiholoģiski pieķērusies, sev kā izvarotai identitātei. Nezinu, varētu taču uzlikt mīksto tam visam un sev pateikt, ka esmu labāka par to sūdu. Tas palīdz un silta vanna arī. Lūk, pirmā advente.From external dependence to internal self relianceurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:66042022-11-22T17:42:002022-11-22T17:42:002022-11-22T15:56:41Z2022-11-22T15:56:41ZSēžu istabā ieslēgusies ar tēju, un ļauju bērniem aiz durvīm ārdīties. AHH, kas var būt lieliskāk par to brīdi, kad miesīgs bērns nosauc par stulbu, un Tevi tas vairs neķer, jo Tu skaties uz to mazo knīpstangu un redzi sevi, un viss ko Tev gribās ir samīļot viņu, nevis nosist, tas lūk ir skills ko es kačāju, jo dažreiz jau vienkārši gribās parubīt pret bortu, vispār tā ir tēma, par kuru varētu plaši un ilgi runāt. Veidot anonīmo sitēju sanāksmes mātēm, kas gribējušās kaut reizi dzīvē vnk nosist to mazo razbainieku. Vispār pieļauju šis ir - EKSELENTS TRIGGER MATERIAL - Bungām rībot, ko ienest Latvijas vecāku studijā, tas ir kā padomju laikos nerunāja par seksu, tā Eiropas savienības laikos nerunā par Sievietes Agresiju, tas tik ārkārtīgi tiek atstumts, ka tas ir pārāk biedējoši, cik ļoti cilvēki ir sadrumstaloti. <br /> Bet pasīvā agresija jau ir ok, runāt ar draudzenēm malkojot legālo nakrotiku vīnu ir ok, teikt ka Tavam vīram ir maziņš, un ka kāpēc Pēterītim klasē visi tik labi mācās, bet redz mans Pēterītis, viņš taču nav tik apķērīgs.. ahh pasīvā agresija - Mūsdienu Sievietes Saldai Eliksīrs. To vislabāk varēja kādu laiku atpakaļ novērot sieviešu kolektīvos, es atceros pirms pāris gadiem, kad man bija šī unikālā iespēja veikt novērojumu, tām asiņainajām dunču kaujām. Un tad Tu tikai skaties, kā viena nāk uz darbiņu - pilnu muguru nažiem, kāmēr otra tāda pat - jautā ''Mīļā vēlies kafiju, kā Tev vakar gāja randiņā ar x..?'' <br /> Nav jau tā, ka es būtu balta un pūkaina šajā jomā, bet to es esmu sapratusi, ka tas laikam ir visbezjēdzīgākais ko darīt - žultot citus, bet kam negadās, uzbraukt vismiļākajiem un tuvākajiem, jo redz sastrēgums bja pa ceļam uz mājam, kad tik ļoti gribējās jau ēst.. bet tas lai paliek citai reizei, manu mazo draudziņ. Tikmēr es izbaudīšu klusumu, kas ir iestājies aiz durvīm un ieelpošu pāris miera elpas, ar tīru Ziemas skābeklīti.Par tēmuurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:61532022-11-19T19:26:002022-11-19T19:26:002022-11-19T17:27:32Z2022-11-19T17:27:32ZNesen noskatījos Rietumu frontē bez pārmaiņām, Netflix versijā un es domāju kmon, šī bija man mīļāka grāmata 16gados? Wūt. Neiesaku.Turn Pain into powerurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:59932022-11-19T19:03:002022-11-19T19:03:002022-11-19T17:12:41Z2022-11-19T17:12:41ZWhen you let go of fear<br />The truth will appear<br />So simple and clearilgi domājuurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:57442022-11-19T18:49:002022-11-19T18:49:002022-11-19T16:54:15Z2022-11-19T16:54:15Zilgi domāju, vai palikt gultā un punķoties tur, vai šeit pie klaviatūras. Gadsimta iesnas. tēja, šokolāde un visvisādi preperāti degunam. Šodien samaksāju 10dolārus, lai sekotu līdzi apzinātai pornogrāfijai, pati sieviete ir seksa koučs un ķermeņa dziedniecisko prakšu piekopēja un skolotāja. Kaut kā sajutu to kārdinājumu pavērot, diezgan jauki, tikai vēl no pāris simts dolāriem jāšķirās, lai redzētu ko vairāk. Jauks biznesa plāniņš, aizdomājos, varbūt man arī kaut ko līdzīgu uzsākt. Tagad Ciba - Tu zinu.Sensuālā daba murrurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:54402022-11-19T16:37:002022-11-19T16:37:002022-11-19T14:53:40Z2022-11-19T14:53:40ZŠodien daudz sajūtu un domāju, par erotisko dabu. Kopš esmu sākusi ļauties tam, ka rakstu visas savas dusmas, es aizvien vairāk apzinos, cik ļoti esmu apspiedusi arī savu seksualitāti. Atceros, to laiku, kad es spēju skūpstīties ar vīrieti tikai tad, kad biju iedzērusi. Tik ilgu laiku es vispār neizpratu, kāpēc man sākās panikas lēkmes seksa laikā.. tas bija kaut kas neizkaidrojams, sākumā škita, ka vienkārši nejūtos ērti ar izvēlēto partneri, bet kopš sāku nodarboties ar apzinātajām ķermeņa atbrīvošanas praksēm, un manā uztverē uzpeldēja, mana traumatiskā pieredze bērnībā, tik daudz kas kļuva skaidrs. <br /> Es vēl aizvien spilgti atceros to reizi. Tā bija kārtējā piektdiena, kad dejoju. ATvērti, sensuāli, brīvi. Uz to brīdi, es nebiju bijusi kopā ar vīrieti trīs ar pusi gadus, tamdēļ jebkura kustība, kurā sajutu sevi atbrīvojamies, sagādāja dziļu sensuālu baudu, un kā vēlāk izrādijās, ka cilvēka ķermenis sevī uzglabā traumas, tas ko varbūt apziņa neatceras, pats ķermenis tur kā saspringumu, saspringumu gūžās, skaustā, galvā. Neizskaidrojamas sāpes, krampji ķermenī, u.t.t Un tā lūk toreiz, kad šķīdu mūzikas pavadībā, pie manis pienāca paziņa, kas izceļās ar savu atklātību gan mākslā, gan sevis izpausmē citos veidos, ļoti karstasinīga un unikāla sieviete, kuras klātbūtnē, Tu pati atveries. Nu lūk, toreiz mēs izgājām papļāpāt, jo laikam viņa raudāja, vai kas tāds. Un kaut kā vārds pa vārdam, viņa izteicās, ka viņa ir vairākas reizes izvarota, un pirmoreizi tas ar viņu notika bērnībā, tas esot bijis viņas Tēva brālis, vai kāds cits rads, to es precīzi vairs neatceros. Bet es atceros to brīdi (un par šo rakstīt tagad aizvien ir grūti, jūtu kā sirds vnk savelkās, un elpa trūkst) Mans pēc viņas vārdiem caur ķermeni izgāja tāda kā melna svilinoša uguns un es atcerējos, kas notika toreiz laikā ap Jauno gadu Vecmāmiņas dzīvoklī, tai tumšajā pretīgajā istabā.. Es tur stāvēju, clveki nāca iekšā un ārā no deju zāles, bet es biju vienkārši sastingusi, jo manī bija uzplaiksījis, kaut kas, kas tika cītīgi slēpts. Tas bija no vienas puses briesmīgs, no otras puses atbrīves pilns brīdis, jo ar to sākās jauns posms. Pēc tam es centos sev iestāstīt ka tā tas nebij, apspiest un izdomāt kaut ko lai attaisnotu šīs atmiņas, bet jo vairāk es centos, jo sliktāk, gan fiziski, fan psiholoģiski man kļuva. Es atceros, ka tas bija laiks kad es atsāku smēķēt zālīti, ko nebiju darījusi četrus/piecus gadus, kas protams tikai visu pasliktināja.. bet ko nu par to, ir sestdiena, Rīgā snieg un es iešu apēst kādu salami desas sviestmaizi par godu svētkiem.Par Maukas arhetipuurn:lj:klab.lv:atom1:rozaa_orhideja:53162022-11-18T20:18:002022-11-18T20:18:002022-11-18T18:31:27Z2022-11-18T18:31:27ZUn tad man vienkārši atsprāga vaļā, es Tev saku. Aha moment. Kā mūs visus kā tādas smukas mauciņas - Valdības vadā pavadā un pletnē. Aij aij aij. Par ko mēs visvairāk uztraucamies - par ģimeni, par veselību, par drošību. Un tad, kad Tev paplivina zilajā ekrānā kara ainiņas, vai vai vai, kas tik tad ar mūsu iekšējo prostitūtu notiek. Bez konspirāciju teorijām, un visa tā. Ir taču jāpamostās kādam, ir taču jāsaprot, kā mūs kā aitiņas dzen pa izplānotām kalnu takām. Sak aitiņ, neej pa labi, neej pa kreisi, nokritīsi. Un tad Tu ej, viltus drošības vārdā, iekšā viss pūst, bet Tu tik ej un ej. Un Tevi slauc, kad kādam sagribās. AIj aij aij. Bet varbūt vienkārši ir jābūt godīgai pret sevi, es esmu prostitūta līdz noteiktai robežai, bet ir robežas kuras nekad nepārkāpšu.. Un vai tad mēs visi neesam mazliet maukas, šaja sistēmā?<br />''The Prostitute enables you to address your fears around physical and social safety and through the very addressing of them you are able to strip them of their power over you.''