| From external dependence to internal self reliance |
Nov. 22nd, 2022|05:42 pm |
Sēžu istabā ieslēgusies ar tēju, un ļauju bērniem aiz durvīm ārdīties. AHH, kas var būt lieliskāk par to brīdi, kad miesīgs bērns nosauc par stulbu, un Tevi tas vairs neķer, jo Tu skaties uz to mazo knīpstangu un redzi sevi, un viss ko Tev gribās ir samīļot viņu, nevis nosist, tas lūk ir skills ko es kačāju, jo dažreiz jau vienkārši gribās parubīt pret bortu, vispār tā ir tēma, par kuru varētu plaši un ilgi runāt. Veidot anonīmo sitēju sanāksmes mātēm, kas gribējušās kaut reizi dzīvē vnk nosist to mazo razbainieku. Vispār pieļauju šis ir - EKSELENTS TRIGGER MATERIAL - Bungām rībot, ko ienest Latvijas vecāku studijā, tas ir kā padomju laikos nerunāja par seksu, tā Eiropas savienības laikos nerunā par Sievietes Agresiju, tas tik ārkārtīgi tiek atstumts, ka tas ir pārāk biedējoši, cik ļoti cilvēki ir sadrumstaloti.
Bet pasīvā agresija jau ir ok, runāt ar draudzenēm malkojot legālo nakrotiku vīnu ir ok, teikt ka Tavam vīram ir maziņš, un ka kāpēc Pēterītim klasē visi tik labi mācās, bet redz mans Pēterītis, viņš taču nav tik apķērīgs.. ahh pasīvā agresija - Mūsdienu Sievietes Saldai Eliksīrs. To vislabāk varēja kādu laiku atpakaļ novērot sieviešu kolektīvos, es atceros pirms pāris gadiem, kad man bija šī unikālā iespēja veikt novērojumu, tām asiņainajām dunču kaujām. Un tad Tu tikai skaties, kā viena nāk uz darbiņu - pilnu muguru nažiem, kāmēr otra tāda pat - jautā ''Mīļā vēlies kafiju, kā Tev vakar gāja randiņā ar x..?''
Nav jau tā, ka es būtu balta un pūkaina šajā jomā, bet to es esmu sapratusi, ka tas laikam ir visbezjēdzīgākais ko darīt - žultot citus, bet kam negadās, uzbraukt vismiļākajiem un tuvākajiem, jo redz sastrēgums bja pa ceļam uz mājam, kad tik ļoti gribējās jau ēst.. bet tas lai paliek citai reizei, manu mazo draudziņ. Tikmēr es izbaudīšu klusumu, kas ir iestājies aiz durvīm un ieelpošu pāris miera elpas, ar tīru Ziemas skābeklīti. |
|