Zemapziņas atvars - November 17th, 2022 [entries|archive|friends|userinfo]
Alchemy of Pain

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

November 17th, 2022

Es Tev saku : ''iemīlot un pieņemot savu dziļumu, tikai tad var notikt patiesi brinumainas lietas'' [Nov. 17th, 2022|10:54 pm]
[mood | cheerful]
[music |radiatori un signalizācija pīkst fonā]

Šodien jau sarākstīju, kādas 10lpp savā parastajā, naktsgaldiņa dienasgrāmatā. Sākot ar pārpasaulīgu maigumu, līdz vienkārši tumsas izrakstīšanu, es tā rakstīju un rakstīju - nenososdot sevi, un sapratu baaaaac, cik daudz manī vēl aizvien ir draziņu neapzinātu - īpaši ap un par seksualitāti un dusmām.
Ahhh, un šodien tāda savā ziņā liela diena, beidzot mammai uzrakstīju, par savu sexual abuse as a child, un viņa tāda, nu jā Tev pašai jāizdomā, kā ar to tikt galā.. sākumā tāda sāpīte un doma, ka nu jā, kamon viņa, taču nekad nav īpaši mani emocionāli atbalstījusi, kamdēļ lai tas tagad notiktu? Tad es pati sevi samīļoju, papaijāju, kā saka pati sevi izmammoju, un palika labāk.
Vispār man ļoti pietrūkst tāda kvalitatīva sieviešu klātbūtne, tāpēc skatos latvju saimnieces, ēdu savu silto suši un izbaudu, ka beidzot esmu mājās viena pa ilgiem laikiem. Dzeru tēju, rakstu cibu, knibinu savu apausktēto degunu - kā saka ballejos, pati ar sevi un skaitu dienas līdz Stoholmai, vēl piecpadsmit.
linkpost comment

Ko es gribēju teikt [Nov. 17th, 2022|11:03 pm]
Es nezinu, bet man dažreiz tas iekšejais tirāns ir neizturams, laikam, pamazām nobirestu tam, lai palaistu to vaļā.. to nicinošo, iznīcinošo, pazemojošo balsi, kas vienkārši var novest līdz tik pašiznīcinošām domām, ka nu jā.. es arī par to daudz domāju šodien, nobriedu mainīties acīmredzot beidzot šajā jomā, pēc vakarnakts panikas lēkmes epizodes. Nu rauj man jumtu nost, kad tas iekšējais upuris un ievainotais bērns sit pa apziņas kastroļiem, laikam vienkārši sevi jāsamīļo un jāizved pastaigāties <3
linkpost comment

Iecibot [Nov. 17th, 2022|11:08 pm]
[mood | angry]

Vēl es dažreiz domāju, kā var Hruščovkās ielikt plastmasas logus, dzīvokļos bez ventilācija, kur čuguna radiatori ir gar visu sienu? Te taču nav ko elpot, liec to slapjo dvieli uz radiatora neliec, slēdz gaisa mitrinātāju, vai nē, elpceļi tik un tā dirsā jūtās :/
link2 comments|post comment

Masāža [Nov. 17th, 2022|11:12 pm]
[mood | sleepy]

Esot tāds kvantu pieskāriens, vēl pagaidām, par to neko nezinu. Bet pirms nedēļas kad pirmo reizi masēju kailu draudzeni, bija interesanti vērot kā tas porno programmas bliež, Tu pat vairs nevari uz sievites kailo ķermeni paskatīties tā, lai neaizietu tas, ka kaut kas uzreiz ar to jāiesāk, bet nu es pārtransformēju to sajūtu un viss bija lieliski, viņai patka, man patika. Sapratu, ka vēlos masēt sievietes, tā kvalitatīvi un skaisti - iedot telpu sev un viņām brīvībai. Tā ir vispār tēma. Jo nu es zinu un jūtu kā man dvēselīte sauc to darīt, un ķermenis un misija un viss pārējais, tad jautājums, kas mani attur? Kušetes neesamība, diploma neesamība, nepārliecinātība? Kas ir tas, kas man neļauj piepildīt un tuvoties tik daudziem sapņiem. Piemēram sapnim dziedāt? Sapnim mirdzēt? Sapnim sērfot? Sapnim veidot tos superīgos sieviešu pasākumus? Tipa, ka nav naudas, tas ir smieklīgi. Nauda ir bezgalīga, allaž plūstoša enerģija, tad kas mani aptur? Bailes? Bailes, ka nesapratīs kāds, vai ka notrigerošu..? Jā, es laikam vēl nemāku tikt galā ar faktu, ka trigeroju cilvēkus ar savu eksitenci spēkā.. ņu vēl viens iekšejais darbiņš - here I come.
linkpost comment

navigation
[ viewing | November 17th, 2022 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]