Es šeit lasu,ka kādam nav viedokļa abortu jautājumos.Man tāds ir bijis no laika gala un es šodien,pirms 6 stundām, iedzeru pirmo medikamentozā aborta devu,2 tabletes mifepristona.Es fiziski tādu atbrivotības sajūtu nebiju jutusi nekad,beidzot atgūta totāla kontrole pār manu ķermeni,gāju no ginekoloģes un man šķita,ka es no atvieglojuma pārvarēšu gravitāciju.Tagad mazliet sāp galva un ir nelabi,bet tie ir nieki.Ceturtdien sekos otrā kārta ar prostaglandīniem vagināli,pec tam bus asinosana,bet ne stiprāka kā pie regulāram mēnešreizēm. Es biju pārliecināta,ka izvelesos ķirurģisku manipulāciju ar vakuuma kuretāžu un narkozi, jo gribējās to pēc iespējas atrāk izdarīt un miers, bet tad pārdomāju, jo nevēlējos komplikācijas, pie periodiskas asiņošanas jau esmu pieradusi. Un es zinu, kas ir kontracepcija, bet atgādināšu, ka neviena kontracepcija nav 100% efektīva. Un, pirms kādi sāk vaimanāt par abortu ilgaicīgo ietekmi uz psihi https://jamanetwork.com/journals/jamapsychiatry/fullarticle/2592320. Īpašu saspringumu pirms appointmenta nejutu, mani nemocīja morāli pārmetumi. Ārste bija vienkārši brīnišķīga. Retrospektīvi es laikam vairs nelasītu Merilyn French The Womens Room dienā, kad jāpieņem lēmums par grūtniecības saglabāšanu vai pārtraukšanu. Tā kā tagad, dzerot savu ingvera tēju pret nelabumu, es domās paceļu tostu par visām sievietēm, kas salīdzinoši patriarhālajā Rietumeiropā man izcīnīja šo brīvību. Kā arī par faktu, ka Latvija bija pirmā valsts, kas piešķīra sievietēm balsstiesības.