kalns un nogurums
vakar uz kalna pirmo reizi vispaar, ar deeli un citiem draugiem. skaisti, ir sava garsha tai lietaa, tikai daargs tas prieks, nevareeshu tik driiz atkaartot. shodien vazaajos pa skolu viegli zilumains, bet viegls diskomforts ir taa veerts.
atvilkos maajaas noguris, visu pasuutiiju dikti taalu prom un aizgaaju guleet. vakaraa attieciigi naacaas veelu maaciities, iisti neizguleejos. jaaiet maajaas guleet. un atkal pamosties vakaraa, un atkal veelu maaciities. a ko citu man dariit?
aa, un veel pagaajushonedeelj biju uz to Zatoichi (to japaanju filmu). a smuka. man dikti patika pats Zatoichi. veciitis iet pa celju ar shtocinju, pretii skrien bars jakudzu ar katanaam. iet veciitis pa celju ar shtocinju, pretii jakudzas ar katanaam nesas. veciitis pacelj shtocinju, jakudzas tuulinj sho kapaas.
veciitis izrauj no shtocinja zobenu un SAGRIEZH VISUS GABALOS. ko veel sirds var veeleeties?
P.S. protams, filmas veertiiba nav tikai un vieniigi kauju skatos.