Iepriekšējā vakarā pie sevis atkārtoju- diena ir tāda, kādu tu to veido, savukārt mans kuņģis izlēma rīkoties pēc sava prāta un ziniet, viņš ir pārāk izlutināts un mani vairāk neklausa.
Sākumā viņš nolēma, ka man nav nemaz tik obligāti gulēt normāli un, ka vajadzētu ieviest tādu asumiņu, kas parādījās manā vēderā un protams nelika man mieru visu pārējo dienu.
No rīta tā kārtīgi iepazinos ar toletes podu un ziniet- viņš ir tā tīri jauks. Parunājāmies stundiņu un tad man jau bija laiks iet un nācās viņu pamest un viņš solījās atriebties, iedomājaties?
Ar ļoti lielām mokām tiku uz skolu un tur mani jau sagaidīja viņa draugi, bet viņi bija tādi pretīgi.. bet tomēr- draugi, kurus apciemoju, katru starpbrīdi un pat aizskrēju no fizikas stundas! Ziniet, draugi man ir diezgan svarīgi un ir nepieciešams tos ik pa laikam apciemot un tā. Arī es neatpaliku un kuņģis dabūja vien pliku ūdeni par ko viņš apvainojās un visu nākamo, ko ņēmu mutē viņš stūma ārā. riebeklis, ne?
Un tā pagāja mana diena- cīnoties un tā..

Dienas citāts: 'Chau, Sabīn! Es Tevi mīlu. :* '

Dienas joks: Tāda nav.