- negadījums
- 13.10.09 19:10
-
roadside
Bija trešdienas vakars. Es staigāju pa vienu no pilsētas daudzajiem parkiem, kur valdīja pilnīga tumsa, līdz es izgāju uz apgaismotas ielas, kurā mita klusums un dziļa harmonija. Lēnā tempā kustot, pēkši es sadzirdēju smeldzošu auto bremzēšanu, līdz manu acu priekšā,blakus krustojumā, saskrējas divas mašīnas. Es stāvēju sastingusi.. kā paralizēta , mana sirds uz brīdi pārstāja pukstēt un klausījās.. man trūka vārdu.. bet sirdsapziņa neļāva man tajā noskatīties..
Es skrēju.. es skrēju tik ātri cik vien varēju.. man bija jāpalīdz.
Vien dažu metru attālumā no negadījuma vietas man priekšā kā barjeras, kuras neļāva tikt garām, nostājās smagnēji vīri, kuri kliedza...bet es to nedzirdēju.. es vairs neko nedzirdēju. Vīri, kuri kā žogs, neļāva man tikt tuvāk.. es stāvēju un blenzu.. " E S T O N E V A R U.." atskaņojās manā galvā vēl un vēl un pār mani nāca apziņa, ka es nespēju un nespēšu viņiem palīdzēt..
Pa to laiku, mirklim nemanāmi, ieradās policija un ātrā neatliekamā palīdzību.. Es skatījos.. es nespēju viņiem palīdzēt, bet zināju, ka viņi ir drošībā._________________________
Lūk mans teātra etīdes 40sek darbs.