Tik spēcīgas un nāvējošas ir ilgas, kuras jūti.. ilgas pēc kāda. Kāda, kurš būs ar un par tevi. Kad dzīve piespēlē, Tu sākumā šaubies, bet, kad esi gatavs pieņemt dalību spēlē, dzīve apšmauc un tas kāds pazūd.. attālinās. Tu nesaproti kādēļ, jo tu tachu biji gatavs.. Parādās tik daudz jautājumu, uz kuriem atbildes rast ir tik grūti, jo pats tām nevēlies ticēt. Dzīve apkrāpa tieši tad, kad esi bijis ļāvies sapņiem un ilūzijām..kad tas cilvēks ir jau tev tuvs un atliek vēl nedaudz.. un pēkšņi tu paliec viens..viens ar savām jūtām, par kurām visiem ir dziļi nospļauties.
Tu pavadi dienas un naktis mokoties.. domājot par viņu, par to, ka esi muļķis, ka vajadzēja rīkoties savādāk. Vienā brīdī tu sāc ienīst sevi..vainot.. lai mierinātu.
Kad brūce sadzīst, seko nākamais dzīves joks - tev ir dota vēl viena iespēja. Viena iespēja, lai visu, kas bijis iepriekš labotu un, lai tu beidzot būtu laimīgs un sajustu to visu par ko biji sapņojis. Bet tu šaubies..un ir pamats. Tu baidies atkal tikt sāpināts..
Tev ir jāizvēlas- vai riskēt, kā rezultātā tu vari tikt sāpināts divreiz, vai būt kopā ar to cilvēku laimīgi kopā, vai arī atteikties un nekad neuzzināt, kas būtu bijis, kas kā vainas apziņa vajātu tevi krietnu laiku.
Pa to laiku, kamēr ilgst tavas pārdomas, kas mijās ar šaubām, tevi atkal uzmet un tu nezini, ko darīt. Tu atkal paliec loha lomā un sāc meklēt sevī iemeslus kāpēc. Tu sāc pilnībā ar sevi- sāc kritizēt un ienīst, radīt pretējus uzskatus patiesībai un sev nepatikt. Tu novērsies no galvenā- lietas mainīšanas, veida kā visu atgriezt.
Tu saspītējies un uzpļauj dzīvei. Tev ir pieriebies, ka visu laiku tikai viņa kontrolē lietas, kuras tev ir ļoti svarīgas. Tev tik ļoti ir apnicis ciest un esi tik ļoti sāts no tām, ka tev kļūst vienalga, jo šā vai tā, nekas trakāks par to, ko esi jau piedzīvojis, nebūs.
Un sākās lielais izturības pārbaudījums. Tu centies sevi mainīt. Tu apzinies uz ko tu ej un kāda būs iespējamā balva. Tu apzinies, ka atpakaļ ceļa nebūs un, ka tā ir pēdējā iespēja visu vērst par labu.
Un viss ir tavās rokās, vien pats spēsi sevi apkāst un nozagt sev laimi, no one else...
Pārbaudījums ir sācies. Šodien, 16.oktobrī
Es sapratu! Sūdzos par to vienaldzību un tā, bet ko gan daru pati? Auksta klints.. un ko gan tad var vēlēties???