- Puņķim vajag jaciņu!
- 4.10.09 11:52
-
roadsideSestdiena.
Izgulējos (beidzot). Ārā saulīte spīdēja un bija tik auksts, ka reāli likās , ka sniedziņš jau ir aumaļām.. tā vien prātā man tup aina, kas verās man paskatoties pa balkonu ārā (ziemā..).. viss kupenās, saulīte spīd, debesis zilas , jo zilas! Agh.. kā man gribās sniedziņu un siltus ziemassvētkus! (happy)
beet jā. Pirmo reizi pa visām brīvdienām, kas septembrī bija +/- izdarīju to,ko vienmēr sev nosaku piektdienai atnākot - 5dien vakarā un 6dien no rīta izmācīšos un atpūtīšos pārējo laiku.
Smieklīgi skan, ne? Man arī tā liekas, bet nav jau tā,ka pavisam neesmu izmācījusies.. Šodien mācīšos kontroldarbiem, kas pēc nedēļas būs aumaļām (sickkkk)
Sestdien dabūju 1,5h mācīties un tad pieteicos iet ārā ar Tomi. Staigājām pa mežu, pļāpājām, dziedājām un lapas lasījām. Pienāca brīdis , kad nācās šņaukt degunu un tas bija pats smieklīgākais :D Tātad :
-Tomasiņ, nāc izšņauksim deguntiņu!
-Nē!!
-Nu lūdzu!
-Nu nē!
-Kāpēc?
-puņķis guļ! *noraizējies tonis*
-guļ?
-Jā, viņš grib gulēt!
-bet nevajag puņķim gulēt! Viņam jānāk ārā!
- bet ārā auksts!(nedaudz aizkaitināti, jo māsa nesaprot, kā puņķim labāk)
-Nu, un?
-Bet viņam vajag jaciņu! (mīļā balstiņā)
-Jaciņu? *neizpratnē*
-Jā, tādu maziņu, maziņu! *ar pirkstiņiem parāda cik maziņu*
-Nu labi, ļausim viņam vēl drusku pagulēt!
-Urrā! *laimīgi palēkdamies*
***
Pēc mūsu foršās sarunas nonācām šmerlī un ejot pa brīvībeni pamanīju, ka stadionā spēlē futbolu un nolēmām iet paskatīties. Tomass bija pārlaimīgs un atkārtoja, ka dikti mani mīlot, par ko es vien pasmējos.
Protams, atnākot viņš lūdzās, lai ļauju viņam skriet (kas nemaz nenotika) un jā, kāpjot tribīnēs es saplēsu savas smieklu bikses. (atkal)
Vārdu sakot, bija super!
p.s.- šodien man ir jāsatiekas ar Egiju Salacieti, bet ārā dikti ļoti līst. - Garastāvoklis:: apņēmīgi