Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Ciba: Atsauksmes | Jaunākais | When Ciba's down |
Joki: Dienas komikss | Ilustrācijas | Savāda Krievija | Tautas kubs |
Pasaule: Afgāņu savaite | Brīvības sala | Erudīti par ES un ne tikai | Galvaspilsētas vēstis | Greizais BBC | Irākas Omārs | Kolbijs Košs Kanādā | Krievi un Krievija | Marks Meksikā | Marks Steins | Mišela | Muļķību atspēkotāji | Nafta velna sūdi ir | Panorāma | Politkorektums darbībā | Pura vells | Tuvie Austrumi tuvumā | Vācu smadzeņu skalošana | Vecā, labā Anglija | Vēlēšanu ģeografija | Viņi netiks cauri | Viņu tikumi | Ziņu centrāle |

Personīgas Ritvara domiņas


14. Feb 2011 13:59 Jefrosinija Kersnovska

Sensenos laikos rumāņu zemē,
Kur teka Nistra līčotiem krastiem,
Kur kviešu līdumi liesmoti dega,
Dzīvoja laimīga Jefrosinija.

Un tad nāca Baigais gads. Tad – 14.jūnija izvešanas. Tad izsūtījums. Tad bēgšana, pusotrs tūkstotis kilometru pa taigu kājām un vienatnē. Tad nāvessods un tā nomaiņa pret ieslodzījumu gulagā. Tad atgriešanās mājās, kuŗu vairs nebija. Tad brīnumaina mātes satikšana. Un tad – dzīvesstāsta iemūžināšana attēlos.

Jāatzīst, lasot raudāju. Ne vienā vien vietā.

Tags: ,

Atsaukties


31. Jan 2011 11:21 "Microsoft" 1978.g. un tagad

Daudzi būs redzējuši šo eikonisko "Microsoft" 1978.g. darbinieku foto:

Bet ko viņi (ne tikai tas ņerga pirmās rindas kreisā malā) dara tagad?

2 atsauksmes - Atsaukties


14. Jan 2011 13:52 Barikāžu aizsegā

Kamēr pirms 20 gadiem latvieši stāvēja barikādēs un bija gatavi mirt par brīvu un neatkarīgu Latviju, 1991.g. 14.janvārī L(PS)R Augstākā padome ratificēja nodevīgu līgumu ar Krieviju un ar to noraidīja sadarbību ar otru Latvijas priekšparlamentu Pilsoņu kongresu, kas bija par stingru atkratīšanos no okupācijas sekām un visa padomiskā. Tika sperts izšķirīgais solis un uzkāpts uz kampēju un kosmopolītu ceļa, kas likumsakarīgi novedis līdz mūsdienām.

5 atsauksmes - Atsaukties


13. Jan 2011 11:47 Neērtā vēsture

Politkorektuma orģija: tev nebūs eiropistiem vēsturiski pareizas kartes aust.

4 atsauksmes - Atsaukties


29. Nov 2010 22:32 Latvijas valsts ideja vācu laikā

Esmu izlasījis nesen iegūto "Latvijas suverenitātes ideju likteņgriežos". Tajā ievietoti vācu okupācijas laika dokumenti krievu okupācijas darboņa Viļa Samsona sastādījumā. Grāmata gatavota 1989.g. un ir tipisks atmodas laika komūnistu garadarbs: ar vienu kāju Samsons turas ierastās SPRS pozicijās, ar otru - spiests iet laikam līdzi un vairs negānīt brīvas un neatkarīgas Latvijas ideju no panckām laukā. Bet tas nav nekas jauns un nezināms, pārsteidza kas cits. Proti, Samsona negribēti, dokumenti rāda latviešu sadarboņu drosmi prasīt no vāciem Latvijas neatkarības atjaunošanu - kaut ko līdzīgu Slovākijai. Šai ziņā Oskars Dankers, Alfrēds Valdmanis un citi pašpārvaldes vīri gājuši daudz tālāk par jebkādiem viļiem lāčiem un kirchenšteiniem. Vai kāds LSPR Augstākās padomes prezidijs prasījis krievu vietvalžiem Polijas Tautas Republikas statusu Latvijai? Un pie reizes savas prasības izplatījis tautā? Pat Berklavs un nācionālkomūnisti ne. Un vācu reakcija? (Kaŗa laiks taču!) Nošaut? Izsūtīt sapūdēšanai mūžīgā sasalumā? - Neuzkrītoši atcelt no amata. Kā rāda dokumenti, neatlaidīgā latviešu saukšana pēc atbrīvošanas un patstāvības, ne tikai krievu padzīšanas rada dzirdīgas ausis vācos, kuŗi labāk pārzināja stāvokli nevācu zemēs, armijas pārstāvjos un arī okupēto Austrumu apgabalu ministrijā, taču autonomijas došanas plāni 1943.g. nogalē tika noraidīti - jo nācionālsociālisms nozīmē vācu kundzību. Grāmata liekama vēstures un polītikas plauktā, un acs iemetama pēc vajadzības.

Atsaukties


12. Jan 2010 10:58 Apvienošanās

Izšķirīgais grūdiens bija Rīgas domes vēlēšanas. Precīzāk, tas, ka senākā un nopelniem bagātākā nācionālā partija, kuŗas pārstāvis turklāt līdz tam bija Rīgas pilsētas galva, cieta smagu zaudējumu un nedabūja ne 5% balsu. Tas seno partiju pārliecināja atmest iedomību un beidzot iesaistīties nopietnās sarunās par nācionālo spēku vienotību ar jaunāko nācionālo partiju.

Nevarētu teikt, ka sarunas būtu bez šķēršļiem. Jaunāko partiju piesardzīgu darīja vairāki apstākļi. Vai vērts ielaisties ar partiju, kam iet uz leju? Vai senā partija nav veci, sakompromitējušies blēži, kas nodevuši nācionālos ideālus? Vai senākā partija ar savu masu nepārmāks jaunāko? Bija cilvēki, kas savulaik izstājušies no senākās, atzīdami, ka tās rindās vairs nav iespējamas aizstāvēt latviešu intereses. Vai tiešām viņiem būs jānorij krupis?

Piesardzīga bija arī senākā partija. Vai tiešām ar kaut ko jāiet kopā, vai tiešām labi gadi paši neatgriezīsies? Vai jaunākā partija nepārmāks senāko ar savu aktīvitāti? Vai partneŗiem ir vēl kaut kas bez brēkšanas par latviešu interesēm un okupācijas seku novēršanu? Bija dzirdēts, ka jaunākā partija ir naidnieku projekts nācionālo spēku šķelšanai. Mazliet biedēja arī partneŗu radikālisms.

Polītiskie apstākļi un kopīga mērķa apziņa tomēr spieda atmest vecus strīdus un personiskas nesaskaņas un vienoties latviskas Latvijas labad. Partiju kongresi atbalstīja apvienības veidošanu. Tai piebiedrojās vairāki citu partiju polītiķi, atbalstu izteica ievērojami sabiedrības un kultūras darbinieki. Līdz vēlēšanām abas puses bija sastrādājušās, un kļuva skaidrs, ka priekšapvienošanās bažas bijušas nepamatotas. Arī vēlētāji savus pārstāvjus izraudzījās nešķiŗodami, no kuŗas puses kuŗš nācis. Apvienība kļuva par galveno Rīgas latviešu sarakstu, izcīnīja 17 vietu Saeimā un vairāk nekā trešdaļu ministra amatu.

3 atsauksmes - Atsaukties


25. Okt 2009 22:34 Arturs Gulbis

Tādā velīgā vakarā pieminēšu kādu patriotu, kas dzīvojis tepat Teikā un kuŗu diez vai kāds cits šais velainēs aicina sērst. Arturs Gulbis bija VEF radioinženieris. Vācu laikā, lai atbalstītu cīnītājus par brīvu Latviju un kavētu vāciešus Latvijas postīšanā, viņš gādāja sakaru līdzekļus ģen.Kureļa grupai, sabotēja evakuācijas plānus un izplatīja sabiedroto informāciju. Kaŗa nogalē tam izdevās izrauties uz brīvo pasauli, un tur viņš iesaistījās Latviešu pretestības kustības dalībnieku apvienībā. Ar Dieviņu sanācām, ar Dieviņu šķiŗamies.

Tags:

Atsaukties


16. Okt 2009 11:47 Vēsturnieki - tautas ienaidnieki

Bet Krievijā par vēstures pētīšanu ņem ciet.

Atsaukties


16. Okt 2009 11:45 Latvijas vēstures pamati britiem

"Economist" skaidro Latvijas vēsturi britiem.

Atsaukties


19. Jul 2009 22:25 Man pašam kungam būt

± Pārlasīju priekš gadiem desmit izdoto enciklopaidiju "Latvijas pilsētas". Lasot var matīt, ka izdevums jau pāriet no uzziņu uz vēstures vērtību: nevis - kā ir, bet - kā bija. Tekstu bagātīgi papildina fotoattēli - un vai acī duŗ, cik trūcīgas un nabagas pirms duča gadu bija mūsu pilsētas, salīdzinot ar pašreizējo krizi. Un tad es nonācu līdz Strenčiem. ( ... tālāk ... )

Atsaukties


23. Maijs 2008 11:29 Kā izgudroja lidmašīnu

Lenglija lidaparāts gāžas Potomakā tūlīt pēc palaišanas 1903.g. 7.oktobrī.Pēc spāņu-amerikāņu kaŗa AAV federālā valdība piešķīra 73 000 dolāru (1,8mln dolāru mūslaiku naudā) Smitsona Institūta direktoram Semjuelam Lenglijam uzbūvēt par gaisu smagāku pilotējamu lidaparātu izlūkošanai. Visi Lenglija modeļi bija neveiksmīgi, un pēc pēdējā mēģinājuma izgāšanās 1903.g. 8.decembrī Lenglijs projektu slēdza. Pēc deviņām dienām gaisā pacēlās divriteņu mechāniķu brāļu Raitu privātā kārtā uzbūvēta lidmašīna. Viņu izpētes budžets bija bijis $1000.

Tags:

3 atsauksmes - Atsaukties


20. Mar 2008 16:58 Globālā sasilšana laika gaitā

Lai nebūtu divritenis jāizgudro, ir vērts zināt vēsturi.

Piemēram, palasīt vecas avīzes. )

Atsaukties


26. Nov 2007 15:11 Stranga lej

Šodien "Lauķenē" intervija ar Aivaru Strangu un Inesi Feldmani par līdzīgo un atšķirīgo Latvijas laikā un tagad. Stranga izceļas ar lietām, kas būtu piedodamas citam arodam piederīgam, bet ne vēsturniekam, kas pretendē būt autoritāte Latvijas laika lietās:

"1928.gads bija vienīgais, kad aktivizējās komunisti un ieguva septiņas vietas Saeimā. .. Tad bija ļoti liela uzticība vēlētām institūcijām un vēlēšanu dalībnieku skaits nekad nekritās zem 80%."

Pirmkārt, pēdējās Saeimas vēlēšanās 1931.g. komūnisti startēja ar Kreisās strādniecības un darba zemniecības un Strādnieku un nabadzīgo zemnieku sarakstu un pa abām kopā guva 7% balsu un Saeimas vietu.

Otrkārt, 1925.g. Saeimas vēlēšanās - pēdējās, kur komūnisti nepiedalījās - aktīvitāte bija 74,9%, proti, vērā ņemamu gabalu zem 80%. 1928.g. komūnistu dalība aktīvitāti cēla līdz 79,3%.

Atsaukties


3. Jul 2007 13:38 Spilgts citāts

Naftas problems.

/Kurzemes Vārds, 21.10.1925./

"Naftas pasaules krize pastāv iekš tam, ka pasaules patēriņš naftā pieaug daudz straujāk, nekā naftas top ražots, un ka šī anormalija kļūst arvien redzamāka..

Pēc ģeoloģiskiem aprēķiniem akmeņogļu pietiks cilvēcei vēl vairākiem simtu gadiem, bet nafta viņai pietrūks drīz. Savienotās valstīs no naftas krājumiem iztukšoti jau 40 proc., un Amerikas ģeologi paredz, ka pie pastāvīgi pieaugošas patēriņa normas, visa nafta Ziem.Amerikā, kur tagad apgādā visu pasauli, pilnīgi tiks izmantota vistuvākā nākotnē..

Konflikts Mosulas dēļ, acīmredzot, stiprā mērā atkarājas no šīs zemes naftas bagātībām. ..un pat apgalvo, ka Gruziju piemeklējis viņas bārgais liktens tik tamdēļ, ka dažas lielvalstis cerējušas iegūt naftas koncesijas.

Kā agrāk kaŗoja zelta un zelta smilšu dēļ, tā tagad cīnās par naftu, par šo "šķidro zeltu". Tāda ir naftas problema būtība no sociali=techniskā un sociali=politiskā viedokļa.."

Atsaukties


25. Maijs 2007 09:31 Spilgts citāts

"..sekojot jauno praviešu balsīm, par cilvēkiem visvairāk iekāŗojamo stāvokli kļūst Ruso un citu ideālizētā mežoņu dzīve "pie dabas mātes krūts". Šie pravieši nostāda "nevainīgi tīro" mežoni uz pjedestāla un rāda "kultūras samaitātam" eiropietim uz šo dabas bērnu, kā sekošanas cienīgu paraugu un priekšzīmi, aicinādami eiropieti atpakaļ primitīvājos dzīves apstākļos. Par argumentu šiem mežoņu dzīves ideologiem der pārspīlētie kapteiņa Bugenviļa stāsti par okeaniešiem, un kāds no Zalamaņa salām atvests melns mežonis, ko vadā pa saloniem un godbijīgi apbrīno visa Parīze. "Lettres persanes" autors Monteskjē cildina trogloditus - alu iemītniekus un dēvē viņu pirmatnējās komūnas par "labāko valsts organizāciju". ..

Romānisti un drāmatiķi viens par otru cenšas kaunināt eiropieti viņa civīlizācijas dēļ un draudēt ar bojā eju, ja Eiropas iemītnieki negriezīsies atpakaļ pie dabas mātes. Eiropiešu tikumu un tradiciju, likumu, valdošās iekārtas, kulta un izgudrojumu noniecināšana kļūst par modes lietu."

Kultūras un tikumu vēsture. Aleksandra Grīna redakcijā. 2.sējums. R., Grāmatu draugs, 1931.

Atsaukties


23. Maijs 2007 10:48 "Bezdienas" vēsture

Vakar "Bezdienā" pa trešdaļlapu Jāņa Tropa raksts "Ventspilī "atrok" kara vēsturi". Apakšvirsrakstā:

"Vairāki desmiti entuziastu pilsētas piekrastes kāpu zonā attīra divas no četrām īsi pirms Otrā pasaules kara Sarkanās armijas ierīkotajām krasta aizsardzības baterijām."

Tas pats atkārtojas tekstā, nesniedzot atbildi, kā Sarkanai armijai izdevās Ventspilī līdz 1939.g. vasarai slepus ierīkot četras 130mm baterijas. Varbūt vienkārši esmu atpalicis no integrācijas gaitas un jaunākām atziņām, ka  kaŗš sākās ar nodevīgo un neprovocēto fašistiskās Vācijas uzbrukumu miermīlīgajai Padomju valstij, kuŗai, gāžot limitrofu režīmus, bija brīvprātīgi pievienojušās arī Baltijas tautas.

7 atsauksmes - Atsaukties


26. Apr 2007 09:47 4.maijs

Aizvakar pie Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas manu parasto velotaciņu piepeši aizšķērsoja lielplakāts. Nolieku riteni, skatos: "Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 17.gadadienai veltīta svētku programma." Kas, kas? Latvijas Neatkarības deklarācijas 17.gadadiena?? Aizbraucu uz Rātslaukumu, tas pats: neatkarībai - 17 gadu. Apskatos programmā, tur vēl precīzāk: Daugavmalā grandiozā fotoinstalācijā atspoguļos 6205 neatkarības dienas jeb 204 mēnešus. "Bezdienā" tas pats: "Fotogalerija: Latvijas Neatkarības pasludināšana" un aicinājums sūtīt foto ar aprakstu, kā svinat Latvijas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu.

Skalojiet vien smadzenes, es vēl atceros, ka Latvijas neatkarību pasludināja pirms 89 gadiem, bet priekš 17 gadiem mans tēvs balsoja par tās atjaunošanu.

PAPILDUS: Aizlaidu sūdzību "V-Dienai", un pa manu pusdienlaiku, gods kam gods, vismaz fotogalerijas virsraksts izlabots.

10 atsauksmes - Atsaukties


24. Apr 2007 10:28 Brežņeva nāve

Un kur jūs bijāt, ko jūs darījāt, kad Brežņevs nomira?

5 atsauksmes - Atsaukties


15. Mar 2007 11:06 Spilgts citāts

Somijas prezidente Taŗa Halonena, tiekoties ar Igaunijas žurnālistiem:

"Vēsture jāpēta, taču pārmērīga iedziļināšanās tajā var kļūt par traucēkli nākotnes celtniecībai."

Izraēlā arī viņa to pašu saka?

6 atsauksmes - Atsaukties


13. Feb 2007 17:00 "The New Criterion"

"The New Criterion" vēsta vēl daudz ko citu vērtīgu. Jaunākā numurā vien:

Atsaukties


13. Feb 2007 16:36 Propagandas vēsture II

Vairāk par Mincenbergu, komūnistu cīņu par mieru/pasauli (izmantojot krievu vārdu spēli - R.E.) un antiamerikānisma sākumiem. Pats esmu lasījis kreisus 20.-30.gadu avotus un varu apliecināt - tā arī ir.

Raksts palīdz labāk apjēgt, ka mūsdienās cīņa par mieru turpinās. Kapitālisms joprojām ir dadzis acī visu pasugu sociālistiem, sevišķi AAV kā brīvības un kapitālisma labumu iemiesojums un vienīgā valsts, kas liek diktātoriem ieraut asti. Tepat Latvijā pilns ar it kā nevainīgiem un neatkarīgiem miermīļiem, kuŗu cēlie vārdi - kāda sagadīšanās! - mats matā sakrīt ar Krievijai vēlamo.

Atsaukties


13. Feb 2007 10:47 Auto vēsture

Pirmais masu automobilis bija ikoniskais "Ford T":

Henrijs Fords automobilim tālredzīgi paredzēja ne tikai benzīna, bet arī spirta degvielu - jau 1916.g. bija zinātniski pierādīts, ka nafta drīz izsīks, bet benzīna cenas vēl drīzāk salēks debesīs, un to vairs neatmaksāsies liet fordiņa tvertnē.

Atsaukties


12. Feb 2007 11:06 Propagandas vēsture I

Cienīgs, ļoti cienīgs raksts, kur kājas augušas īstai propagandai, ne kaut kādiem Gēbelsa nieciņiem.

Atsaukties


2. Feb 2007 10:07 JL - 5

"Jaunam laikam" - pieci gadi. Priekā!

4 atsauksmes - Atsaukties


19. Dec 2006 09:36 Šovakar

Ziemsvētku kauju piemiņas sarīkojums

Otrdien, 19. decembrī 17.30 – 20.00, rīko Kaŗa mūsejs, bez maksas.
Programma:
1. 17.30. Sākums. Mūseja direktores Aijas Fleijas uzruna.
2. Vēsturnieku referāti;
a) I Pasaules kaŗa Ziemsvētku kaujas;
b) II Pasaules kaŗa Ziemsvētku kaujas.
3. 19.00. Kaŗavīru dziesmu koncerts:
a) dzied "Vilki";
b) dzied "Vilkači";
c) dzied "Tēvijas sargi".

Tags:

1 atsauksme - Atsaukties


14. Nov 2006 17:36 Tumsoņas

Krievijā priekš kāda laika seno Krievijas pilsētu piemiņas monētu sērijā izlaista - Karalauču monēta.

Varam pasmieties par krievu tumsību, tak Latvijas Banka ar latviešu brīvības cīņu monētu nebūt neatpaliek:

Ne mazāk tumsonīgs ir apraksts: "Vāji apbruņoti, trūcīgi ģērbti viņi 1919. gada 11. novembrī uzveica ienaidnieka pārspēku, un Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no tiesībām uz Latvijas zemi un tautu."

P.S. Ar to pašu sindromu slimo [info]trz: "Lai arī kāds ķiķis dažiem nenāktu par Lāčplēša dienu un visu ar to saistīto, šī diena apzīmē arī vienīgo reizi, kad latviešu karavīri ir karojuši zem saviem karogiem par savu valstu, nevis, kā ierasts, svešās formās..."

4 atsauksmes - Atsaukties


6. Nov 2006 16:29 Taivans par Turciju

Iekrita acīs nesens Leona Taivana raksts "Lauķenē" par Turciju, iespiests 21.oktobrī, kamēr pats Stambulā biju. Vispirms iekrita, jo šķita interesanti palasīt par zemi, no kurienes nupat atgriezies, pēc tam jau ieinteresēja saturs, liekot pabolīt acis. )

5 atsauksmes - Atsaukties


31. Okt 2006 17:34 Iepazīšanās ar sociālismu

Cilvēks, kas pats nav pieredzējis sociālismu, iepazīst to, gatavojoties ieskaitei.

Atsaukties


11. Sep 2006 11:34 11.09.2001.

Sēžu LU SP, iedrāžas Maruta un satraukti paziņo, ka Pasaules tirdzniecības centrā lidmašīna ietriekusies. Es: "Nu ko tu tur murkšķi! Būtu ietriekusies, būtu dzirdējis." (Jo PTC Elizabetes ielā nemaz tik tālu nav.)

Bet kā uzzināji tu, manu mazo cibiņ?

9 atsauksmes - Atsaukties


25. Aug 2006 10:52 Nākamais - Rainis

Šodien "Bezdienā" Anhelita Kamenska Blaumani par paiderastu iztaisa. Pulierim būtu, ko "Skaidienā" pairgt.

8 atsauksmes - Atsaukties


25. Jul 2006 13:16 Mīkstais

Turpinot par bāliņiem kaŗā un metot tiltu uz citu aizliegtu sarīkojumu: vēlākais Bruņinieka pakāpes Dzelzs krusta kapteinis Miervaldis Ādamsons studentu korporācijas "Lettonia" komeršā atteicās sēdēt pie viena galda ar Viktoru Arāju, nosaucot to par mīksto. (Uldis Neiburgs. Patiesību par leģionāriem meklējot. Latvijas Avīze, 11.03.2004.)

Tags:

8 atsauksmes - Atsaukties


24. Jul 2006 15:41 Paiderastu brīvības cīņas

Skatoties TV "Rīgas negoda" vakarā, iedomājos, nez kāpēc AIDS PR dalībnieki nelika puķes, godinot latviešu brīvības cīņās kritušos savējos. Vai tad paiderasti nestājās nāves sardzē pretim sarkanajam mērim? Vai tad lezbietes negāja žēlsirdīgās māsās, dārglietas neziedoja un Bermontiādē pārtiku nepienesa? Vai tad tiešām ņēmās ar ko svarīgāku?

10 atsauksmes - Atsaukties


2. Jun 2006 10:44 Globālā sasilšana senāk un tagad

"Tas notika 1935.gada 7.marta pēcpusdienā. Sniegs jau bija nokusis. Pūta skarbs vējš un pa 1905.gada parka celiņiem dzenāja sausas smiltis."

Līdace, Emma. Sarkanā Rīga : uzziņas par revolucionāro notikumu vietām. Rīga : Liesma, 1979. 272 lpp.

Šogad atceros sniegu arī 16.martā.

1 atsauksme - Atsaukties


29. Maijs 2006 09:50 Sociālisti par naftu

To pašu viņi mals vēl pēc 80 gadiem:

"Pēdējos gados techniskais progress gājis tik strauji un uz priekšu Amerikas Savienotās Valstīs, ka tās patērē tagad 70% no visa pasaules patēriņa un tuvākos gados tām sāks pietrūkt pašai savas naftas, jo pēc ģeologu aprēķiniem Am.Sav.Valstu naftas krājumi pēc desmit gadiem būs izsmelti..

Lai novērstu ārzemju kapitāla laupīšanas politikas iespaidu, kā redzams, vienīgā izeja tagadējai Meksikas valdībai ir bijusi izdot attiecīgu likumu, ar kuŗu visas zemes bagātības tiek pārņemtas valsts īpašumā, lai valsts pati varētu paturēt savās rokās noteikšanu par zemes bagātībām un pasargāt valsti no izlaupīšanas. Šis solis Meksikas valdībai dara godu, jo, piemērām, tādās pilsoniskās kultūrelās valstīs kā Anglija arvienu vēl netiek galā ar savām ogļu raktuvēm - izvairās tās nācionālizēt. Naftas problems ir viens no aktuelākiem, sāpīgākiem jautājumiem starptautiskā politikā, no viņa atrisināšanas atkarājas lielā mērā atsevišķu valstu liktens, kā arī jaunu kaŗu cēloņi."

/-s. Cīņa ap naftas avotiem. Domas, Nr.7, 1926, 154.-155.lpp./

2 atsauksmes - Atsaukties


28. Apr 2006 16:49 Ārprāts!

Drausmīgs foto. Drausmīgs.

1 atsauksme - Atsaukties


26. Apr 2006 17:16 Černobiļa

Īsts sociālisma daudzinājums.

Atsaukties


10. Apr 2006 10:38 Minchene

Filma, ne pilsēta. Iedvesmojoties no Izraēlas pretterorisma operācijas "Dieva dusmas" pret teroristiem, kas sagrāba un noslepkavoja Izraēlas sportistus 1972.g. Minchenes olimpiskās spēlēs. Atsauksmēs filma vainota kā žīdu, tā arābu propagandā, bībļi pat to kritizējuši par neitrālitāti un līdzsvarotību.

Mana filmas varone ir žīdu dzelzs lēdija Golda Meira, par ko pirmais Izraēlas premjers Dāvids Bengurions teicis, ka Golda ir vienīgais vīrs valdībā. 75 gadu vecumā ar necilu miesu, bet sirsnīgām jūtām, asu prātu un stipru gribu apveltītā Meira uzņemas atbildību pretoties ļaunumam. Ne tikai Minchenes slepkavām, bet arī filmā nerādītā kārtējā kaŗā par savas tautas brīvību un neatkarību. Un dzīvību.

Atsaukties


3. Apr 2006 15:17 Ardievu, XX gadsimt!

Nedēļas nogalē noskatījos. Sūrs gan tas gadsimts latviešiem bijis. Labākais rādītājs ir skaitļi: kur vēl pamattautas palicis tikpat, cik priekš gadsimta, bet īpatsvars savā tēvijā kritis no 68,3% līdz 57,7%? Atsevišķi iespaidi:

  • Gorbunova ievēlēšanas skatā redzams tēvs stāvam tam aiz muguras;
  • žēl latviešu, kas ticēja Tautas frontes šļurai;
  • vēstures atgādināšana spodrina riebumu pret kolonistiem, ko ikdienā sūbināt cenšas okupācijas seku nostiprināšanas propaganda;
  • pelnīti godināti varoņi, kas 1987.g. sāka atmodu, neielaižoties blēņās par radošām savienībām pēc gada;
  • filma mudina pārdomāt, kāpēc mums galvenais ir Brīvības piemineklis un kāpēc tajā rakstīts "Tēvzemei un Brīvībai", nevis, piemēram, Miera piemineklis ar uzrakstu "Labklājībai un Drošībai".

Par Ls2 droši skatāma, tik iepriekš jāieskrien atejā, lai mierīgi var visas 3h nosēdēt.

2 atsauksmes - Atsaukties


30. Jan 2006 10:14 Ledlauzis

Nedēļas nogalē izlasīju beidzot latviski iznākušo Viktora Suvorova "Ledlauzi". Iespaidi ir divējādi.

  • Suvorovs

Atceros "Ledlauža" fragmentus "Avotā". Bija interesanti un pārliecinoši, tomēr rakstītā nozīmi tolaik nespēju izprast. Izpratu un piesavinājos vēlāk, 90.gadu pirmajā pusē. Kāds ir "Ledlauža" vēstījums, klāstīt negrasos, tāpat visi zina. Ja kāds nezina, lai iepazīst patstāvīgi, piemēram, Suvorova paša vietnē.

Pārlasot vēlreiz stiprinājos pārliecībā, ka "Ledlauzim" jābūt katra mājās un izlasītam, ja grib kaut ko murkšķēt par vēsturi. Tāpat tas ir labs sākumpunkts, lai iepazītos ar pārējo Suvorova veikumu. Pirmkārt, turpmākām grāmatām par to pašu tēmu, kur autora rokās nācis vairāk faktu, kur tas labo kļūdas un neprecīzitātes un pārvērtē dažus maldīgus spriedumus, piemēram, par Žukova kaŗavadonību. "Pēdējo republiku" 1997.g. latviski izdeva "Vērmaņparks", bet citas lasāmas svešvalodās: "M diena", "Attīrīšanās", "Pašnāvība", "Uzvaras ēna", "Ņemu savus vārdus atpakaļ". Otrkārt, priekšledlauža laika apraksti par padomju armiju: "Akvārijs" latviski ir, tak ātrumā nevaru sameklēt, kas un kad izdevis. Ir vēl "Atbrīvotāja piezīmes", "Padomju armija", "Padomju kaŗa izlūkošana" un "Specnazs". Treškārt, par ko ir pārliecība, bet nav drošu pierādījumu, Suvorovs pauž daiļliterātūras veidā "Kontrolē" un "Izvēlē".

... tālāk ... )

5 atsauksmes - Atsaukties


23. Dec 2005 11:36 VIŅI nekad nerimstas

LETAS raksta iedvesmā.

1954.g. maijā komūnisti sakāva frančus dieva aizmirstā Djenbjenfu miestā Ziemeļindoķīnā. Pār Franciju nāca apjēgsme, ka tā zaudējusi kaŗu. Ar kaunu krita valdība, nākamo izveidoja nācionālists Pjērs Mendē-Franss. Jaunā valdība vairs nevēlējās deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences un augustā rosināja citas brīvās Eiropas valstis atšķaidīt Eiropas Aizsardzības kopienas (EAK) līgumu, kā projekts tobrīd bija apgrozībā.

Beļģijas sociālistu vadonis Pauls Anrī Spāks, kuŗa vārdā nosaukta Eiropas Parlamenta ēka Briselē, satvēra Mendē-Fransu pie rokas un uztraukti centās pārliecināt: "Francija būs pilnībā izolēta... Jūs būsit vieni. Vai jūs to vēlaties?.. Mums jāveido Eiropa, jāveido. Kaŗa lietas vēl nav viss. Kas ir svarīgi - Eiropas integrācija. EAK ir pirmais solis šai virzienā, bet, ja tās nav, viss sabrūk."

Mendē-Franss neņēma vērā apsūdzības, ka esot slikts eiropietis, un iesniedza Kopienas līgumu Tautas sapulcē bez oficiāla atbalsta. Pēc vētrainām debatēm par neatkarību un tās zaudēšanu līgumu ar 264 balsīm pret 319 noraidīja. Zāle traucās kājās un uzvaroši dziedāja "Marseljēzu", valsts himnu. EAK bija mirusi, un līdzi tai arī politiskas kopienas ideja. Nācionālas valsts ideja bija uzvarējusi.

Bet saki "nē", cik sacīdams, VIŅI nekad nerimstas, līdz nedzird vienīgo pareizo atbildi. Pēc divarpus gadiem 1957.g. martā Romā parakstīja līgumu, ko uzskata par Eiropas Savienības sākumu.

3 atsauksmes - Atsaukties


3. Nov 2005 15:50 Māksla atkāpties

Vispirms vēlos pateikties visiem sveicējiem. Vēlu to pašu, tikai ātrāk, vairāk un katram.

Ir labi uzvarēt un justies kā Pasaules Valdnieks, bet reizēm uzvarēt vienkārši nevar un tad jāprot minimizēt zaudējumi.

Darot savu darbu un tāpat interesējoties par vēsturi, politiku un tautību lietām, laiku pa laikam redzams, ka cilvēki to nav laikus sapratuši un tāpēc zaudējuši vairāk.

Vācieši nejēdza, ka Austroungārijai nav nākotnes, un nepratās laikus valsti sadalīt, saglabājot sev Sudetiju un iespēju apvienoties ar pārējo tautu. Pēc vispārēju vēlēšanu tiesību piešķiršanas 1907.g. Impērijas parlaments kļuva, kļuva... ek, tad jau Latvijas laika Saeima bija miera osta.

Pēc cara atkāpšanās krievu pilsoniskās aprindas iedomājās, ka spēs kā apspiest nekrievus, tā uzvarēt lieliniekus - un zaudēja visu, kaut būtu varējuši gūt sev nācionālu Krieviju.

1948.g. ieviestais aparteīds iedomājās, ka varēs nēģeŗus (tobrīd 2/3 iedzīvotāju) nosprostot 1/8 Dienvidāfrikas territorijas un vēl pievienot Namībiju, Bocvānu, Svazilendu un Lesoto. Iznākumā zaudēta iespēja sadalīt koloniālo mantojumu būru, zulusu, kosu un citās valstīs - un baltie bēg no Dienvidāfrikas.

Var iebilst, ka viegli spriedelēt, zinot, kas noticis vēlāk. Tālab minēšu arī mūsdienu piemēru, kad nejēdz piekāpties ar labu: krievi zaudē Federāciju. Gandrīz priekš gada iespiedu "Lauķenē" tāda nosaukuma rakstu un pārliecību neesmu mainījis. Krievu īpatsvars samazinājies no 81,5% 1989.g. līdz 79,8% 2002.g. un turpina krist dzimstības starpības dēļ starp krieviem un nekrieviem.

Čečenijā krievu ir tikai 3,7%, bet čečenu - 93,5%. Lai kā Krievija trakotu un kādas zvērības nedarītu, ilgākā laikā čečeni ir lemti brīvībai. Izmisīga turēšanās pie impērijas skrandām cīņu dara tikai asiņaināku un dzen čečenus islāmistu skavās.

Čečenija nav vienīgā zeme, kas slīd krieviem no pirkstiem ārā. Ingušijā krievu ir vairs 1,2%, Dagestānā 4,7% un Tuvā 20,1%. Visās šais zemēs pamattautas ir vairāk nekā 3/4 iedzīvotāju.

Iepriekš minēto apzinoties, jo pretīgāka ir krievu nesaukšana mājup no Latvijas un cenšanās izmantot viņus par ietekmes aģentiem. Latvija tik un tā attīrās no krievu okupācijas. Lēni, par lēnu, bet attīrās. Un latvieši būs saimnieki savā zemē - ja vien gribēs.

Atsaukties