Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Ciba: Atsauksmes | Jaunākais | When Ciba's down |
Joki: Dienas komikss | Ilustrācijas | Savāda Krievija | Tautas kubs |
Pasaule: Afgāņu savaite | Brīvības sala | Erudīti par ES un ne tikai | Galvaspilsētas vēstis | Greizais BBC | Irākas Omārs | Kolbijs Košs Kanādā | Krievi un Krievija | Marks Meksikā | Marks Steins | Mišela | Muļķību atspēkotāji | Nafta velna sūdi ir | Panorāma | Politkorektums darbībā | Pura vells | Tuvie Austrumi tuvumā | Vācu smadzeņu skalošana | Vecā, labā Anglija | Vēlēšanu ģeografija | Viņi netiks cauri | Viņu tikumi | Ziņu centrāle |

Personīgas Ritvara domiņas


26. Aug 2011 00:35 Pēcvārds

"Mazo piezīmju" izdevums, ko lasīju, iznāca interesantā — atmodas laikā, 1990.-1991.g. Neatkarība bija pasludināta, bet faktiskā vara joprojām bija okupantiem. Latvieši bija apņēmības pilni atjaunot sev brīvu, neatkarīgu un latvisku valsti, bet ābolā jau bija sadētas oliņas. Tas viss jūtams arī "Mazo piezīmju" pēcvārdā. Sāku lasīt to un brīnījos: kas gan sarakstījis tik spēcīgu pēcvārdu, kam gan bijuši tik stipri vārdi. Pēdējā lappusē ieraudzīju — Baiba Pētersone. B. kundze, kas tik ļoti neiepatikās Jurim Bojāram ar neatkarības prasīšanu, turklāt vēl rīt uz pusdienlaiku; cilvēks ar izciliem nopelniem, lai atmodā tiktu atjaunota 18.novembŗa republika, nevis taptu kaut kāda jauna Baltkrievijas—Slāvlatvijas chimaira; Baibiņa, kā viņu sauca tie, kas uzskatīja par savējo. Un pēcvārda beigudaļā Pētersone ir patiesi pravietiska:

"Un līdzās šai domai mēs saklausām kādu attālu skaņu, ko varbūt ērtāk ir izlikties nedzirdam, jo smags ir jautājums, ko tā mums uzdod. Tas ir tas pats apnicīgais skaitāmais, ko kādā no savām piezīmēm min Kārlis Skalbe: "Atcerieties, kā mēs visi locījām: Ja učeņik, ti učeņik, on, ona učeņica." Arī toreiz… Šodienas Latvijas problēma ir šī miljonbalsīgā klātbūtne, kas no Rīgas un Daugavpils, no Liepājas un Ventspils, no arvien jaunām Latvijas malām atnes to pašu nomācošo "Ja učeņik". Vai vēl sliktāk: "Ja graždaņin, ti graždaņin…" Demogrāfiskā statistika ir nepielūdzama. Tā liecina, cik draudīgi ir sekmīgi īstenotās koloniālpolitikas rezultāti. Latvija ir vienīgā Eiropas valsts, kurā pamatnācija 20.gadsimta laikā ir skaitliski samazinājusies. Pusgadsimtu ilgstošais genocīds apdraud pašus tautas pastāvēšanas pamatus, tās teritorijā iesakņodams svešu etnosu. Pat tad, ja trešās atmodas lielais sapnis piepildītos un Latvijas Republika no domu debesīm un deklarāciju papīrīšiem nolaistos uz zemes, šī zeme latviešu tautai vairs nekļūtu par patvērumu un spēka avotu. Etnoloģijā ir pazīstams himēriskā etnosa jēdziens. Tas ir etnisks konglomerāts, kas veidojas migrācijas, iekarojumu vai citādas tautu sajaukšanās rezultātā. Vienā dzīves telpā, vienā ekoloģiskajā nišā līdzās sāk pastāvēt divi skaitliski lieli etniski grupējumi, kas atšķiras ar vērtību sistēmām, tradīcijām, sociālajām normām, vēsturisko pieredzi. Jaunais himēriskais etnoss, kas veidojas sajaukšanās rezultātā, ir destruktīvs, tas sevī nes iznīcību un iznīcināšanas tieksmi, jo tajā ir sagrautas augstākās vērtības, kas atsevišķa indivīda egoismu pakļauj kopuma, etnosa interesēm. Himēriskajā etnosā kalpošana kļūst neiespējama, to aizstāj iedzīvošanās un patērēšana. Latvijā ar tās oficiāli minētajiem 52% pamatnācijas jau pastāv nosacījumi, lai rastos šāda etniska himēra. Pagaidām šo procesu aiztur tikai pamatnācijas garīgā enerģija, kas liek tās ritmam dominēt. Taču vienaldzība un apātija, kas aptver noteiktu tautas daļu, liecina, ka himēra jau sākusi veidoties."

Pēc divdesmit gadiem redzams, ka tā arī noticis. L(PS)R Augstākās padomes un "Latvijas ceļa" iemītais ceļš uz okupācijas seku legālizēšanu un nostiprināšanu, dekolonizācijas noraidīšana un integrācijas fantoma uzspiešana novedusi līdz tam, ka 4.maija republiku grūti uzskatīt par patvērumu un spēka avotu latviešiem. Latviešu partiju vienaldzība un apātija pret pamattautas interesēm un gatavība pārdoties Kremļa rokaspuišiem par aizvien zemāku cenu liek riebumā sažņaugties dūrēm.

Pietiek! Un mums tiešām ir iespēja 17.septembrī parādīt, ka PIETIEK!

1 atsauksme - Atsaukties


1. Feb 2011 11:52 Latvijas stiprība: 60,36%

± Jaunākie tautību dati rāda, ka latviešu īpatsvars pērn turpinājis augt, taču lēnāk nekā 2009.g. Pieņemot, ka tautību nenorādījušo sadalījums ir tāds pats kā zināmo, Latvijas etniskais sastāvs šī gada sākumā ir tāds:

Tauta 2011. (%) 2010. (%) Starpība
latvieši 60,36 60,12 +0,24
krievi 27,77 27,92 -0,15
baltkrievi 3,58 3,62 -0,04
ukraiņi 2,49 2,50 -0,01
poļi 2,34 2,36 -0,02
leiši 1,34 1,35 -0,01
žīdi 0,43 0,44 -0,01
čigāni 0,39 0,39 0
vācieši 0,21 0,20 +0,01
pārējie 1,09 1,10 -0,01

Pēc mēneša būs tautskaite, un, kad to apstrādās, varēs uzzināt visu ko vairāk un precīzāk.

7 atsauksmes - Atsaukties


27. Dec 2010 15:52 Gaisma tuneļa galā

± Viens no draudīgākiem procesiem Latvijā kopš 90.gadu vidus bijis krievu imperiālistu ietekmes augšana. Kopā ar latviešu polītiķu atmiekšķēšanos tas rada apstākļus, lai latvieši zaudētu polītisko varu savā zemē. Tomēr šoruden vēlēšanu iznākumi rāda gaismu tuneļa galā: "Saskaņas centrs" atsities pret griestiem. Ja vien latvieši paši neatdos varu, Kremļa partijas to nedabūs un nākotnē lēnām ies mazumā.

Ja salīdzina dēmografisko un polītisko attīstību, pirmā darbojas latviešu labā. Pārtautošana vairs nedeldē latviešu spēku kā krievu laikā, bet ir neitrāla; dabiskā kustība un migrācija ir pozitīva - latvieši vairāk jūtas kā saimnieki, tāpēc ciešāk turas pie savas zemes un turpina tautu, savukārt nelatviešu sakņu trūkums izpaužas ne tikai vieglākā aizbraukšanā un mazāk bērnos, bet arī neveselīgākā dzīvesveidā un īsākā mūža ilgumā. Iznākumā latviešu īpatsvars no 52,0% 1989.g. audzis līdz 60,3% šī gada vidū.

Savukārt polītikā virziens bijis pretējs: mošķi, kas bija ierāvušies alās pēc neatkarības atjaunošanas (suns zina, ko ēdis), 90.gadu vidū izlīda laukā un kopš tā laika pakāpeniski vairojuši savu ietekmi. Toties latviešu partijas pēc atmodas pacēluma arvien ciešāk iesaistījušās sacīkstēs, kuŗa būs ļumīgāka un ļenganāka ļerpata. Iznākumā "Saskaņas centrs" ir pie varas Rīgā un Saeimā ir jau 29 SC deputātu.

Tomēr pēdējā laikā lienošā pārkrievošana sākusi buksēt. Pirmkārt, kopš Gaiža Bērziņa nonākšanas tieslietu ministra amatā strauji sarukusi uzņemšana pilsonībā un latviešu īpatsvars pilsoņu vidū jau kādu laiku turas 72,8% līmenī. Otrkārt, "Saskaņas centrs" sasniedzis izaugsmes griestus, ko nosaka nelatviešu īpatsvars. Pērn Eiroparlamenta vēlēšanās par SC+PCTVL nobalsoja 29,8%, šogad Saeimas vēlēšanās - 28,1%.

Tā ka nākotnē latviešu vietu Latvijā noteiks vairāki apstākļi:

  • robeža - būs vaļā vai ciet jauniem migrantu plūdiem;
  • natūrālizācija - deldēs vai uzturēs latviešu polītisko varu;
  • latviešu polītiķu mugurkauls - cik tiem būs svarīga latvietība;
  • latviešu mugurkauls - ļausimies vai ne Kremļa ietekmes aģentu sirēnas dziesmām, ka latvietim balsot par "Saskaņas centru" ir visnotaļ cienījami.

Ja paši nedosim varu Kremļa marionetēm, dēmografiskā attīrīšanās gadu ritumā kļūs jūtama arī polītikā. Vēl vairāk to sekmēs Krievijas noriets, kas jau sācies - pirmkārt, dēmografiskais; otrkārt, aplama polītiskā un saimniecības iekārta, kas lemta sabrukumam; treškārt, gāzes revolūcija.

Latviešiem pavērusies gaisma tuneļa galā. Iesim tai pretī.

5 atsauksmes - Atsaukties


7. Nov 2010 23:59 Mums pienākas!

Nez kāpēc visās rakstā minētās mājās, kur iemītnieki atļaujas nemaksāt par saņemtu pakalpojumu, latvieši ir dziļā mazākumā.

Tags:

Atsaukties


6. Sep 2010 23:46 Vells

Kamēr politkorektums vēl nav noteicis, kāda deguna forma kuŗam pasaku tēlam drīkst būt, atļaujos, mīlīši, pavaicāt jūsu domas par Vella tautību.

1 atsauksme - Atsaukties


7. Apr 2010 14:57 Piektā kolonna

Plaudei jāmaina kantoŗa nosaukums:

5.KOLONNA

34 atsauksmes - Atsaukties


12. Mar 2010 22:30 Labi, Valdi!

Patīkams pārsteigums: Zatlers nav izsludinājis Imigrācijas likuma grozījumus, kas atvieglotu uzturēšanas atļauju iegūšanu Latvijā. Atkal pārliecinos, ka Zatlers ir labāks par savu priekšgājēju, kas līdzīgā reizē latviešus pirmo reizi nodeva jau nedēļu pēc stāšanās amatā.

6 atsauksmes - Atsaukties


28. Jan 2010 17:14 Spilgts citāts

Ludmila Sočņeva "Latvijas Avīzē":

"Manuprāt, Latvijas valstij vajadzētu atteikties no tā saukto krievu skolu finansēšanas. Vajadzēja skolas dalīt nevis latviešu un krievu skolās, bet noteikt: ja tā ir valsts finansēta skola, tad mācībām jānotiek valsts valodā."


11 atsauksmes - Atsaukties


27. Jan 2010 10:49 Latvieši: 60,12%

Jā, un jaunākās tautību ziņas rāda, ka latviešu īpatsvars pārsniedzis 60%. Pieņemot, ka tautību nenorādījušo sadalījums ir tāds pats kā zināmo:

  • latvieši - 60,12%;
  • krievi - 27,92%;
  • baltkrievi - 3,62%;
  • ukraiņi - 2,50%;
  • poļi - 2,36%;
  • leiši - 1,35%;
  • žīdi - 0,44%;
  • čigāni - 0,39%;
  • vācieši - 0,20%.

3 atsauksmes - Atsaukties


28. Sep 2009 17:03 Tautību statistika būs!

Cerams, arī paliks. Prieks redzēt, ka pēc draudu ziņošanas Saeimas frakcijai panākts ātrs un pozitīvs rezultāts.

Atsaukties


25. Sep 2009 14:27 Tautību datus - aizliegt!

Vispirms kurss uz integrāciju.

Tad "krievu tautības latvieši".

Un nu - tautību sastāva slēpšana.

3 atsauksmes - Atsaukties


24. Jan 2008 10:09 Amerikas mūžamežos moŗi dumpojas

AAV nēģeŗi ceļas pret nelegāliem imigrantiem un spāņamerikāņiem vispār.

Ir jau par ko. AAV tautskaišu kartes lieliski rāda, kā spāņamerikāņi pēdējos gadu desmitus izspiež nēģeŗus, piemēram, no Losandželosas kvartāliem. Gluži tāpat kā nēģeŗi dažus gadus desmitus iepriekš baltos. Skatīt kartes. )

5 atsauksmes - Atsaukties


16. Jul 2007 14:17 Darbspēks

Trūkst cilvēku, kas par tādu algu strādātu tādu darbu. Samērā bieži dzirdēts arī Latvijā. Ko darīt? ... tālāk ... )

18 atsauksmes - Atsaukties