Personīgas Ritvara domiņas

Esmu pa ilgiem gadiem atkal izlasījis Kārļa Skalbes emuārus. Ko, lūdzu? Jūs sakāt, tas nevar būt, nez vai viņš pat elektrisko rakstāmmašīnu lietoja? Taču "Mazās piezīmes" ir tuvākais emuāriem, kas vien varēja tapt, kamēr nebija internetu. Proti, Skalbe rakstīja mazas piezīmes, kas kuŗu dienu prātā vai vajadzīgs, un avīzes tās iespieda — domas un pārdomas, dienas notikumi, gadskārtas svētki, piemiņas dienas u.c. Ļoti piemēroti arī mūsdienu lasītājam, kas nav radis pievērst uzmanību vienai lietai ilgāku laiku. Un vēl var just, ka Skalbe ir cienīgs vārda mākslas meistars. Tas ir, nemaz nevar just, ka lasi — valoda un doma rit raiti un neklūp negludumos.

Saprašana par labu un ļaunu, un lietu kārtību Skalbem ir. Saprot arī, ka Latvijai jēga ir vienīgi tad, ja tā ir latviska, un aizstāv to kā rakstos, tā būdams Saeimas deputāts:

"Tātad, ja mēs gribam, lai mums būtu latviešu mācības grāmatas, tautai jāaizmirst krieviski runāt un krieviski domāt. Tāpēc krievu valoda no mūsu skolas izmetama. Tad mūsu jaunā inteliģence pagriezīsies ar seju pret vakarzemēm, kur ir daudz īstas un labas kultūras, viņai atvērsies plašāks un svabadāks apvārsnis, un krievu kultūras mirāža vairs nepadarīs viņu aklu."

Bet naivs gan kā tāds dzirnavu kaķītis. Te Ļeņins jau cilvēcīgs top, te Hitlers slēdz mieru ar Čemberlenu, te Staļins atdod leišiem Viļņu — viss uz labu.

Lieku plauktā, lai stāv līdz nākamai reizei.