Personīgas Ritvara domiņas

Atklāts sociālists Alfrēds Rubiks sakās redzam Latvijas saimniecības izaugsmi linu un kaņepju audzēšanā un sapropeļa rakšanā Latvijas ezeros. Bleķis, protams. Ja lini, kaņepes un sapropelis būtu ienesīgi, uzņēmīgi pilsoņi jau būtu ķērušies tiem klāt. Turklāt Rubiks pats netic tam, ko runā. Ja ticētu, būtu savu naudiņu ieguldījis kādā linu, kaņepju un sapropeļa uzņēmumā. Kamēr posos šo uzrakstīt, jau parādījusies ziņa, ka zinātnieki apšauba Rubika ideju, kā glābt saimniecību. Tik neizprotu, kam meklēt zinātniekus, ja lieta skaidra ikvienam, kam ir veselais saprāts.

Žīdu necilvēku blokādes nomocītā Gaza ierobežo – importu no Izraēlas. "Hamās" vartuŗiem taču gribas iekasēt savu tiesu no tuneļu tirdzniecības, ko konkurence apdraud.

Bieži esat, mīlīši, dzirdējuši reklāmas: "Pērc divus, maksā par trim?" Es arī ne. Bet "Latvenergo" taisās pievērsties tieši tādam biznesam. Proti, no 1.aprīļa mājsaimniecībām pēc 1200kWh nodedzināšanas par turpmāko elektrību līdz gada beigām būs jāmaksā 30% vairāk. Pieļauju, ka elektrības sadārdzināšanai ir pamats, taču "Latvenergo" izdomātā tarifu iekārta ir aplama un kaitīga pēc būtības. Kāpēc?

Pirmkārt, tā pasludina, ka izmantot elektrību cilvēku dzīves atvieglošanai ir slikti. Proti, kamēr tu niekojies tikai ar telpu apgaismošanu, tevi liek mierā, bet tiklīdz tu, maita, esi izdomājis mājsaimniecībā, atpūtā vai darbā ņemt palīgā visādas gudras elektroierīces, no tevis plēsīs otru ādu. Sēdi mierā, bauri, veļu mazgā baļļā, strādā ar lāpstu, nevis datoru un neiedomājies labi dzīvot.

Otrkārt, jaunie tarifi vēršas pret ģimenēm un bērniem. Kamēr es dzīvoju viens pats, 1200 kWh gadā nemaz nav maz. Bet, ja cilvēki, muļķi tādi, izveido ģimeni un sāk dzīvot kopā? Un, ja viņiem, riebekļiem, piedzimst bērns? Un, ja tiem draņķiem piedzimst otrs? Un, ja viņi, pēdējie idiņi, ņem apgādībā savus sirmos vecākus?

Treškārt, tarifi ir aplami no normālas uzņēmējdarbības viedokļa. Proti, kārtīgs uzņēmums centīsies pārdot vairāk to, ko piedāvā, nevis atbaidīs cilvēkus no tā. Neviens saprātīgs uzņēmējs par otra maizes klaipa pirkšanu neprasīs dubultcenu. Tāpēc arī nedzirdam reklāmas: "Pērc divus, maksā par trim!"

Kāpēc tomēr "Latvenergo" atļaujas aplamus un kaitīgus lēmumus? Jo tas ir valsts uzņēmums - un vēl monopols. Jo valsta uzņēmuma mērķis nav saimniecisks izdevīgums, bet polītisks izdevīgums polītiķiem, kuŗu pārziņā tas ir. Jo monopols var darīt aplamības bez bailēm, ka konkurenti piedāvās cilvēkiem ko saprātīgāku un izdevīgāku.

Un vēl - sīkums, bet pretīgi. Aplamos un kaitīgos tarifus aizstāv j_puce, kas iepriekš (līdz tikšanai Oikonomikas ministrijas valsts sekretāra un „Latvenergo” kapitāldaļu turētāja amatā) par saimniecības lietām izteicās visnotaļ saprātīgi:

"Lai arī Latvijas ekonomiskie rādītāji uzlabojas, daudzas mājsaimniecības savos ienākumos to izjutīs tikai tuvākajos gados. Tādēļ „Latvenergo“ ar jauno tarifu plānu rīkojas sociāli atbildīgi, paredzot tarifu struktūru, kas diferencēs cenu, atbilstoši elektroenerģijas patēriņam un maksātspējai. Svarīgi uzsvērt, ka jaunā struktūra balstīsies uz sociālā taisnīguma principiem – tie, kas vairāk patērē elektroenerģiju, arī attiecīgi vairāk izjutīs tarifa izmaiņas."

Kārtējo reizi riebeklības cenšas piesegt, piesaucot sociālo atbildību un sociālo taisnīgumu. Starp citu, mīlīši, vai ievērojāt, cik Pūces teiktais līdzinās tam, kā sociālisti aizstāv progresīvu ienākumu nodokli? Nav nejaušība. Abi veidi domāti, lai cilvēkus turētu nabadzībā un nomāktu centienus dzīvot labāk. Vieni grib atņemt cilvēkiem naudu ar elektrības rēķina starpniecību, otri tiešā veidā.

Bet ko darīt? Ilgākā laikā - sadalīt "Latvenergo" un privātizēt. Tuvākā laikā - piespiest monopolu sacensties pašam ar sevi. Proti, ir vispārēja formula, kas darbojas bez kādas kilovatstundu, gigakaloriju un kubikmetru rēķināšanas: monopols cenas drīkst celt ne vairāk kā par inflācijas tiesu, no kuŗas atskaitīti 3...6% efektīvitātes celšanai. Pavisam tuvā laikā - trobelēt Sabiedrisko pakalpojumu rēgulēšanas komisiju, lai neapstiprina tādus tarifus. Savu garadarbu grasos laist tuvākās diennakts laikā esmu jau nosūtījis un lūdzu ikvienu, kam "Latvenergo" nodomi netīk, darīt to zināmu SPRK. Komisijas viedoklis vieš zināmas cerības.

Pieprasījums rada piedāvājumu. Arī dedzināmiem karogiem.

Tiešām, ja reiz degvielas cenas saskaņo un uzskrūvē, kāpēc gan degvielu netirgot lielveikalos? Kam "Superneto", kam "Sky" marku.

Pāris video, kas mudina pārdomāt, kas labāk - darba dalīšana, speciālizēšanās un brīvs tirgus vai pašpietiekamība, norobežošanās un protekcionisms.

Klajā nākuši jaunākie saimniecības brīvības indeksa skaitļi, kur valstis analizētas pēc saimniecības polītikas rādītājiem: uzņēmējdarbības brīvības, tirdzniecības brīvības, nodokļu brīvības, valsts izdevumiem, cenām, ieguldījumu brīvības, finanču brīvības, īpašuma tiesībām, kukuļošanas un darba brīvības. Salīdzinot indeksu ar turību, var redzēt, kādai saimniecības polītikai kādi iznākumi. Redzams, ka Latvijas valdību reakcija uz krizi bijusi mazināt saimniecības brīvību. Kas raisa nožēlu un bažas par nākotni.

Starp citu, "Ceļā pie varas" ir kāds citāts:

"Mēs bijām raduši domāt, ka var tikt laukā no recesijas ar tēriņiem un palielināt nodarbinātību ar mazākiem nodokļiem un lielākiem valsts izdevumiem. Teikšu pavisam atklāti, tādas iespējas vairs nav, un līdz šim tāda darbojās, tik iešļircinādama jaunas inflācijas devas saimniecībā, kam nākamā solī sekoja augstāks bezdarbs."

To nav teikusi Tečere. Tie ir viņas priekšteča Darba partijas premjera Džeimsa Kelehena vārdi.

Kas izraisīja krizi pasaulē?

1. Aplama banku rēgulēšana.
2. Spiediens vairot mājīpašnieku skaitu.
3. Nesekmīgu aizdevēju glābšana.
4. Noguldījumu garantēšana.
5. Mākslīgi pazeminātas procentu likmes.

Un cik no tā visa ir valsts nopelns un cik - tirgus?

Patēriņš nerada izaugsmi, izaugsme rada patēriņu.

Valsts polītika: sekmīgu uzņēmējdarbību gremdēt, nesekmīgu uzņēmējdarbību dotēt. Reiganam bija taisnība par valsts attieksmi pret saimniecību: "Ja kaut kas darbojas, jāapliek ar nodokļiem. Ja turpina darboties, jārēgulē. Kad vairs nedarbojas, jāsubsidē."

Par spīti veselā saprāta uzvarai vēlēšanās citi tik un tā stūrē uz Harari.

Vēlēšanas pagājušas, un valdībai vairs nav jāslēpj sliktas ziņas. Tomēr Šlesera baidīšana par nākamo rītu pēc vēlēšanām nav piepildījusies - nekas ārkārtēji draudīgs nav izziņots. Tiesa, nav arī diži labu ziņu. Valdības deklarācija ir apbrīnojami tukša, kā Dombrovskis iedomājas savilkt galus. Saimniecības rādītāji ir dažādi, kopiespaids - pēršanās pa dibenu ar lēnas laukā kārpīšanās iezīmēm. ( Skatīties grafikus. )

Gaŗciema pludmalē, kā noprotu, šogad atklāts ūķītis ar pretenzijām "Ar mani atkal runā kaijas". Atzinība par uzņēmību. Par pamācību, kā tur nokļūt no Rīgas centra, vispār esmu stāvā sajūsmā. Tomēr karte izskatās zagta...

shanietis padaudzinājis, un es padaudzinu tālāk: cienīga valstsvīra cienīga runa.

Tāpat nepatīkami, ka nekustamo īpašumu tirgus atgūšanās kopš pavasaŗa gandrīz vai apstājusies.

Lūk, tas gan man nepatīk, ka lejupslīde Latvijā gan apturēta, tak augšupeja - atšķirībā no citām valstīm - nav sākusies.

( Attēlos: kopbudžeta ieņēmumi pa mēnešiem salīdzināmās cenās; ieņēmumu salīdzinājums ar attiecīgo pērnā gada mēnesi. )

Priekš pāris gadsimtiem bija tāda dižena Angļu Austrumindijas kompānija, kas pārraudzīja tirdzniecību ar Indiju un vairākiem citiem britu valdījumiem un pārvaldīja tos. 19.gs. vidū indiešu sacelšanās pielika punktu tās varenībai, un kompānijas atliekas palika tirgojam tēju. Nu Austrumindijas kompāniju pārpircis indiešu uzņēmējs.

Ja kādam vajag ātri un profesionāli kaut ko iztulkot leišu vai krievu valodā, iesaku Jāni Joņinu un "Synergium".

Kā novērst nekustamā īpašuma burbuli - un tā plīšanu.

Un vēl.

Jāņu brīvdienās laukos vietējā avīzē izlasīju apbrīnojamus vārdus:

"Deputāte Dagnija Dīķe uzdeva Jurim Bogužam (vietējās slimnīcas priekšnieks - R.E.) tiešu jautājumu par to, kādu viņš saskata slimnīcas nākotni, jo baumas, ka stacionāru likvidēs, nerimstas. Atbilde bija šāda:

- Es saviem darbiniekiem saku - nerunājiet par to! Ja cilvēki par kaut ko runā un daudz runā, tad arī pierunā. Personiski es domāju, ka mūsu valstī nekas nav prognozējams. Vienu rītu mums teic, ka viss ir kārtībā, pēc trim dienām domas ir mainījušās."

Ir problēmas, ko darīsim? Nerunāsim par to! Ļoti ceru, ka pēc tādas iestādes pakalpojumiem nebūs vajadzības. Un vai vispār tāda iestāde vajadzīga?

Vērtīgi padomi, kā sapelnīt visam mūžam līdz 30 gadu vecumam un tad vairs nestrādāt.

Pārāk skaisti, lai kļūtu patiesība.

Maijā turpinājusies nekustamā īpašuma tirgus augšupeja.

Krize ir galā. Taču, ja valdības un pilsoņi turpinās dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tās mācība nebūs gūta, un mēs būsim lemti vēlreiz uzkāpt uz grābekļa. Jo nelaime ar sociālismu ir tāda, ka tev agri vai vēlu aptrūkst citu cilvēku naudas.

Kādu saimniecības polītiku Kremlis cenšas Latvijai iestāstīt? Kremļa piesegorganizācija rāda, kādu.

(Paldies trz par norādi.)

Nav ieteicama pat nomaļās salās.

Stabila augšupeja, starp citu, notiek jau pusgadu.

Kārlis Cerbulis izsakās par saimniecības stāvokli šobrīd un turpmāk.

(Pamanīts Roberta Zīles emuārā.)

± Saimniecībā tāpat kā ikvienā cilvēka darbības jomā izpaužas cilvēka daba, un tā cieši mijiedarbojas ar tikumiem. Saimniecībā tāpat darbojas katēgoriskais imperātīvs "nedari citam, kas pašam netīk". Sugas turpināšanas instinkts un pašsaglabāšanās instinkts mudina dzīties pēc laimes un labuma, un tas pārvar kā krizes, tā aplamu valsts polītiku. Privātuzņēmumi ilgākā laikā ir efektīvāki nekā valsts uzņēmumi un valstis ar tirgus saimniecību apsteidz tās, kur valsts kontrolē saimniecību, jo cilvēks vislabāk strādā, ja strādā savā labā. Augsti nodokļi nīcina darba tikumu no abām pusēm: kamdēļ vieniem censties, ja tik un tā atņems; kamdēļ otriem censties, ja tik un tā iedos.

Kā ar tikumiem saistās, piemēram, devalvācija? Divas lietas. Pirmkārt, katras valūtas pamatā ir uzticība. Ja tu no rīta pamosties un uzzini, ka tev kontā un makā zudusi trešdaļa naudas, tad pilnīgi pelnīti uzticību zaudē ij tāda valūta, ij tāda valsts, kas to izdarījusi. Bez tam stabils lats līdz šim bija kas tāds, ar ko varēja rēķināties un uz ko paļauties. Devalvējot vienreiz, vārti ir vaļā un nav nekādas garantijas, ka citu rītu nenotiek atkal tas pats. Devalvācija iznīcinātu uzticību nācionālai valūtai un Latvijas valstij. Otrkārt, kāda bija laba un pareiza cilvēka uzvedība treknos gados? Dzīvot savu līdzekļu robežās, krāt nebaltām dienām, ar krēditiem neaizrauties - ja ņemt, tad tā, lai nebūtu grūtību dzīvot un atmaksāt arī tad, ja gadu paliktu bez darba. Devalvācija iznīcinātu cilvēku uzkrājumus un sadārdzinātu atmaksājamo krēditu (jo vairums krēditu izsniegti eirās), tātad sodītu labu un pareizu rīcību. Ievērojot uzticības un rīcības atalgošanas aspektu, redzams, ka devalvācija aplama ne tikai saimnieciski, bet arī tikumiski.

Līdzīgi var apskatīt citus piemērus, kā saimniecība savijas ar tikumiem. ( ... tālāk ... )

Polija ir vienīgā Eiropas valsts, kur 2009.g. audzis IKP. (Pats pārbaudījis neesmu, vai tiešām vienīgā, tak +1,5% ir ievērības cienīgs sniegums tik un tā.) Lūk, kāpēc (latviski, angliski):

• mazs finanšu burbulis;
• sava valūta un tirgus brīvi noteikts tās kurss;
• pilsoņu uzņēmība iztiku meklēt savā uzņēmumā, ne valsts maizē;
• valsts izdevumu griešana saimniecības stimulēšanas vietā;
• privātizācija;
• nodokļu samazināšana un vienkāršošana;
• uzņēmējdarbības atbrīvošana no veselības aizsardzības, arodbiedrību, darba un uguns drošības šķēršļiem;
• atvieglota īpašnieku atbrīvošanās no īrniekiem;
• brīva ārējā tirdzniecība.

Labas ziņas no Amerikas: viņējais IKP pēdējā ceturksnī audzis 5,7% gada pieauguma tempā.

Pašam svarīgākais pērn bija bērnkopība. Ar kādiem panākumiem, lai teic sieva. Bet, lai cik lieli tie būtu, vienalga tā būs tikai maza daļa no viņas veikuma, ko apbrīnoju un par ko esmu pateicīgs. Treknos gadus esam vadījuši prātīgi, un krize mūs nevar izpostīt. Valdība un nelaime drīzāk.

Skatoties Latviju, vērts pārlasīt priekš gada prognozēto. Precīzi trāpīt diez vai iespējams, bet būtu gandarīts, ja tiktu "drīzāk jā", nevis "drīzāk nē" pusē. Šķiet, tas izdevies. Attiecībā uz "Pareksu" pērn turpinājās valsts naudas gāšana melnā caurumā, kur nu sagāzts divreiz vairāk, nekā iespējamie lielākie zaudējumi, to neglābjot. Un caurums ar to nebūt nav aizbērts. Otrkārt, atklātībā nākušas sīkākas ziņas par glābšanas apstākļiem un Valsts kontroles atzinums, kas lieku reizi apliecina, cik nelietderīga ir uzņēmējdarbības pārņemšana valsts paspārnē. Minētie cēloņi stiprinājuši manu pārliecību, ka "Pareksa" glābšana aplama kā saimniecības (zaudējumu minimizēšana), tā tikumu (lai zaudējumus cieš tie, kas tos radījuši) dēļ. Valdība - kā mēdz būt bez idejiskas izpratnes, toties ar sociālistiska populisma vilinājumu un birokratijas pašsaglabāšanās instinktu - nav vērsusies pret krizes cēloņiem, bet centusies atrisināt savas grūtības uz savu pilsoņu rēķina. Lejupslīde tomēr gada beigās kļuvusi lēnāka nekā gada sākumā, bet, vai beigusies, grūti teikt.

Polītikā piepildījusies prognoze par Godmaņa valdības gāšanu, gan ar labāku iznākumu, nekā biju bažījies. TP tomēr tas nelīdzēja izrauties no 2,0% Rīgas domes un 2,8% Eiroparlamenta vēlēšanās. Diemžēl piepildījusies arī prognoze par iespējamu krievu imperistu nākšanu pie varas Rīgas domē ar latviešu nodevēju palīdzību. Turklāt, kā varējām redzēt, ar rezervi: "Saskaņas centrs" varēja izraudzīties, kuŗus nodevējus ņemt - Jaunupu un JL vai Šleseru un LPP/LC. Vēlēšanu iznākumi likuši latviešu partijām sarosīties apvienošanās virzienā. Pagaidām grupējumu robežas lielā mērā atbilst dabīgām sabiedriski polītisko strāvu robežām.

Apkopojot: personīgi grēks sūdzēties, bet latviešiem kopumā zaudētu iespēju gads.

PAPILDUS PAR PASAULI. Pirmais Obamas gads pagājis bez pārsteigumiem: jaunais AAV prezidents iekšzemē Buša sasniegto rekorddeficitu darījis par bērna šļupstiem un ārzemēs bijis bargs pret draugiem un maigs pret naidniekiem. Tomēr bijis arī kas cerīgs: iespējams, plīsis globālās sasilšanas burbulis. Pirmkārt, atklātībā nācis, kā globālās sasilšanas propagandisti viltojuši datus un apklusinājuši oponentus. Otrkārt, pati dzīve arvien vairāk atšķiŗas no datormodeļiem. Iznākumā sabiedrība pamatoti sāk smīnēt par pasaules gala pareģiem, kuŗi sludina atteikšanos no brīvības un pārticības, uz sevi gan to neattiecinot.

Kā ziņo "Arco Real Estate", dzīvokļu cenas novembrī cēlušās jau otro mēnesi pēc kārtas. Ja gribētu ieguldīt nekustamā, darītu to tagad, jo, pēc dibenoloģijas likumiem, saņemts gan augšupejas signāls, gan tā apstiprinājums.

Lubošam Motlam cienīgs gabals par īstermiņa un ilgtermiņa domāšanu.

Pārspiežu no j_puce. Hārvardas oikonomikas profesori Alberto Alezīna and Silvija Ardaņa izpētījuši pēdējo ~40 gadu recesiju laikā izmantotās saimniecības politikas. Galvenie secinājumi:

1. ja grib stimulēt saimniecību, labāk pazemināt nodokļus, nevis palielināt izdevumus;
2. ja jāsamazina deficits, labāk samazināt izdevumus, nevis celt nodokļus.

Paldies j_puce par norādi. Vairāk tādu kā Inese Berga (no 6'48'')!

"Arco" laidis klajā oktobŗa apskatu. Mitekļu cenas arvien stabilas - kopš vasaras. Redzēs, uz kuŗu pusi noslieksies.

Atceraties 2004.g. vasaru? Ziniet, tagad ir gaužām tāpat. Vismaz septembrī Latvijas kopbudžeta ieņēmumi salīdzināmās cenās bija 2004.g. vasaras līmenī:

Jo vairāk nav labi, ka šīs ziņas gan jau bija zināmas Latvijas valdības finanču ģēnijiem - un tik un tā viņi pieņēmuši nākamgada budžeta izdevumus 2007.gada līmenī un ieņēmumus 2006.gada līmenī!

( Nav labi vēl kas cits. )

Savukārt nekustamais īpašums ir apsteidzošs saimniecības stāvokļa rādītājs. Latvijā tā cenas beidza kāpt 2007.g. pavasarī - vairāk nekā gadu priekš atklātas krizes. Šobrīd nekustamā īpašuma firmu ziņas mudina domāt par pretējo - beigusies varētu būt cenu krišanās:

• "Century 21" - septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā samazinājās par 0,5-0,7%;
• NIRA fonds - septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos samazinājās par 0,5-1%;
• "Ober-Haus"- Rīgā sērijveida neremontētu dzīvokļu cenas septembrī ir pieaugušas par 0,2%;
• "Arco Real Estate" - Rīgā sērijveida dzīvokļu cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājušās par 0,2%;
• "Latio" - septembrī, salīdzinot ar augustu, vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgā palielinājusies par 1,5%.

Signālam gan vajadzīgs vēl apstiprinājums - ka cenas ne tikai stabilizējas, bet sāk celties, turklāt visos vai vairumā kantoŗu. Kam interesē, vissakarīgākie tirgus apskati ir "Arco".

Vienkārši jauks attēls par to, ka bezdarbs ir atpaliekošs saimniecības stāvokļa rādītājs.

"Delfu" virsraksti:

29. septembris 2009 16:49 Ekonomikas stimulēšanai pārskatīs nodokļu politiku

30. septembris 2009 10:31 Valdībā apspriež dažādu nodokļu paaugstināšanu

Birks kārtējo reizi cienīgi uzrakstījis par medicīnas lietām.

Labi rakstīts - un pareizi.

Ja jau tirgus saimniecība tik labiņa, tad kāpēc tāda krizīte?

Ievērības cienīgi priekšlikumi, kas novērstu visādas pareksu glābšanas.

Klausos MK sēdi. Nodarbinātība turpmāk būšot prioritāte. Kas var būt vieglāk? Visus darbspējīgos mobilizē darba armijā, bezdarbs tūliņ 0%. Virspavēlnieks tad sūta divīzijas un bataljonus sabiedriski derīgu darbu kaujās. Ja kāds negrib dzīvot un cīnīties, piemēram, Maskavas lielceļa būves tranšejās, dezertieri nošauj.

...bet tās daudzumā:

Beidzot esmu sapratis, kā tas var būt, ka ik pa laikam Dombrovskis, Repše un Kampars (valdības locekļi, kas atbild par financēm un saimniecību; visi - JL) ziņo, ka nu esam bedres dibenā: sasniedzām dibenu maijā, tad bijām dibenā jūnijā un nu atkal beidzot esam dibenā. Viņi nemelo. Viņi vienkārši rok bedri arvien dziļāku, un tā mēs sasniedzam arvien dziļāku dibenu arvien no jauna. Lūk, novēlojies grafiks, kur ar sarkanu atzīmēts ierakšanās ātrums:

P.S. Attēlota valsts kopbudžeta izpilde pa mēnešiem salīdzināmās cenās pret attiecīgo iepriekšējā gada mēnesi. Pēdējais stabiņš ir šī gada jūlijs.