Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Ciba: Atsauksmes | Jaunākais | When Ciba's down |
Joki: Dienas komikss | Ilustrācijas | Savāda Krievija | Tautas kubs |
Pasaule: Afgāņu savaite | Brīvības sala | Erudīti par ES un ne tikai | Galvaspilsētas vēstis | Greizais BBC | Irākas Omārs | Kolbijs Košs Kanādā | Krievi un Krievija | Marks Meksikā | Marks Steins | Mišela | Muļķību atspēkotāji | Nafta velna sūdi ir | Panorāma | Politkorektums darbībā | Pura vells | Tuvie Austrumi tuvumā | Vācu smadzeņu skalošana | Vecā, labā Anglija | Vēlēšanu ģeografija | Viņi netiks cauri | Viņu tikumi | Ziņu centrāle |

Personīgas Ritvara domiņas


28. Jan 2011 22:26 Viņu tikumi

Jaungada rītā kādā Edmontonas ēstuvē iebrūk vīrietis, nošauj vienu, ievaino citu. Kā izdzīvojušais, tā ēdāji atsakās liecināt pret slepkavu. Jo, edz, viņi visi ir somāļi un savējos balto policijai neizdod.

Atsaukties


25. Sep 2009 14:27 Tautību datus - aizliegt!

Vispirms kurss uz integrāciju.

Tad "krievu tautības latvieši".

Un nu - tautību sastāva slēpšana.

3 atsauksmes - Atsaukties


23. Apr 2008 16:09 Latvieši Latvijā

Riga - naša! Foto: Visu LatvijaiKrievi piekauj latviešus. Policija - "šādu konfliktu nav konstatējusi". Ko darīs iecietības kurinātāji, kas tik ļoti uztraucas par reklāmām, nepareizu skatu vai izrunāšanos? Pamattautai piederīgie pēc politkorektuma noteikumiem ir pēdējā vietā. Tāpēc noairēs un noklusēs, kā parasti?

3 atsauksmes - Atsaukties


15. Feb 2008 15:08 "Jaunieši"

Veca dziesma vecās skaņās: "jaunieši" rīko nekārtības. It kā Jenss, Anne un Pēters, skolas brīvdienu gaŗlaicības mākti, būtu sadzērušies un gājuši ar karlsberga un tuborga pudžiņām autiņus, policistus un skolu dauzīt. Kam jānotiek, lai plašsaziņas līdzekļi sauktu lietas īstā vārdā: islāmistu padibenes?

4 atsauksmes - Atsaukties


30. Jan 2008 10:36 Burlaku vēstis

Kādam jābūt noziedzības līmenim Marseļā (vai nelaimei), lai

  • dienas laikā vispirms tev nozagtu atvāžamo datoru, ko esi atstājis sava autiņa pasažieŗa sēdeklī, tad motorolleristu banda tevi piespiestu ielas malā, izrautu no autiņa un paši to nolaupītu un visbeidzot, kad ar citu motorolleristu tu dzenies laupītājiem pakaļ, viņš noved vietā, kur tev vēl atņem kabatas tālruni;
  • divi rumāņu (vai čigānu) bezbiļetnieki iekāptu busā un uz šofeŗa lūgumu maksāt par braucienu atbildētu, viņu saduŗot, bet, kamēr šoferis, sāpēs sakņupis, gaida ierodamies palīdzību un policiju, ierastos ap trīsdesmit tai pašai tautībai piederīgo ar dzelzs stieņiem un nopietni sakropļotu viņu.

Atsauksmēs piemin līdzīgu gadījumu priekš dažiem mēnešiem Fīniksā, kur arī busa šoferim uzbruka ar nazi, bet, pirms noziedznieks paguva iedurt, pāris pasažieŗu izvilka stroķus un apstādināja viņu, līdz ieradās policija.

7 atsauksmes - Atsaukties


12. Dec 2007 17:10 Bolīvija

"Delfi" ziņo, ka Bolīvijas prezidenta Evo Moralesa sociālistiskā politika var izraisīt valsts sadalīšanos, ... tālāk ... )

PAPILDUS 14.DEC. Armijā izsludināta trauksme.

Atsaukties


3. Dec 2007 13:14 Beļģija

Sestdien vakarā iepriecēja ziņa, ka Beļģijā pajukušas valdības sarunas. Vienīgi izbrīnīja teiktais, ka tagad būšot ārkārtas vēlēšanas. Izbrīnīja, jo bija grūti ticēt, ka valdošā Beļģijas elite labprāt rīkotu vēlēšanas, kur flāmu neatkarībniekiem paredzami vēl labāki panākumi. Šodien iepazinos ar lietu sīkāk.

Pagājušās nedēļas sākumā premjera kandidāts flāmu kristīgo dēmokrātu vadītājs Īvs Leterms, cenšoties reiz tikt galā ar gandrīz pusgadu ilgstošo valdības taisīšanu, bija gatavs apcirpt lielākas Beļģijas zemju patstāvības plānus, ar kuŗiem viņš bija uzvarējis vēlēšanās. Nebija nekāds brīnums, ka tas ļāva dažu stundu laikā panākt vienošanos ar franču partijām par valdības rīcības programmu.

Taču tad Leterma vēlēšanu apvieņības nācionālistu partneŗi Jaunā flāmu apvienībā paziņoja, ka necietīs atkāpšanos no priekšvēlēšanu solījumiem. Tāpat ievērojams sašutums sacēlās Flandrijas sabiedrībā. Leterms atkāpās no pozīcijas maiņas un iesniedza iecerētām koalīcijas partijām (flāmu un franču liberāļiem un kristīgiem dēmokrātiem) ultimātu:

  1. valsts reformas ir jāapspriež, un apspriežams jebkuŗš priekšlikums;
  2. zemēm jāļauj noteikt uzņēmuma ienākumu nodoklis. Tas nozīmētu itin drīzu nodokļa samazināšanu Flandrijā;
  3. Beļģijas satversmes grozīšanai nepieciešamās 2/3 balsu meklējamas visās partijās. Tas nozīmētu galvenās flāmu nācionālistu partijas "Flāmu labums" iesaistīšanu politiskā apritē ar citām partijām.

Sestdienas rītā ultimāta termiņš beidzās. Leterma paša partija, protams, bija piekritusi sava vadoņa prasībām. Jaunā flāmu apvienība bija piekritusi. Flāmu liberāļi bija piekrituši. Franču liberāļi bija piekrituši. Franču kristīgie dēmokrāti nebija atbildējuši un tādējādi ar konkludentām darbībām noraidījuši ultimātu. Leterms nekavējās ziņot karalim par valdības sarunu krachu.

Šobrīd flāmu kristīgie dēmokrāti un Jaunā flāmu apvienība nemainīgi uztur prasību, ka valdība jāvada vēlēšanu uzvarētājam, proti, Letermam. Flāmu liberāļi piebalso, ka līdzšinējā attīstība rāda - bez nopietnām valsts reformām kārtīgas valdības nebūs. Liberāļi piekristu "lielai" sociālistu, liberāļu un kristīgo dēmokrātu koalīcijai, ja viņiem paliktu premjera amats, bet, kā jau teikts, to noraida kristīgie dēmokrāti. Gan liberāļi, gan kristīgie dēmokrāti būtu gatavi koalīcijai ar zaļiem, tomēr zaļie negrasās būt vienā valdībā ar Jaunās flāmu apvienības nācionālistiem. Savukārt franču sociālistu vadonis ieteic sociālistu, zaļo un liberāļu koalīciju, taču tai nebūtu vairākuma Flandrijā. "Flāmu labums" aicina atzīt, ka Beļģijā vairs nav iespējams izveidot pastāvīgu ministru kabinetu, vienoties par pagaidu valdību un beidzot ķerties pie Beļģijas sadalīšanās.

Šodien līdzšinējam premjeram Gejam Verhofstatam, kuŗš līdz šim vadījis liberāļu un sociālistu koalīciju, Beļģijas karalis piešķīris paplašinātas ārkārtas pilnvaras, ar to līdzīgi kā Veimāras republikas norietā izveidota valdība, kas balstās valsts galvas, nevis likumdevēja uzticībā.

Tikām valdības trūkuma sadzīvē diži neredz, un Beļģijas zemes iztiek bez starplīmeņa vietvalžiem, cik vien Svētās Briseles Impērijas provincēm iespējams.

Atsaukties


3. Dec 2007 12:33 Šveice

Lai mazinātu kaimiņzemes notikumu pārsviešanās iespēju, Šveice Melnā Āfrikā rāda savas valsts reklāmklipus.

Atsaukties


3. Dec 2007 12:24 Tautu draudzība

Franču policisti bauda tautu sajaukšanas augļus.

Atsaukties


28. Nov 2007 10:40 "Jaunieši"

Parīzē musulmaņu padibenes rīko gadskārtējos grautiņus. Rīgā "Bezdiena" nevainīgi raksta: "Parīzes priekšpilsētās trešo nakti turpinās jauniešu nekārtības."reiz esmu teicis, "franču jaunieši", un uzvējo 1984.g. dvaka. It kā Žils, Marianna un Žans būtu sadzērušies un gājuši ar bagetēm autiņiem logus dauzīt.

PAPILDUS. Annu Lorēnu Šmiti, ko nodūris kāds turks, kad tā pretojās izvarošanai metro vilcienā, "Bezdiena" u.c. iecietības kurinātāji, protams, nepiemin. Gluži tāpat kā Latvijas iedzimtos.

16 atsauksmes - Atsaukties


12. Nov 2007 10:36 Muļķi-kuļķi

Katra tauta ir laba, kamēr dzīvo savā zemē.

7 atsauksmes - Atsaukties


20. Sep 2007 12:18 Spilgts citāts

Kāds patvēruma meklētājs no Irākas, atbildot, kāpēc grasās doties uz Angliju, kaut jau nonācis citā drošā Eiropas zemē:

"Angļi ir mīkstie un muļķi un dos man dzīvokli, naudu, jaunu apģērbu un pārtiku."

Atsaukties


18. Sep 2007 18:18 Multikultūrālisms

Atsaukties


21. Aug 2007 14:58 Darvina balva

Nopietns pretendents.

Atsaukties


13. Aug 2007 11:58 Spēks rada tiesības

Liberālais totālitārisms Galvaspilsētā: aizliedz gājienu pret Eiropas islāmizēšanu, jo tas varētu nepatikt musulmaņiem.

2 atsauksmes - Atsaukties


8. Aug 2007 13:40 Natūrālizācijas svētki

Kastēns ierosina Pilsoņu dienu svinēt 3.augustā, jo šai dienā 1995.gadā esot natūrālizēti pirmie 103 cilvēki.

Ļoti daiļrunīgi - svinēt civilokupantu natūrālizācijas sākumu. Neņemot vērā vairāk nekā pusotru miljonu Latvijas pilsoņu, kas atjaunoja savu valsti. Maldinot sabiedrību, it kā Latvijas laikā natūrālizācijas nebūtu bijis. Jo daiļrunīgāks ir salīdzinājums ar Igauniju: tur svin pirmā pilsonības likuma pieņemšanas dienu 1918.g. Ja negrib līdzīgi igauņiem pieminēt 1919.g. 23.augusta pavalstniecības likuma, jo tagad datumam cita nozīme, tad var 30.aprīlī svinēt augstāko jaunāko laiku pilsoniskās aktīvitātes izpausmi - Pilsoņu kongresa sanākšanu dienu.

Atsaukties


31. Jul 2007 10:55 Viesstrādnieki

"Bezdiena" turpina skalot smadzenes:

  1. cik viesstrādnieku ievešana ceļ Latvijas saimniecību;
  2. cik paši viesstrādnieki maigi un pūkaini;
  3. pat, ja pirmie divi punkti nav gluži tā, tad tik un tā viss tas ir neizbēgams.

Vēl tikai varēja piesaukt kādu ekspertu. Piemēram, Arvīdu Pelši: "Aiz aplamām, pilnīgi nepamatotām bažām, ka Latvijas republika varētu zaudēt savu nacionālo seju, daži biedri mēģināja mākslīgi aizkavēt objektīvi nosacīto iedzīvotāju pārvietošanas procesu." (Padomju Latvijas Komunists, 1959.g., nr.9.)

Atsaukties


25. Jul 2007 12:59 Kur palikuši iecietības kurinātāji?

Kaut kā nedzird neviena no tiem, kas parasti brēc pilnā balsī, kad uz kādu aizjūras pilsoni nepareizi paskatās, izvirtību nosauc par izvirtību vai reklāmā pavelk uz zoba viesstrādniekus. Špicka jau vien ir, kāds nieka latvietis tautības dēļ gandrīz noslepkavots:

17 atsauksmes - Atsaukties


25. Jul 2007 11:18 Turku ticība

Francijā slēgta kāda bērnu nometne. "Izmeklēšana atklāja, ka nometnē ieviesta pārāk barga disciplīna, turklāt nometne bijusi pārāk fokusēta uz intensīvu un obligātu sekošanu turku reliģijas un kultūras paražām." Biju pērn Turcijā, bet kaut kā nemanīju īpašas turku ticības. Varbūt tomēr runa par Paši-zināt-ko, kas ziņā citviet tomēr saukts vārdā?

1 atsauksme - Atsaukties


16. Jul 2007 14:17 Darbspēks

Trūkst cilvēku, kas par tādu algu strādātu tādu darbu. Samērā bieži dzirdēts arī Latvijā. Ko darīt? ... tālāk ... )

18 atsauksmes - Atsaukties


27. Jun 2007 12:56 Grūti skolot iebraucējus

Skolotājas, māciet Mahatmas nevardarbības filosofiju sveštautiešiem - ķobī dabūsit, ka nemetas.

1 atsauksme - Atsaukties


26. Jun 2007 14:55 Aborigēni dodas prettriecienā

Jau ziņojām, kā Austrālijā baltie kolonizētāji nīcina aborigēnus. Tie tomēr nevaid miruši un dodas cīņā par dzīvesziņas stūrakmeņiem - pornografiju, nodzeršanos un bērnu pavešanu.

Atsaukties


15. Jun 2007 18:44 Bērni

Baltie kolonizētāji nav mierā ar aborigēnu kultūru. Kauns!

8 atsauksmes - Atsaukties


23. Maijs 2007 10:41 Integrācijas augļi

Kā gaidīts, integrētie izceļas ar vēstures un valodas zināšanu.

1 atsauksme - Atsaukties


27. Apr 2007 08:51 Integrācija kaimiņos

Izvēloties integrāciju par etnopolitikas virzienu dekolonizācijas vietā, pēc kāda laika integrācija sniedz gaidāmos rezultātus. Labāko saukli piedāvā [info]actuale: "Tallina - mazā Parīze." Par lietu ziņo [info]suspends , piedāvājot vairākas saitītes, arī igauņu "Dienas Biznesa" ieskatu urlu uzdzīvē:... tālāk ... )

Integrācija neiet, beidzot pat igauņiem pielecis.

6 atsauksmes - Atsaukties


15. Jan 2007 16:13 Viņu tikumi

Kamerūnas bēglis, dzejnieks, žurnālists, PEN kluba un "Oxfam" izteikšanās brīvības balvas laureāts, cīnītājs pret rasismu un par āfrikāņu tiesībām Polijā Simons Moleke arestēts par apzinātu ~100 poliešu aplaišanu ar CIV vīrusu. Nav skaidrs, vai tas bijis mēģinājums izdziedēties Āfrikas stilā, vai cenšanās paraut līdzi kapā iespējami daudz balto. Katrā ziņā Gada Antifašists '03 kategoriski noraidījis prezervātīvus, saukdams tos par rasisma izpausmi. Polijas policija aicina cietušās pieteikties, liberasti mazgā Moleki baltu.

1 atsauksme - Atsaukties


2. Jan 2007 14:13 Pārbaude ar uguni

Katru 31.decembri 23.00 ikviens var pats redzēt, kā īsti ir ar to integrāciju un lojālitāti.

1 atsauksme - Atsaukties


17. Nov 2006 10:30 Spilgts citāts

Krievijas Federālā imigācijas dienesta direktora vietnieks Vjačeslavs Postavņins: "Imigrantu skaitam kādā reģionā pārsniedzot 20%, pamatiedzīvotāji izjūt diskomfortu."

Latviešu īpatsvars savā zemē 2006.g. sākumā bija 59,0%. Krievu vien 28,5%.

7 atsauksmes - Atsaukties


5. Sep 2006 10:56 Okupanti - mūsu bagātība

Varētu vai padomāt, ka valsts pilnīgi līdz kliņķim novesta, ja reiz valdība vairs nevar ij ne 6000 latu atrast. Ja vien nezinātu, kādi kaunīgie latvieši valda un ar kādu Urbanoviča, Dolgopolova un Rubika žēlastību ir pie varas.

Atsaukties


17. Jul 2006 10:57 Kā iznīcināt valsti

Ar [info]petrovichs gādību varam iepazīties, kā dažos vieglos soļos iznīcināt valsti:

  1. Darīt valsti divvalodīgu. Latvijā izpildīts 1944.-88.
  2. Sagudrot un ieviest multikultūrālismu. Latvijā kopš 1993.
  3. Sagudrot un ieviest toleranci. Latvijā kopš 1993.
  4. Vērsties pret iebraucēju asimilāciju. Latvijā 1944.-88. un kopš 1998.
  5. Turēt iebraucējus tumsībā un ārpus pamattautas informācijas telpas. Latvijā kopš 1944.
  6. Iebraucēju neveiksmēs un ļaundarībās vainot pamattautas neiecietību. Latvijā kopš 1993.
  7. Slavēt dažādību vienotības vietā. Latvijā kopš 1993.
  8. Gānīt pamattautas aizstāvjus un sakņu kopējus par rasistiem un ksenofobiem. Latvijā kopš 1993.
  9. Daudzināt imigrācijas labumus. Latvijā kopš 2004.
  10. Dibināt fondus un dāsni financēt iepriekš minēto. Latvijā kopš 1992.

Atsaukties


31. Maijs 2006 13:04 VVF

"Prezidente uzskata par nepārdomātu likumā nepilsoņiem izvirzāmo prasību par valsts valodas apguvi..

..prezidente uzskata, ka nav pamata uzlikt nepilsoņiem par pienākumu, iesniedzot attiecīgos dokumentus, pierādīt savu nepārtrauktu un likumīgu uzturēšanos Latvijā.."

Atsaukties


30. Maijs 2006 16:42 Migrantu pumpētāji

Izrādās, uzaugusi jauna migrantu pumpētāju paaudze, kam neliek miera Vosa un Rubika lauri. Vissavienības instanču atbalsts nepārsteidz.

8 atsauksmes - Atsaukties


30. Maijs 2006 16:22 Minoritāšu mūzejs

Pabriks ierosina minoritāšu mūzeju. Jautājums augsti godātai publikai: kādus eksponātus jūs ieteiktu? Nez vai Pabriks pieņemtu krieva izbāzeni vai stendu, kur salīdzināt normāla cilvēka un paiderasta taisno zarnu burciņā.

3 atsauksmes - Atsaukties


30. Maijs 2006 15:12 Vasara

Nezinu, kā pie mums, bet Francijā gan varētu būt karsta vasara.

Skatīties laika ziņas. )

Atsaukties


3. Maijs 2006 14:11 Latvijas attīrīšanās

[info]markizs dažu padibeņu iespaidā dalās pārdomās par to pašu. Domāju pakomentēt, tak aplam gaŗi būtu, tālab lieku te.

"Jo gudrs maita, gudrs un mērķtiecīgs," atzīst Marķīzs. Pilnībā piekrītu un papildinu, ka ne jau vienīgais. Dažu labu pieminētu padibeni var atrast kandidējam visnotaļ nopietnā sarakstā, tā ka nav vietā atrunāties par pāris jampampiņiem. Baisi gan nemetas, jo viss tāpat zināms, ja vien neesam aizbēguši bezrūpīgā latviešu biroja ikdienā. Bet dūrītes gan sažņaudzas - par latviešiem.

Par latviešiem, kas nobēguši savā aliņā un cenšas draudus izstumt no apziņas. Par latviešiem, kas izliekas, it kā dažnedažādās okupantu orgānizācijas nebūtu vis prasmīgi kustināti vienas Maskavas rokas pirksti, bet gan respektabli sarunas partneŗi. Par latviešiem, kas īslaicīga pašlabuma dēļ sadarbojas ar savas tautas naidniekiem.

Gudra un mērķtiecīga graušana vienā pusē, derīgu muļķu pārpilnība otrā - un mīļā miera labad valdība vēršas ne pret nekārtību cēlājiem, bet karavīru piemiņas godinātājiem.

Nevaru gan piekrist, ka "arī varas partijas izrādija pamatīgu politisko tuvredzību ar savu 'skolu reformu', ka tās reformas māti." Te es dzirdu vēlmi izvairīties no potes, jo - sāpēs. Virzība uz principu "valsts skolā - valsts valodā" sākās, kad Grīnblats bija izglītības ministrs. Ja kāds pēc astoņiem (!) gadiem nebija gatavs reformai, tad tikai tāpēc, ka negribēja un gudri un mērķtiecīgi rosījās, lai reformu vismaz atšķaidītu, ja ne atceltu. Tāpat kā daža padibene apmierināti staro par žogu 16.martā, tā nopietnāki maitas atzīst 60:40 par savu panākumu.

Divēju attieksmi rada tāds apgalvojums: "Skaidrs jau, ka mēs visi gribam tieši plašās padomijas ieceļotāju un pārvietoto personu asimilāciju nevis kaut kādu politkorektu un eiromistisku integrāciju." Protams, integrācija neiet - diemžēl arī asimilācija nav iespējama: tikai 1/10 nelatviešu dzīvo latviskā vidē, kur latviešu vismaz 3/4. Gāz naudas, cik gribi, bez repatriācijas līdzēts nebūs.

Nobeigumā par tautiskuma kopšanu. Iedomājoties Pasaules pagastu ar 6500 iedzīvotāju, tajā būtu 1200 ķīniešu, 140 krievu, 1 latvietis un atmiņas, ka priekš pusgadsmita vēl viens esot bijis - krievu sists un tad vai nu nomocīts, vai pie amerikāņiem aizbēdzis. Skaidrs, ka vēl pēc pusgadsimta arī par to vienīgo būtu palikušas vien atmiņas. Tādas tautiskas: "Bet superhailaits ir...neticēsiet, bet...līdz galam novazātā un totāli atbaidošā "Vsjo Idjot Po Planu". Fiška tur nav pašā dziesmā. Fiška ir izpildītājā," vai "Fak of. Lūdzu brīdi klusuma un miera. prom.un atgriezties tikai tad, kad kkas ir mainījies. Jušana: hvz." Tāpēc ir svarīgi, lai pasaulē nebūtu visur vienas zupiņas. Lai tautām būtu zemes un tām apkārt robežas. Lai latviešu dzimtas mājas nebūtu pataisītas par kopmītnēm, kur 13 latviešiem klāt piebāzti 7 krievi un 3 pārkrievoti pasaules klaidoņi.

9 atsauksmes - Atsaukties


28. Apr 2006 11:22 Ko mēs darītu, ja nebūtu krievu?

Šodien "Kultūras Bezdienā" 9.maijam pieskaņots Paula Bankovska ievadraksts par krievu nesto svētību. Līdz tam, ka kultūru, rūpnīcas un dzīvokļus atnesuši, gan nenonāk - to laikam latvieši pagaidām vēl nesaprastu. Bet pāris citu lietu cenšas iegalvot gan.

Pirmais vēstījums: "Ziņās lasu, ka Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcijas deputāti jau paspējuši nobažīties par 9.maija jautājumu. Viņiem tāds darbs — ja Latvijā nebūtu krievu un tepat blakus — Krievijas, nesanāktu nekāda politiskā vārīšanās. To labi apzinās šādu partiju runasvīri it visās zemēs, vai tā būtu Holande, vai Francija — ja nebūtu etnisku grupu, kuras ērti uzskatīt par "citiem" un kam vajadzības brīdī allaž iespējams piedraudēt ar sūtīšanu prom, atpakaļ uz turieni, "no kurienes nākuši", uzmanību izpelnīties būtu grūti." Jeb īsāk - nācionālisti ir liekuļi.

Otrais: "Ā, un tad vēl, protams, tie krievi, kas veikalos strādā par pārdevējiem, autoservisā labo mašīnas un veic milzum daudz citu darbu, kurus, visticamāk, nebūtu kam piedāvāt, ja piepildītos paši radikālākie labējo sapņi. Ko darītu tad?" Jeb - slinkajiem latviešiem jābūt pateicīgiem čaklajiem krieviem, kas padara netīros darbus.

Kas ved pie kopsecinājuma: krieviņi labiņi, bīsties dekolonizācijas.

Lielākais ļaunums, uz ko krieviņi spējīgi, ir pulcēties reizi gadā pie okupantu uzvaras pieminekļa - "Jau iepriekš iedzēruši vai gatavi to izdarīt turpat uz vietas. Dažs ar nolūku atritināt sarkano karogu, cits ar vēlmi uzdziedāt vecu dziesmu." Vai nav mīļi vecīši? Ak, ir tomēr arī otrs plankumiņš uz krievu dimanta oliņas: "..ārkārtīgi smieklīgie "krievu partiju" deputāti, kas mūždien kaut ko burto no lapiņām Saeimas tribīnē un mēģina pat iedzelt valdošajiem latviešiem ar kādu asprātību, bet sanāk tik vien kā: "zivis pūš no galvas"." Mazie meža dīvainīši no PCTVL mudina vien iecietīgi pasmaidīt, nekā vairāk.

Autors nezina vai apzināti noklusē, ka tagadējais Latvijas etniskais sastāvs nav, Krievijas Ārlietu ministrijas garā sakot, nevainīgi "vēsturiski tā izveidojies", bet ir brutālas krievu okupācijas un kolonizācijas sekas. Līdzīgi ievadraksts nepiemin mērķtiecīgo graujošo okupantu orgānizāciju darbību kopš neatkarības atjaunošanas. Vēl neizšķiŗoties, maita vai muļķis Pauls ir, atgādināšu, ka brīvās pasaules uzvara Aukstā kaŗa cīņā ar sociālisma nometni nebūt nenozīmēja vēstures galu. Tāpat nācionālistiem un labējām partijām arī tādās etniski viendabīgās valstīs kā Islandē un Polijā atrodas darāmais. Un poļi, kas izbaudīja krievu okupāciju, bet ne kolonizāciju un tāpēc tagad diemžēl nebauda labiņo krieviņu svētību savās mājās, kaut kā pamanījušies darīt netīros darbus paši un, pat Paulam jāatzīst, ir labākie sanitārijas techniķi Eiropā.

Katra viedokli un rīcību varam vērtēt pēc tās virziena - vai uz okupācijas seku legālizēšanu un nostiprināšanu, vai novēršanu un likvīdēšanu. Atceros kaut kur dzirdēto: "No krieviem nav ko baidīties, jāsargās ir no latviešu nodevējiem." Viens gan skaidrs. Nebūtu krievu, nebūtu Paulam honorāra par tādu ievadrakstu.

41 atsauksmes - Atsaukties


26. Apr 2006 17:19 Krima

Krieviem zeme sāk svilt zem kājām, kad viņu nīcinātā pamattauta atgriežas mājās un dzemdē bērnus.

Atsaukties


19. Apr 2006 18:08 Tautu draudzība

Kā jau klājas, galvaspilsētā multikultūrālisma odziņas ir vislabāk ienākušās.

4 atsauksmes - Atsaukties


21. Feb 2006 10:17 Laipni lūdzam Vecajā Eiropā!

Tev arī Lietuvā nebūs par somāļa nodarbināšanu puķu iznēsāšanā plēst otru ādu no nabaga klientiem - dabūsi rasu diskrimināciju iekšās un simt latu sodu piedevām. Pat ja pašam Tomasam Amaikaram nav nekā iebilstama.

Atsaukties


15. Feb 2006 10:00 Tēvija sauc

Laiks nu ir celties un auties, un posties, tālajā ceļā jādodas drīz: tēvija mājās sauc.

Atsaukties


26. Jan 2006 11:26 Lika mazliet pagaidīt

Biju izteicies, ka latvieši gada nogalē atkal varētu būt kļuvuši lielākā tauta savā galvaspilsētā. Lika mazliet pagaidīt. Jaunākās PMLP ziņas liecina, ka man bija taisnība par virzību, bet ne ātrumu: 1.janvārī latviešu Rīgā vēl bija par 476 mazāk nekā krievu.

Kāpēc tā? Kādai tautai piederīgo skaits kādā territorijā mainās trīs cēloņu dēļ: dabiskās kustības (dzimšanas un miršanas), migrācijas un pārtautošanās. Uzmetot aci PMLP un CSP ziņām, kādas nu ir nepilnu mēnesi pēc pētāmā perioda beigām, provizoriski skaidroju lielāku latviešu skaita krišanos Rīgā, nekā gaidīju, ar ņiprāku pārcelšanos uz Pierīgu un Īriju, kā arī plašāku atteikšanos norādīt tautību.

Tā ka puķu likšana pie Brīvības pieminekļa pateicībā par latviešu vietas atgūšanu Rīgā, šķiet, būs jāapvieno ar Leģionāru dienas svinībām.

1 atsauksme - Atsaukties


25. Jan 2006 09:54 Tev nebūs ziemā siltu zupu dalīt

Eiropas sociālā modeļa zvaigzne

Francija

brīvi, vienlīdzīgi un brālīgi

n o l e m j:

aizliegt cūkgaļas zupas dalīšanu.

Salstiet vien nost, jūs, pretīgie rasistiskie ubagi, neticīgie franču cūkēži!

2 atsauksmes - Atsaukties


3. Jan 2006 12:37 Latvija - tēvija kam?

Krievu laikos bija joks par SPRS/Krievijas noslieci piedēvēt sev visādus atklājumus un izgudrojumus - ka īstenībā arī ziloņi cēlušies SPRS. Negribot tas bija jāatceras, lasot VVF uzrunu Hanuka svētkos: "Es tāpēc vēlreiz novēlu Jums priecīgus Hanuka svētkus, un novēlu, lai mums arī turpmāk visiem būtu prieks strādāt plecu pie pleca šai valstij, kas ir mūsu Tēvija."

2 atsauksmes - Atsaukties


27. Dec 2005 12:19 Ziemsvētku dāvana latviešiem

Pagodinos ziņot, ka šodien "Latvijas Avīze" (www.la.lv) iespiedusi manu rakstu, pie tam ļoti labā vietā 3.lpp.

Raksts )

4 atsauksmes - Atsaukties


20. Dec 2005 13:18 Paša roku darinājums

11 atsauksmes - Atsaukties


13. Dec 2005 09:42 Divas pludmales, divas bandas, divas attieksmes

Līdz Latvijai nonācis, ka balto bandas Sidnejas pludmalē divas naktis sit arābus. Pretīgi. Ne mazāk pretīgi, ka noklusē priekšvēsturi un citu preteklību Portugālē.

Priekšvēsture ir, ka pirmo reizi Austrālijas vēsturē kāds - arābu banda, tas ir - uzbruka tādai visucienītai institūcijai kā pludmales patruļa, kas bija uzdrošinājusies - pavei, tik! - aizstāvēt eiropiešu atpūtnieces pret arābu uzmākšanos, atvainojos, cīņu pret izvirtulēm, kas iedomājas pludmalē ierasties peldkostīmā.

Portugālē savukārt padibenes pa brazīļu modei sākušas pludmalē atpūtnieku masveida aplaupīšanu. Tāpat kā ziņojot par Francijas padibenēm, BBC arī šoreiz noklusē tautību un rasi. Ņemot vērā, kur bija Portugāles kolonijas, atļaujos pačukstēt, ka tās ir nēģeŗu bandas.

Esmu dzīvojis krievu laikā, un patiesības lobīšanas prasme starp "Cīņas" rindiņām lieti noder, lasot orvelisko BBC vai "Bezdienu", kad nemin noziedznieku tautību. Bet žēl, ka noder!

Un tagad uzdevums: kas ķērušies rīkot grautiņus ne vairs pludmalē, bet Sidnejas priekšpilsētās - aborigēni, arābi, austrālieši vai latvieši? (Mājiens - BBC to noklusē.)

Papildinformācija: balto vardarbība beigusies svētdien pēcpusdienā. Viss, kas pēc tam, ir arābu grautiņi.

11 atsauksmes - Atsaukties


22. Nov 2005 15:55 Kāpēc neliesmo Francija?

"Bezdiena" rūpējas un gādā, lai neaptrūktu melu un demagoģijas. Šodien (22.novembrī) attiecīgajā lapā raksts par Francijas islāmistu rīkotiem grautiņiem. Esmu izteicies par tiem jau agrāk, tagad vien dažas pretrunas.

1. Salīdzinām: "...aizliegums valdības aģentūrām vai valsts vai privātajiem uzņēmumiem vākt datus oficiālajā tautas skaitīšanā par etnisko izcelsmi, reliģiju un pat sociālo stāvokli," un " minoritāšu vidū vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem bezdarbs daudzās Francijas "pilsētu problemātiskajās zonās" sasniedz 30—50%." Tādus datus taču aizliegts vākt! Jā, bet no pirksta izzīst gan ne.

2. Salīdzinām vēl: "...visiem pilsoņiem jārunā oficiālajā valodā un jāiegūst izglītība saskaņā ar vienotu mācību programmu. Taču viņi arī bauda vienādas tiesības..." un "...kamēr otrās un trešās paaudzes minoritāšu pilsoņiem mācīs, ka vienīgā pieņemamā kultūras identitāte ir franču, taču patiesībā viņi netiks pieņemti kā franči un viņiem neļaus pilnībā baudīt pilnas Francijas pilsoņa tiesības, republikas modelis veicinās atsvešinātību..." Tad bauda vai nebauda? Vai arī ir padibenes, kas grib baudīt tiesības bez pienākumu uzņemšanās?

P.S. Bija ziņa, ka oficiāli izziņota stāvokļa normālizēšanās. Tikai - islāmisti autiņus aizvien dedzina vairākkārt biežāk nekā priekš grautiņiem. Pierodiet, franči, simt mašīnu naktī - tas turpmāk ir normāli.

Atsaukties


16. Nov 2005 15:54 Ar iecietību pret daudzveidību

Pārkāpju savu nerakstītu likumu nerakstīt vairākas ziņas dienā, tomēr labāk ziņot uz karstām pēdām.

"Ar iecietību pret daudzveidību" smieklīgākajā rīta laikrakstā šodien (16.novembrī) virsrakstā liek jaunlaiķe Ingrīda Circene. Raksta patoss ir paredzams: "Padomju okupācijas režīma uzspiestie migrācijas procesi būtiski mainījuši Latvijas iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Tas nenovēršami radījis neuzticību pret iespējamiem imigrantiem, kā arī vēlmi sargāt savu valodu un nacionālo identitāti. Taču neapšaubāmi par pozitīvu progresu liecina naturalizēto iedzīvotāju skaita pieaugums, kopš Latvija iestājusies Eiropas Savienībā. 2004.gadā naturalizējās 21 297 Latvijas iedzīvotāju, kas gandrīz divas reizes pārsniedza iepriekšējā gada rādītājus."

Nudien, kāds pozitīvs progress pēc rasistiski neiecietīgās neuzticības pret civilokupantiem un vēlmes nosargāt latviešu valodu un latviskumu! Muļķi-kuļķi sludinātāji kaut kā vienmēr pamanās neminēt, ka patiesa daudzveidība iespējama vienīgi, ja katra tauta dzīvo savā zemē, nevis visur pasaulē ir vienādi sajaukta zupiņa.

Bet virsraksts ir cienīgs: ar kapli pret nezālēm!

Atsaukties


9. Nov 2005 15:52 Francijas grautiņi

Šodien (9.novembrī) "Lauķene" citē Šarla de Golla vārdus, ka politiķiem, kas cer integrēt ieceļotājus no islāma zemēm, smadzenes ir tik lielas, cik kolibri. "Pamēģiniet sajaukt eļļu un etiķi. Sakratiet pudeli. Pēc kāda brīža tie atkal atdalīsies," tēlaini salīdzinājis pēdējais dižais franču valstsvīrs.

Nespēju sīkāk iedziļināties Francijas grautiņos par no-pasaran.blogspot.com, tāpēc minēšu, ko plašsaziņas līdzekļi nemēdz uzsvērt.

Vispirms - pilnīgi nejēdzīgu abu nelaiķa āfrikāņu pusaudžu rīcību, ar ko lieta sākās. 15-17 gadu vecumā taču ir saprotams, ka ielaušanās nav laba lieta. Ja reiz puiši neesot bijuši vainīgi, tad kālab bēgt no policijas - tā var tikai vēl lielākās nepatikšanās iekluties. Un, pie vella, es, jau sākot skolā iet, zināju, ka elektrības skapjos labāk neslēpties!

Francijai ir bijušas daudz un dažādas kolonijas. Bet grautiņus rīko tieši islāmisti, kaut metropolē dzīvo arī citu tautu un ticību iebraucēji, kas bieži nebūt nedzīvo diži labāk par arābiem un nēģeŗiem - žīdi, hindi, siki, vjetnamieši utt.

Pretīga bija grautiņu rīkotāju tautības un ticības noklusēšana plašsaziņas līdzekļos, kamēr vēl šķita, ka tas var izdoties. "Franču jaunieši", un uzvējo 1984.g. dvaka. It kā Žils, Marianna un Žans būtu sadzērušies un gājuši ar bagetēm autiņiem logus dauzīt. Lietotā valoda ir interesanta arī citādi. It bieži pavīd vārds "geto", it kā kāds būtu piespiedu kārtā iespundēts tais nelaimīgajās Parīzes priekšpilsētās. Tādējādi pilnīgi nevietā mūs mēģina iežēlināt pret noziedzniekiem. Toties kāda brēka sacelta pret vienīgo Francijas ministru, kas uzdrošinājies padibenes nosaukt par padibenēm!

Reti kuŗš norāda, ka liesmās ne tikai apliecināta integrācijas neiespējamība, bet arī nosvilis Vecās Eiropas sociālais modelis ar saviem sociālajiem pabalstiem un daudzstāveņu guļamrajoniem. Liekulīgi skan gaudas par augsto bezdarbu un izredžu trūkumu nabaga skolu un slimnīcu dedzinātājiem - Īrijā strādāt var ne tikai latvieši! Simboliski, pirmais bandītu upuris bija vīrs, ko nosita, jo tas centās apdzēst degošu atkritumu kasti.

Visu cieņu tomēr atturībai otrā dīķa pusē. Tur neviens nesiekalojas par 6000. sadedzināto automašīnu kā šaipusē par 2000. kritušo amerikāni Irākā. Varu vien iedomāties un nožēlot, kā ziloni pūstu un gānītos Vecā Eiropa, ja kaut kādi nemieri notiktu Vašingtonā.

We should not sneer at French weakness, but rather should encourage them to re-find their strength. It is a strength we will need to find in ourselves, as well.

Vakar vakarā Latvijas radio grautiņus apsprieda arī visādi vietējie sabiedriskās domas vērotāji un ietekmētāji. Vai visi klausītāji, kas sazvanīja studiju, norādīja, ka Latvijā ir simtiem tūkstošiem civilokupantu, procentuāli daudz vairāk nekā iebraucēju Francijā, un to klātbūtne apdraud latviešu tautu un valsti. Muļķi-kuļķi (citā vārdā multikultūrālie) vērotāji un ietekmētāji atzina tautas viedokļa un valdības politikas pretrunas un palika neziņā plātām rokas, ko nu darīt.

Pilnīgi tas pats šodien "Bezdienā", kur izsakās Latvijas muļķi-kuļķi korifeji.

Acīmredzamā atbilde, ka var taču reiz ņemt vērā tautas domas, iztaisnot mugurkaulu un ķerties pie dekolonizācijas, tā arī palika neizteikta gaisā karājamies: tpū, tpū, nedod, dievs!

Tā vietā Latvijā ir Eļļas un etiķa jaukšanas pārvalde (www.np.gov.lv) un Pudeles kratīšanas ministrija (www.integracija.gov.lv).

Atsaukties