Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Ciba: Atsauksmes | Jaunākais | When Ciba's down |
Joki: Dienas komikss | Ilustrācijas | Savāda Krievija | Tautas kubs |
Pasaule: Afgāņu savaite | Brīvības sala | Erudīti par ES un ne tikai | Galvaspilsētas vēstis | Greizais BBC | Irākas Omārs | Kolbijs Košs Kanādā | Krievi un Krievija | Marks Meksikā | Marks Steins | Mišela | Muļķību atspēkotāji | Nafta velna sūdi ir | Panorāma | Politkorektums darbībā | Pura vells | Tuvie Austrumi tuvumā | Vācu smadzeņu skalošana | Vecā, labā Anglija | Vēlēšanu ģeografija | Viņi netiks cauri | Viņu tikumi | Ziņu centrāle |

Personīgas Ritvara domiņas


1. Feb 2011 11:52 Latvijas stiprība: 60,36%

± Jaunākie tautību dati rāda, ka latviešu īpatsvars pērn turpinājis augt, taču lēnāk nekā 2009.g. Pieņemot, ka tautību nenorādījušo sadalījums ir tāds pats kā zināmo, Latvijas etniskais sastāvs šī gada sākumā ir tāds:

Tauta 2011. (%) 2010. (%) Starpība
latvieši 60,36 60,12 +0,24
krievi 27,77 27,92 -0,15
baltkrievi 3,58 3,62 -0,04
ukraiņi 2,49 2,50 -0,01
poļi 2,34 2,36 -0,02
leiši 1,34 1,35 -0,01
žīdi 0,43 0,44 -0,01
čigāni 0,39 0,39 0
vācieši 0,21 0,20 +0,01
pārējie 1,09 1,10 -0,01

Pēc mēneša būs tautskaite, un, kad to apstrādās, varēs uzzināt visu ko vairāk un precīzāk.

7 atsauksmes - Atsaukties


14. Jan 2011 13:52 Barikāžu aizsegā

Kamēr pirms 20 gadiem latvieši stāvēja barikādēs un bija gatavi mirt par brīvu un neatkarīgu Latviju, 1991.g. 14.janvārī L(PS)R Augstākā padome ratificēja nodevīgu līgumu ar Krieviju un ar to noraidīja sadarbību ar otru Latvijas priekšparlamentu Pilsoņu kongresu, kas bija par stingru atkratīšanos no okupācijas sekām un visa padomiskā. Tika sperts izšķirīgais solis un uzkāpts uz kampēju un kosmopolītu ceļa, kas likumsakarīgi novedis līdz mūsdienām.

5 atsauksmes - Atsaukties


3. Jan 2011 17:28 Novadi "Google" meklēšanā

Ja skatās, ko pirmo automātiski piedāvā "Google", rakstot meklētājā Latvijas pašvaldību nosaukumus, lielākai daļai ir vienkārši "... novads". Bet ir arī interesentāki piedāvājumi.

Atsaukties


22. Nov 2010 16:37 Mūsu nelaimju sakne

Pēc Guntas Slogas domām, tas ir Guntis Ulmanis. Tomēr sarkanbaltsarkanais ābols kļuva tārpains agrāk. Īstenībā var pat pateikt precīzu dienu: 1991.g. 14.janvārī. Šai dienā L(PS)R Augstākā padome aiz barikāžu sargu mugurām ratificēja nodevīgu līgumu ar Krieviju un tādējādi noraidīja sadarbību ar otru Latvijas priekšparlamentu Pilsoņu kongresu, kas bija par stingru atkratīšanos no okupācijas sekām un visa padomiskā. Kamēr latvieši sargāja Augstāko padomi un bija gatavi mirt par brīvu un neatkarīgu Latviju, AP nolēma atjaunojamās valsts pamatos likt nevis nācionālismu - savas tautas mīlestību, bet 4.maija elites kampēju un kosmopolītu varu. 1991.g. 14.janvārī tika sperts pirmais solis pa ceļu, kas likumsakarīgi novedis līdz mūsdienām.

Tags:

1 atsauksme - Atsaukties


9. Sep 2010 13:14 Kaut tā arī būtu...

...ka ZZS un "Vienotība" vieni otriem dotu priekšroku.

2 atsauksmes - Atsaukties


3. Sep 2010 00:29 Viņi neprotas un nepratīsies!

Vidzemes līdeŗu debatēs Raivis Dzintars vairākkārt uzvēra, ka patiesas pārmaiņas Latvijā un atveseļošanās notiks tikai tad, kad līdzšinējo polītikas eliti latvieši ar slotu aizmēzīs. Paši viņi nelabosies un kauna nepratīs. Pagājis vien pāris dienu, un pāris treknāko elites pārstāvju paši apliecinājuši, ka Dzintaram taisnība:

  • Atis Slakteris pieteicies "Latvenergo" valdei: "..valdes locekļa amatam "Latvenergo" man izglītības pietiek un pāri paliek;"
  • Aigars Kalvītis savā norietā vaino nevis paša rīcību, bet oponentu saceltu histeriju: "Skaidrojums nav saistīts ar valdības tiešo darbu, bet lielā mērā ar to mērķtiecīgo cīņu, kas tika uzsākta pret mani kā politiķi."

Atsaukties


28. Jul 2010 11:56 Kirchenšteina augšāmcelšanās

"Delfos" cienīgs Jāņa Ikstena raksts par iespējamām Latvijas [ģeo]polītiskās un oikonomiskās trajektorijas pārmaiņām pēc Saeimas vēlēšanām un par šo pārmaiņu cēloņiem.

Ievērības cienīgs vismaz trejādi:

  • pirmkārt, pievērš uzmanību, ka krievu imperiālisti sasparojušies nākamās Saeimas laikā ar visu krāsu latviešu kangaru palīdzību Latviju padarīt par Krievijas marionešu valsti (arī citi to pamanījuši);
  • otrkārt, Ikstens atļaujas norādīt, ka arī "Vienotība" un tās vadītājs Ģirts Kristovskis ietilpst pirmā punktā minētā pulciņā;
  • treškārt, tādu vārdu izvēle kā "gludina ceļu" šķiet jau kaut kur matīta.

Atsaukties


19. Jul 2010 01:44 Latvijai tīrai būt

Laukos vietējā avīzē izlasīju rakstu par rajona centra atbrīvošanas pieminekļa vēsturi. Rakstu papildināja foto, arī par to, kā pilsēta tika vaļā no okupāciju simbolizējošā tanka pieminekļa. Atmodas laika attēlā iemūžināts plakāts:

ŠODIEN TIEKAM VAĻĀ NO
OKUPĀCIJAS SIMBOLA "TANKA".
RĪT JĀTIEK VAĻĀ NO
OKUPĀCIJAS ARMIJAS,
VDK UN VISU KRĀSU KOMUNISTIEM!
LATVIJAI TĪRAI BŪT!

Cilvēkiem taisnība - tādam bija jābūt Latvijas attīrīšanās un atbrīvošanās ceļam. Taču rītdiena tā arī nav pienākusi, jo Latvija nav tikusi vaļā no armijas un civīlokupantiem, čekistiem un komūnistiem. Tautas fronte, L(PS)R Augstākās padome un "Latvijas ceļš" izvēlējās okupācijas sekas legālizēt un nostiprināt, nevis tikt vaļā no tām, kā latvieši cerēja. Tagadējā krize ir loģisks iznākums 90.gadu sākumā izraudzītajam ceļam.

Tags:

1 atsauksme - Atsaukties


6. Jul 2010 12:36 Izlēmība un pašcieņa

Šodien "LA" priecina.

Atsaukties


19. Mar 2010 12:33 Vienotībā spēks

Iezīmējas pēcvēlēšanu valdības aprises?

Atsaukties


19. Mar 2010 09:14 Ko par mums raksta ārzemēs

Mani divi Latvijas rublīši ārtavai.

1 atsauksme - Atsaukties


17. Mar 2010 16:34 Latvju kronikas

Saeimas vēlēšanu gada pavasarī, tūlīt pēc 16.marta valdību pameta iepriekšējās Saeimas vēlēšanas uzvarējusī partija, kas tādā veidā cerēja gūt vairāk balsu rudenī. Oktobrī tā dabūja 1,6% balsu.

Atsaukties


6. Mar 2010 22:39 Nācionālais teātris "Vienotība"

Biju aizgājis pie tuvākiem sabiedrotiem un sīvākiem sāncenšiem, kādreizējiem un, kazi, nākamiem partijas biedriem - uz "Vienotības" dibināšanas kongresu Nācionālā teātrī. Apskatīties, paklausīties un, ja izdodas, noskaidrot, kas īsti "Vienotība" ir un kāda. Ja kāds nezina, "Vienotība" ir partiju apvienība, ko dibina Pilsoniskā savienība (PS), "Jaunais laiks" (JL), Sabiedrība citai politikai (SCP) un bijusī "Dienas" vadītāja Sarmīte Ēlerte. Iepriekš biju iepazinies ar pāris lielintervijām, kur JL Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis sola Titava likteni ikvienam, kas "Vienotībā" nebūs gana vienots, un kur Ēlerte runā, cik nācionāla ir "Vienotība" un viņa pati un ka gatava iet valdībā ar "Saskaņas centru".

Kongress un runas bija apbrīnojami tukši satura ziņā - lielum liels runātāju vairākums skaitīja vienu un to pašu: godīgums-vienotība-godīgums, godīgums-vienotība-godīgums. Pat ja šiem saukļiem varētu ticēt, tie nekā nepasaka par "Vienotības" polītikas saturu - jo "Saskaņas centrs" taču arī ir vienots un godīgi un neslēpti cenšas pārkrievot Latviju. Apvienības vadītāji bija sadalījuši runu tematus, lai katram būtu savs. PS priekšsēdētāja Ģirta Kristovska mērķis šķita ar nebeidzamu vārda "nacionāls" atkārtošanu iegalvot, ka "Vienotības" polītika ir latviska. Es viņa runā vārdu "nacionāls" saskaitīju 21 reizi. SCP līderis Aigars Štokenbergs kārtējo reizi kūdīja "laupīt salaupīto". JL vadītāja Solvita Āboltiņa pārstāvēja skaitāmo "godīgums-vienotība-godīgums". Ēlertes mērķis šķita kliedēt latviešu nepatiku pret sevi kā vienu no ievērojamākiem kosmopolītiem Latvijā. Talkā tika ņemti, Ēlertes vārdiem, "metaatgādinājumi nācijas kolektīvajā apziņā": 18.novembris, nāciju pašnoteikšanās tiesības, atmoda, kur latvieši gribējuši atpakaļ savu brīvību, Latvija kā nācionāla valsts.

... tālāk ... )

3 atsauksmes - Atsaukties


27. Jan 2010 10:49 Latvieši: 60,12%

Jā, un jaunākās tautību ziņas rāda, ka latviešu īpatsvars pārsniedzis 60%. Pieņemot, ka tautību nenorādījušo sadalījums ir tāds pats kā zināmo:

  • latvieši - 60,12%;
  • krievi - 27,92%;
  • baltkrievi - 3,62%;
  • ukraiņi - 2,50%;
  • poļi - 2,36%;
  • leiši - 1,35%;
  • žīdi - 0,44%;
  • čigāni - 0,39%;
  • vācieši - 0,20%.

3 atsauksmes - Atsaukties


27. Jan 2010 10:38 Dzīves līmenis: no Riebiņiem līdz Gaŗkalnei

Kāds Latvijā dzīves līmenis? Es teiktu, ļoti dažāds. Ņemot vērā pašvaldību budžeta pārskatus un jaunākās iedzīvotāju skaita ziņas, to var aprēķināt un arī kartēt. Labs dzīves līmeņa rādītājs ir pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi, ko veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis. Nabagākais ir Riebiņu novads ar 100 latiem gadā no cilvēka (ja precīzi, Ls101,44), bagātākais - Gaŗkalnes novads ar 480 latiem (Ls481,25). Valsts caurmērs ir 300 latu (Ls300,55), bet lai nemulsina, cik maz kartē zaļas krāsas: tur tiešām dzīvo puse iedzīvotāju, jo areālā ietilpst Rīga (Ls423,94), vairākas palielas pilsētas un Pierīga ar augstu apdzīvotības blīvumu.

Tags:

4 atsauksmes - Atsaukties


1. Jan 2010 22:22 2009.

Pašam svarīgākais pērn bija bērnkopība. Ar kādiem panākumiem, lai teic sieva. Bet, lai cik lieli tie būtu, vienalga tā būs tikai maza daļa no viņas veikuma, ko apbrīnoju un par ko esmu pateicīgs. Treknos gadus esam vadījuši prātīgi, un krize mūs nevar izpostīt. Valdība un nelaime drīzāk.

Skatoties Latviju, vērts pārlasīt priekš gada prognozēto. Precīzi trāpīt diez vai iespējams, bet būtu gandarīts, ja tiktu "drīzāk jā", nevis "drīzāk nē" pusē. Šķiet, tas izdevies. Attiecībā uz "Pareksu" pērn turpinājās valsts naudas gāšana melnā caurumā, kur nu sagāzts divreiz vairāk, nekā iespējamie lielākie zaudējumi, to neglābjot. Un caurums ar to nebūt nav aizbērts. Otrkārt, atklātībā nākušas sīkākas ziņas par glābšanas apstākļiem un Valsts kontroles atzinums, kas lieku reizi apliecina, cik nelietderīga ir uzņēmējdarbības pārņemšana valsts paspārnē. Minētie cēloņi stiprinājuši manu pārliecību, ka "Pareksa" glābšana aplama kā saimniecības (zaudējumu minimizēšana), tā tikumu (lai zaudējumus cieš tie, kas tos radījuši) dēļ. Valdība - kā mēdz būt bez idejiskas izpratnes, toties ar sociālistiska populisma vilinājumu un birokratijas pašsaglabāšanās instinktu - nav vērsusies pret krizes cēloņiem, bet centusies atrisināt savas grūtības uz savu pilsoņu rēķina. Lejupslīde tomēr gada beigās kļuvusi lēnāka nekā gada sākumā, bet, vai beigusies, grūti teikt.

Polītikā piepildījusies prognoze par Godmaņa valdības gāšanu, gan ar labāku iznākumu, nekā biju bažījies. TP tomēr tas nelīdzēja izrauties no 2,0% Rīgas domes un 2,8% Eiroparlamenta vēlēšanās. Diemžēl piepildījusies arī prognoze par iespējamu krievu imperistu nākšanu pie varas Rīgas domē ar latviešu nodevēju palīdzību. Turklāt, kā varējām redzēt, ar rezervi: "Saskaņas centrs" varēja izraudzīties, kuŗus nodevējus ņemt - Jaunupu un JL vai Šleseru un LPP/LC. Vēlēšanu iznākumi likuši latviešu partijām sarosīties apvienošanās virzienā. Pagaidām grupējumu robežas lielā mērā atbilst dabīgām sabiedriski polītisko strāvu robežām.

Apkopojot: personīgi grēks sūdzēties, bet latviešiem kopumā zaudētu iespēju gads.

PAPILDUS PAR PASAULI. Pirmais Obamas gads pagājis bez pārsteigumiem: jaunais AAV prezidents iekšzemē Buša sasniegto rekorddeficitu darījis par bērna šļupstiem un ārzemēs bijis bargs pret draugiem un maigs pret naidniekiem. Tomēr bijis arī kas cerīgs: iespējams, plīsis globālās sasilšanas burbulis. Pirmkārt, atklātībā nācis, kā globālās sasilšanas propagandisti viltojuši datus un apklusinājuši oponentus. Otrkārt, pati dzīve arvien vairāk atšķiŗas no datormodeļiem. Iznākumā sabiedrība pamatoti sāk smīnēt par pasaules gala pareģiem, kuŗi sludina atteikšanos no brīvības un pārticības, uz sevi gan to neattiecinot.

5 atsauksmes - Atsaukties


6. Nov 2009 11:42 Māŗa Zālīte par Krievijas ietekmes aģentiem

"Citā Dienā": "Pārsteidz un rada ārkārtīgi neomulīgu sajūtu tas, ka tajā laikā Latvijā ļoti aktīvi darbojās spēki, kaut kāda neredzamā fronte, kas iefiltrējās un visu mainīja no iekšienes. Mani nepamet aizdomas, ka līdzīgi procesi Latvijā risinās arī šodien. Notiek Latvijas reintegrācijas mēģinājumi bijušajā PSRS telpā. Jābūt aklam, lai to neredzētu. Ir tāda sajūta, ka tevi lēni sūc atpakaļ."

Atsaukties


3. Nov 2009 21:06 Kā pazīt Krievijas ietekmes aģentu

Džemma Skulme. Rīga : Liesma, 1965.± Putina un Medvedeva tandēms stratēģiski "iekabinās" Amerikai. Latvija ir bandinieks, nē, tikai bandinieciņš politiskajā spēlē. Latvijā plānveidīgi iznīcina izglītības sistēmu, slēdz skolas, slimnīcas un cukurfabrikas. Pakāpeniski valstī iznīcina visu.

Varētu domāt, ka runā Ždanoka, Lindermanis vai Žirinovskis, vai ne?

Nē. Kā ziņo "Latvijas Avīze", tas ir Renārs Kaupers. Intervijā laikrakstam "Berliner Hitlerjugend" "Moskovskij Komsomoļec". Runā tieši tā, kā Kremlim vajag. Bet runa nav par Kauperu. Runa ir par to, ka Latvijas brīvības cīņas turpinās. Tik kaujas nav par Daugavu vai Volchovu, bet cilvēku prātiem. Kā zināt, kuŗš ir savējais un kuŗš - ne? Kā pazīt Krievijas ietekmes aģentus sabiedrībā? Kā saprast, vai pats neesi neviļus nokļuvis krievu šovinistu un Kremļa režīma pusē?

Atbilde rodama, apzinoties, kāds ir Kremļa mērķis: krieviska, Krievijas klēpī atgriezusies Latvija. No tā izriet, kas informācijas kaŗā iegalvojams latviešiem, lai mērķi sasniegtu.

Pirmkārt, iznīcināma latviešu pašapziņa un noniecināma Latvijas Republika. Jāiegalvo, ka latvieši nav spējīgi patstāvīgi dzīvot savu valstī; ka latvietis var būt vien kalps; ka latviešiem jau nekā vērā ņemama nav; ka latvieši vispār ir sīka un zaglīga tautiņa, kas dzīvo kokos un ēd sēnes. Kāds labums no latvietības? Tā vispār ir tik aizvēsturiska un smieklīga - tūdaliņi, bāleliņi, prievītes... Šobrīd Krievijas ietekmes aģenti izmanto krizi, lai dažādu Latvijas darboņu kritizēšanu vērstu pašas valsts nonievāšanā: ko labu tā neatkarība un brīvība divdesmit gados devusi; kaut tā draņķa valstele izputētu; vienīgais, kas palicis, braukt uz Īriju.

Otrkārt, visvisādi daudzināms viss krieviskais, Krievija un SPRS. Krievu seriāli ir forši, "Jaunais vilnis" ir foršs, apskatieties šo foršo krievu mājaslapu, Austrumu tirgus nepelnīti aizmirsts, krievi vispār sirsnīgi cilvēki - ne tā, kā latvieši. Krievijas un SPRS cildināšana ir grūtāka, jo ar pārāk klaju bleķa liešanu var sevi diskrēditēt. Te uzsvars ir, ka nebija nemaz tik slikti: bija darbs un cienīgas pensijas; bija lauksaimniecība, ražošana un plaukstoša saimniecība; bija drošība par nākotni; bija augsta līmeņa izglītība un bezmaksas medicīna. Un tagad tas viss sagrauts. Gribējām brīvu un neatkarīgu Latviju - dabūjām! Bet Krievijā valstsvīri gudrāki, tur viss saglabāts. Putina laikā lielvalsts atdzimusi, un to tagad ciena visā pasaulē. Vien mēs kaut ko spītējamies.

Treškārt, pasaulē nav tikai Latvija un Krievija vien. Ja tā būtu, varbūt itin drīz arī Latvijas vairs nebūtu. Tāpēc Krievijas ietekmes aģenti cenšas atšķelt latviešus no galvenā mūsu sabiedrotā. Amerikāņi ir resni, stulbi, iedomīgi, izvirtuši, alkatīgi, to vien zina, kā rīt makdonaldos, iepirkties lielveikalos un visur iebrukt un ieviest savu kārtību. Amerika tiek pielīdzināta SPRS, it kā Aukstais kaŗš nebūtu bijis cīņa starp Brīvo pasauli un Ļaunuma impēriju, bet divu puslīdz vienādu režīmu cīņa, kur uzvarējusī puse nav ne kripatu labāka par zaudējušo. Tāpat amerikāņi saņem gvaltis, ka iemieso to, kā trūkst lupatu impērijā - dēmokratiju un tirgus saimniecību. Šīs katram krietnam cilvēkam pretīgās lietas, protams, var gānīt arī bez aizdīķa piesaukšanas.

Tādējādi Krievijas ietekmes aģenta komplekts ir:
  1. latviešu un Latvijas Republikas nonievāšana;
  2. Krievijas, SPRS un krieviskā cildināšana;
  3. antiamerikānisms.

Kļūdīties var katrs, taču, jo tuvāk kāda teiktais Krievijas pīlītēm, jo vairāk kaitē latviešu lietai un jo ticamāk, ka tas notiek apzināti. Pieļauju, kāds varētu iebilst: "Pag, bet es arī līdzīgi domāju, taču nekāds krievu aģents neesmu un mani neviens savervējis nav. Gluži otrādi, esmu nācionālists un Latvijas patriots." Te ir gluži kā ar Padomiju un terrorismu. Labi terroristi bija tie, kuŗu saistību ar Kremli nevarēja pierādīt. Bet vislabākie - tie, kuŗi darīja visas Kremlim vēlamās neģēlības iedomājušies, ka ir neatkarīgi un rīkojas pēc brīvas savas gribas.

Šobrīd mūsu pretinieks nav Bermonts Pārdaugavā, bet smadzenes Pārzilupē.

6 atsauksmes - Atsaukties


16. Okt 2009 11:45 Latvijas vēstures pamati britiem

"Economist" skaidro Latvijas vēsturi britiem.

Atsaukties


17. Sep 2009 10:36 TP un krizes beigas

userinfokconcrete atsauksme mudina pieminēt vēl kādu pazīmi, kas liecinātu par krizes beigšanos - valdības gāšanu TP izpildījumā. Proti, kamēr ir grūti un domājams, ka tuvākā nākotnē nekļūs vieglāk, neviens īsti negrib gāzt valdību. Bet, ja tu paredzi drīzu atlabšanas sākumu, parādās iespēja piekārt sev pāva spalvas Saeimas vēlēšanu kampaņā. Šo minēju jau gada sākuma prognozēs. Interesanti pārlasīt - šķiet, gluži desmitniekā trāpījis neesmu, bet vismaz šāvis esmu pareizā virzienā, nevis uz otru pusi.

Atsaukties


17. Sep 2009 00:01 Krītam vai rokamies?

Valsts kases augusta dati rāda pārliecinošu lejupeju - budžeta ieņēmumi salīdzināmās cenās arvien rūk:

2 atsauksmes - Atsaukties


15. Sep 2009 15:18 Prioritāte - nodarbinātība

Klausos MK sēdi. Nodarbinātība turpmāk būšot prioritāte. Kas var būt vieglāk? Visus darbspējīgos mobilizē darba armijā, bezdarbs tūliņ 0%. Virspavēlnieks tad sūta divīzijas un bataljonus sabiedriski derīgu darbu kaujās. Ja kāds negrib dzīvot un cīnīties, piemēram, Maskavas lielceļa būves tranšejās, dezertieri nošauj.

2 atsauksmes - Atsaukties


11. Aug 2009 22:46 11.augusts

Ievērojāt, mīlīši, cik šodien diži svētki bija - diži, pat salīdzinot ar Lāčplēša dienu? Rīga vienos karogos, ievadraksti avīzēs, svinīga Saeimas sēde, valsts vadītāju puķu likšana pie Brīvības pieminekļa un Brāļu kapos, parāde, uguņošana - redzējāt? Nē? Nav brīnums - neatgādinās tak nodevēji, ko nodevuši.

Tags:

1 atsauksme - Atsaukties


26. Jul 2009 23:50 Auce

Sestdien pirmo reizi mūžā biju Aucē - pilsētas svētkos. Palika iespaids, ka par svinībām drīzumā varēs lasīt rajona avīzes policijas ziņās.

2 atsauksmes - Atsaukties


31. Mar 2009 20:38 Neatlaidīs

Manuprāt, neatlaidīs. Diez vai kāds gribētu par to saderēt. Salkanākais šodien bija "Dienas" līšana no ādas laukā, lai neatlaiž Saeimu. Gluži kā Ļeņins, kas izziņo un atceļ saukli "Visu varu padomēm" atkarībā no tā, vai viņam tur ir vairākums.

PAPILDUS. Jā, jā, jauna valdība, Satversmes grozījumi tūlīt pieņemti, krīze - nevajag un nevar atļauties. Kas arī bija gaidāms.

Atsaukties


12. Mar 2009 14:12 Dombrovskis un Repše lido atkal

Foto:AFIFoto: Valdis IlzēnsApstiprināts. Kā jau bija gaidāms. Par 67, pret 21, atturas 0.

Vēlu sekmes jaunai valdībai un uzskatu jauno koalīciju (LPP/LC ārā, JL un PS klāt) par labāku nekā vecā. Tomēr nedomāju, ka Dombrovska vadībā pārvarēsim krīzi sekmīgāk nekā Godmaņa.

Ja pa lielam, ir pamats runāt par sistēmas krīzi. Ne jau pasaules kapitālisma, kā jau kuŗo reizi ļaunā priekā cenšas iegalvot visu pasugu sociālisti. Par Latvijas politiskās sistēmas krīzi - jo Latvijas valsts nepilda savu vienīgo uzdevumu.

Ja pa mazam, mums jau ir pieredze ar Dombrovska-Repšes tandēmu. Tik tolaik viņi sēdēja otrādi: Repše bija premjers, Dombrovskis finanču ministrs. Un ko izdarīja? Parāva vaļā inflāciju. Un cik taupīgi strādāja? Bija jau treknie gadi sākušies, IKP/cilv. 2002.g. pieauga par 7,2%, bet Repšes-Dombrovska 2003.g. budžetā izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 9,5%. Nākamā gadā tas pats: 2003.g. IKP/cilv. aug par 7,8%, bet Repšem un Dombrovskim 2004.g. budžetā 7,8% caurums. Daudz un pelnīti lamātam Kalvīša-Slakteŗa duetam budžeta caurums 2005.g. bija 5,2%, 2006.g. - 3,9% un 2007.g. - 4,2%.

6 atsauksmes - Atsaukties


2. Feb 2009 11:01 Žogs

Kolēģis padalījās. Kaut kur no Emburgas uz Bauskas pusi: "Sieva, netraucē mani! Es gatavoju matēriālus žogam!"

Skatīt Edija Haberkorna fotografētu žogu. )

Tags: ,

2 atsauksmes - Atsaukties


20. Jan 2009 21:13 Prezidentu mijā

AAV prezidenta pilnvaru maiņa ir piemērots brīdis kā atskatīties pagātnē, tā mest skatu nāktonē un raudzīt pēc savu cerību un bažu piepildīšanās.

Dižākais Buša sasniegums iekšzemē, manuprāt, ir tas, ko varbūt daudzi cerēja, bet kam retais ticēja: nosargāt savu tautu no jauniem teroristu uzbrukumiem pēc 2001.g. 11.septembŗa. Dižākais sasniegums pasaulē - labākas dzīves nešana desmitiem un simtiem miljoniem cilvēku. Ne velti Bušs visvairāk atzīts un cienīts ir visnabagākā pasaules daļā - Āfrikā. Vēl labāk redzami panākumi citā vietā, ko daudzi nenovēlēja: uzvara Irākā. Bušs spēja atzīt savas kļūdas, pārvarēt ģenerāļu skepsi un kluso pretestību un visas pasaules nelabvēļiem, skauģiem un miermīļiem par spīti ierosināt un ieviest stratēģiju, kas nesusi uzvaru pār teroristiem Irākā.

Lielākās kļūdas un aplamības? Iekšzemē: valsts jaukšanās saimniecībā, sevišķi pēdējā laikā. Lai ko viņš teiktu, ar darbiem Bušs bija drīzāk liela valsts sektora pusē. Tiesa, nodokļus viņš tikai mazināja un ne reizi necēla. Pasaulē: lāga dvēseles ieraudzīšana, ieskatoties Putina acīs.

Obamam vēlu nemērdēt savas valsts un pasaules saimniecību ar glābšanas darbiem un būt par cienīgu brīvās pasaules vadītāju.


8 atsauksmes - Atsaukties


19. Jan 2009 22:58 Šobrīd

Foto: Aivars Liepiņš, DienaPēc šodienas ārkārtas Saeimas vēlēšanu varbūtību savā prātā esmu pazeminājis. Vienalga, vai TP izlēciens bija nopietns mēģinājums glābties pie pēdējām reitinga drupačām un kampaņai iekrātiem taukiem vai opozīcijas blefa pārbaude, cauri tas neies. Toties lieliski atsedzis līdzšinējo Saeimas atlaišanas brēcēju divkosību. Grūti teikt, ko Zatlers darīs ar savu atlaišanas solījumu - pārāk skaisti jau būtu, ja 1.aprīlī no Rīgas pils atskanētu: "April, april!" Tāpat grūti teikt, kā citām partijām būs ar solīto naktī pēc 2.augusta nobalsošanas, proti, Satversmes grozīšanu. Katrā ziņā esmu gandarīts, ka tēvzemnieki vienīgie nekā nesolīja un Apvienības viedoklis ir un paliek: "Rokas nost no Satversmes!" Šobrīd lielākie draudi joprojām ir "Saskaņas centra" krievu impēristu tikšana valdībā, un, iespējams, labākā attīstība - nostiprināt valdību ar latviešu opozīcijas partijām.

9 atsauksmes - Atsaukties


17. Jan 2009 21:42 Kūlenis

Līdzšinējiem Saeimas atlaišanas saucējiem kārotais auglis tūliņ kļūst skābs, kad to pasniedz Tautas partija.

Atsaukties


16. Jan 2009 14:57 Kļūst interesanti

Tautas partijas valdes un Saeimas frakcijas paziņojums:

Pēdējo dienu un nedēļu notikumi Latvijā liecina, ka paralēli globālās ekonomiskās krīzes ietekmei mūsu valstī norisinās arī notikumi un procesi, kas var novest pie dziļas politiskās krīzes un saimnieciska sabrukuma.

Tautas partija uzskata, ka Saeimai ir nekavējoties jāsāk darbs pie pirmstermiņa Saeimas vēlēšanu tiesiskā regulējuma un jaunu vēlēšanu norises datums ir jānosaka jau šā gada pavasarī.

Š.g. 13.janvāra notikumi pie Saeimas ir kategoriski nosodāms vandālisma akts, kas nebūtu pieņemams nevienā Eiropas valstī. Taču mēs neredzam vienprātīgu nosodījumu pie Saeimas notikušajam no Valsts Prezidenta, sabiedrības un viedokļa veidotāju puses. Vēl vairāk, rodas iespaids, ka daudzi sabiedriski politiski spēki ir ieinteresēti vardarbības turpmākā eskalācijā un klusībā vērtē to kā atbalstu savai politikai.

Visi līdz šim izskanējušie piedāvājumi risināt situāciju, piemēram, grozot Satversmi, reorganizējot valdību vai visu koalīciju, organizējot jaunus referendumus un veicot nebūtiskas izmaiņas Vēlēšanu likumā, nav adekvāti pašreizējai situācijai.

Saistībā ar valsts finanšu situāciju tuvākā pusgada laikā Saeimai un valdībai būs jāpieņem vesela virkne valstisku un bieži vien nepopulāru lēmumu krīzes pārvarēšanai. Šo lēmumu pieņemšanai un izpildei nepieciešams īpaši plašs sabiedrības atbalsts, ko var iegūt tikai pirmstermiņa Saeimas vēlēšanās. Pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas šajos apstākļos ir vienīgā iespēja pārvarēt krīzi un atgriezt valsti uz stabilitātes un ilgtermiņa attīstības ceļa. Tāpēc pirmstermiņa Saeimas vēlēšanas ir jārīko nekavējoties.

Tautas partija uzskata, ka Saeimai ir nekavējoties jāsāk darbs pie pirmstermiņa Saeimas vēlēšanu tiesiskā regulējuma un jaunu vēlēšanu norises datums ir jānosaka jau šā gada pavasarī.

Šobrīd ir nepieciešams izšķirties par ārkārtas mēriem, lai nodrošinātu maksimālu sabiedrības iesaistīšanos politikā. Tādēļ Tautas partija aicina atbildīgus politiskos spēkus un atbildīgus sabiedrības locekļus izmantot Saeimas pirmstermiņa vēlēšanas, lai aktīvi un konstruktīvi iesaistītos politiskajos procesos.

Atsaukties


15. Jan 2009 22:38 Sāk kļūt interesanti

Sāk kļūt interesanti. Ir, ko padomāt. Foto: DienaGodmanim taisnība par neļaušanos diktātam - parlaments nav un nedrīkst būt prezidenta dekrētu zīmogošanas ierīce. Turpmākai politiskai attīstībai ir trīs iespējas: paliek līdzšinējā koalīcija; valdība mainās ne tikai ministriju un ministru, bet arī valdošo partiju ziņā; ārkārtas vēlēšanas. Pēdējās iespējas varbūtību savā prātā šodien esmu par kripatu paaugstinājis. Proti, Zatlers pateikto mutē atpakaļ vairs iebāzt nevar, bet oligarchu gala nepakļāvība un gatavība ārkārtas vēlēšanām raisa vismaz divas domas: varbūt šiem šķiet, ka labāk rīkot vēlēšanas tagad, nevis vēlāk, kad reitingi varētu būt vēl tuvāk nullei, bet varbūt sakopoti pietiekami resursi kampaņai, lai varētu pārspēt sāncenšus.

Varbūt labākā izeja būtu koalīcijas paplašināšana un valdības nostiprināšana ar latviešu opozīcijas partijām. Pirmkārt, tas kaut mazliet mazinātu partiju ķildas - kad māja deg, nav īstais brīdis, lai vīrs brēktu uz sievu, ka zeķes nav īstā vietā noliktas. Otrkārt, tas dotu valdībai stabilu vairākumu Saeimā, kas ir svarīgi budžeta lēmumiem, veselības, izglītības un reģionu reformai. Treškārt, tas neļautu Tautas partijai iegūt pārmērīgu ietekmi valdībā. Godmaņa ministriju apvienošanas plāni paredz koalīcijas partijām ņemt nost puslīdz vienādu amatu skaitu, un tas ir izdevīgi lielākajai, proti, TP. Tai tad tiktu puse no desmit palikušām ministriijām, turklāt svarīgākās. Nākot valdībā citām latviešu partijām, vienas partijas dominēšana būtu novērsta. Tiesa, savs risks ir arī tēvzemniekiem: iesaistot ko vēl koalīcijā, TB/LNNK balsis vairs nav izšķirīgas valdības pastāvēšanai.

Valdības paplašināšanai var būt pārāk daudz šķēršļu. "Citu politiku" puslīdz droši var kopš 13.janvāŗa vakara atmest - nedomāju, ka Segliņš un Godmanis gatavi sveicināt kolēģus ar vārdiem: "Labrīt, nelieši!" Neesmu pārliecināts par JL un Pilsoniskās savienības atsaucību. Un nepavisam neesmu pārliecināts par Godmaņa un TP gatavību dalīties varā.

4 atsauksmes - Atsaukties


14. Jan 2009 22:52 Būs interesanti

Jaunu pavērsienu Latvijas politikā sagādājis valsts prezidents Valdis Zatlers, pieprasot Saeimai līdz marta beigām pieņemt Satversmes grozījumus, ko viņš visā drīzumā iesniegs un kas atvieglotu Saeimas atlaišanu, un Saeimas vēlēšanu likuma grozījumus, izbeidzot lokomotīvju principu un deputātu pāriešanu citā partijā. Ja tas netiks izdarīts, Zatlers ierosinās atlaist Saeimu.

Nopietni vārdi. Un varam nešaubīties, ka pilsoņi drīzāk atlaidīs Saeimu, ne Zatleru. Domāju, ka to apzinās arī partijas, un kaut kādi Satversmes grozījumi tiks pieņemti. Nezināms paliek, cik lielā mērā tie sakritīs ar Zatlera iesniegto un cik lielas novirzes viņš pacietīs. Un kāds labums? Neredzu tāda, jo manis iepriekš minētie apsvērumi paliek spēkā:

  • Saeimas atlaišana domāta, lai risinātu nopietnu valsts krīzi, nevis lai pārbalsotu, ja nepatīk vēlēšanu iznākumi vai Saeimas lēmumi;
  • projektos manītais ierosināšanas slieksnis ir nepieļaujami zems (10% balsstiesīgo). Tas ļauj rosināt Saeimas atlaišanu visiem, kam tas izdevīgi: Saeimā netikušām sīkpartijām, jaunām partijām, reitingu līdeŗiem, krievu impēristiem. Pēdējais ir visbīstamākais: šai grupai nav svarīgi, vai izdosies Saeimu atlaist un cik balsis tā dabūs, bet izdevīgi ar nemitīgām atlaišanas parakstu vākšanām un nobalsošanām graut Latvijas Republikas stabilitāti, valsts pārvaldes darbu un uzticību neatkarīgas Latvijas iekārtai vispār;
  • lai kādu Saeimu ievēlētu, vēlēšanu zaudētāji un opozīcija varēs vākt parakstus, lai atlaistu slikto Saeimu. Ja neizdosies, vāks atkal. Ja izdosies, parakstu vākšanu varēs pārņemt otra puse. Un tā tālāk, kretīnu riņķadancis var turpināties bezgalīgi;
  • neviena Saeima nav ļauno spēku iecelta, bet pašu pilsoņu vēlēta. Vecīt, tev ir balss, tu nobalsoji, lūdzu, uzņemies atbildību par savu rīcību un baudi tās sekas. Atvieglota Saeimas atlaišana nozīmēs lielāku vēlētāju bezatbildību.

Mēģināšu tomēr izprast, kāpēc Zatlers ko tādu ierosina. Iespējams, prezidents nav ņēmis vērā riskus vai vērtē tos zemāk. Bet tomēr - kāpēc? Ja runa par grautiņu novēršanu, drīzāk uzlabojama policijas rīcība, kaut vai paraugam 16.martu ņemot. Pat inteliģencei skaidrs, cik inteliģenti ziemā var atvēsināt iekarsušos ar aukstu ūdeni. Ja runa par neapmierinātību ar pašreizējo politisko sistēmu, tad ne jau pārbalsošana vai citāda vēlēšanu sistēma līdzēs. Īsto terapiju Zatlers zina, vismaz pieminēja vēl Jaungada uzrunā. Iespējams, Zatlers vienkārši cenšas kļūt baltais tēvs, kas uzklausa tautas vēlmes un izpilda tās. Negribētu gan tik zemu par prezidentu domāt.

Bet interesanti būs. Vispirms, kas un kā notiks līdz marta beigu termiņam. Sorosīte Iveta Kažoka jau aizrunājusies, ka valdošā koalīcija varētu rosināt paša Zatlera atlaišanu. Nākamā teikumā gan Kažoka nonāk pretrunā ar sevi, atzīdama, ka tāda attīstība reālitātē tomēr nav iedomājama. Otrkārt, vēl interesantāk būs parakstu vākšanas, nobalsošanas un vēlēšanas katru gadu. Ja ne skaisti, vismaz interesanti.

1 atsauksme - Atsaukties


3. Jan 2009 21:26 Šogad

Attēls: maikls.wordpress.lvŠogad redzēsim, kā Latvijā sokas ar krīzi. Lielākie iekšējie draudi ir divi: pirmkārt, valdība var pasliktināt stāvokli ar sparīgiem glābšanas darbiem; otrkārt, kur saspringtos apstākļos apgrozās lielas summas, rodas grūti pārvarams kārdinājums kādu šķipsniņu iesūkt sev, piemēram, valsts atbalsta veidā uzņēmumiem, kas ir draugos ar naudas dalītājiem valdībā. Lielākie ārējie draudi arī ir divi: pirmkārt, cik lielā mērā stāvokli pasliktinās ES iejaukšanās ar savām sociālistiskām muguras smadzenēm; otrkārt, Obamam var nedot miera Franklina Rūzvelta lauri saimniecības lietu risināšanā. Meklēt krīzes pārvarēšanas priekšvēstnešus varētu tādos apsteidzošos rādītājos kā nekustamā īpašuma cenas, Rīgas biržas indekss, būvniecības un satiksmes rosība. Pieskatīt der arī budžeta ieņēmumus.

Politikā ievērojamākais paredzamais notikums ir supervēlēšanas 6.jūnijā. No 119 gaidāmām vēlēšanām (109 novadi, 9 lielpilsētas, 1 ES parlaments) svarīgākās ir Rīgas domes vēlēšanas. Gan kā ģenerālmēģinājums Saeimas vēlēšanām, gan kā valdības stabilitāti un sastāvu ietekmējoša lieta, gan, protams, cik latviski vai krieviski kungi turpmāk būs pie varas Latvijas galvaspilsētā. Krievu impēristiem nav nekādu izredžu vieniem pašiem, pat ņemot vērā iespējamu vairāku latviešu partiju palikšanu zem 5% barjeras. Pat 1989.g., pēdējās LSPR vietējo padomju vēlēšanās, kad sacentās Tautas fronte un Interfronte, kad vēlēšanu tiesības bija arī visiem civiliem un militāriem okupantiem, kad vēl nebija notikusi daļēja, neorgānizēta repatriācija, kad bija dzīvi daudzi kolonisti, kas tagad taizemē - pat tad vēlēšanu iznākums Rīgā bija uz pusēm - 60:60. Krievu impēristiem ir izredzes, kad kādai latviešu partijai šķitīs, ka tādā veidā tā dabūs lielāku kumosu. Tā tas 2001.g. bija ar sociķiem, zaļiem, zemniekiem un citu kangarīgu šļuru, tā tas var būt šogad. Otrkārt, kā jau minēju, Rīgas domes lietas ir saistītas ar valdību. Vienmēr ir zināms spiediens, lai koalīcija abās vietās būtu līdzīga, ja to ļauj partiju spēku samērs. Pielīdzināšanās nav momentāna, bet vienā vai otrā virzienā notikt mēdz. Tāpat politikas lietu un amatu tirgus ir vienots.

Pat neatkarīgi no Rīgas domes valdība var krist. Godmaņa dziesma būs nodziedāta, ja Tautas partijas aplēsēs zaudējumi no valdības gāzēju neslavas un atbildības par saimniecības krīzes gaitu kļūs mazāki par ieguvumiem no politiskā resursa izmantošanas savā labā, gatavojoties Saeimas vēlēšanām. TP var pagaidīt jūnija vēlēšanas, lai redzētu savu stāvokli, un rīkoties tad - kā tas bija 2004.g., kad pēc sakāves ES parlamenta vēlēšanās TP gāza Emsi, lai ar Kalvīša valdību atgūtos 2006.g. Saeimas vēlēšanām. TP var negaidīt vēlēšanas un rīkoties jau itin drīz cerībā, ka tas palīdzēs uzvarēt novadu vēlēšanās un izkulties no balansēšanas ap 5% Rīgā. Valdības gāšana var būt arī mazāk aprēķina un vairāk izmisuma rīcība, nespējot izturēt, cik nožēlojamos reitingos iebraukusi kādreiz tik varenā partija.

Vienādiņ vai otrādiņ lielākais drauds politikā šogad ir Tautas partijas, "Saskaņas centra" un LPP/LC koalīcija ar ne pārāk slēptu PCTVL atbalstu. Koalīcija Saeimā un valdībā, Rīgas domē un citās pašvaldībās. TP tādējādi iegūtu varas resursu. Latvieši gan mēdz novērsties no kangariem (2002.g. no sociķiem, 2004.g. no Emša valdības), bet tas būs vēlāk un varbūt ar smadzeņu skalošanu to varēs mīkstināt. Krievu impēristi tādējādi sasniegtu ievērojamu uzvaru latviešu tautības apziņas atmiekšķēšanā un labas pozīcijas Latvijas krievināšanai. LPP/LC gan būtu nopietns zaudējums - Godmanis. Kas to atsvērtu? Lielāka šleseristu daļa valdībā, Šlesers par Rīgas pilsētas galvu un brīvība taisīt savas rebes.

Šogad arī redzēsim, cik labs ir nule pieņemtais novadu likums. Paredzu grozījumus, tak drīzāk pēc vēlēšanām un šobrīd neparedzamā apmērā. Interesanti arī, kā būs ar apriņķiem - vai tos veidos pēc zemēm (Kursa, Zemgale, Rīgava, Vidzeme, Sēlija, Vidzeme) vai lielpilsētām (Rīgas, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas, Ventspils, Rēzeknes, Valmieras, Jēkabpils apriņķis). Valdībai apriņķu projekts jāiesniedz Saeimā līdz 1.jūnijam.

PAPILDUS. Otrā pusgada laikā redzēsim, kādas jaunas partijas pieteiksies Saeimas vēlēšanām. Nopietnāko pieteikumu varētu sagādāt sorosīti, manot, ka Pilsoniskā savienība nevelk. Ja priekšgalā dabūtu ne tik vien Ēlerti, bet VVF, tad ar tādu tautas glābējlokomotīvi "Visjaunākais laiks" varētu sabraukt Saeimā līdzīgi kā savulaik "Latvijas ceļš" ar Gorbunovu, Tautas partija ar Šķēli un "Jaunais laiks" ar Repši.

Atsaukties


1. Jan 2009 22:35 Tev mūžam dzīvot, Latvija

Kvēpenes ozolsNeatceros, kad būtu tik daudz staigājis pa mežu kā tagad ar dēlu. Un neapnīk. Pat katru dienu staigājot pa vienu un to pašu ceļu, vienmēr kaut kas atšķirsies - vējš, koki, zeme, smaržas, cilvēki. Kad bija tā lielā novembŗa beigu sniega vētra, varēja apbrīnot priežu lokanību. Pēc tam atklājās, kuŗi koki un krūmi bijuši vājākie - pirmais nopietnais sniegs bija tos noliecis un izgāzis, arī pāri ceļiem un takām, tā ka pastaiga drīzāk līdzinājās šķēršlu joslas pārvarēšanai. Vēl pēc dažām dienām klusībā pateicos Rīgas mežu rūķīšiem, kas bija visus šķēršļus sazāģējuši un aizvākuši malā.

Latvijas 90.gadadienā izteicos, ka latvju ozols ir vājš, jo pusgadsimtu tam uzsūtīti kaitēkļu bari un svešais cirvis cirtis saknes, bet tagad īpašumu atguvušie mantinieki nevis palīdz ozolam atkopties, bet cenšas tajā integrēt kaitēkļus un zibina vēl citu, Sorostēvoča dāvātu cirvi. Tomēr ozols stāv. Bet cik ilgi? Neatnāks kaimiņš ar "Družbas" motorzāģi? Vai tajā varēs kārt vainagus gadsimta svinībās? Gadumija ir piemērots brīdis zīlēt nākotni. Ja cenšas izlikties gudri un iespaidot lasītājus, tad zīlētājus nosauc svešvārdā par ekspertiem un zīlēšanu citā svešvārdā par prognozēm.

Ir kāds skaitlis, kas vislabāk rāda Latvijas stiprumu. Tas var svārstīties no 0 līdz 1 jeb - procentos - 0-100% robežās. Piemēram var minēt, kāds tas bijis atsevišķus gadus:

  • 1897. - 68,3%,
  • 1935. - 75,5%,
  • 1989. - 52,0%,
  • 2000. - 57,7%,
  • 2008. - 59,2%.

Jā, mīlīši, jūs uzminējāt - tas ir latviešu īpatsvars. Pēdējos gados tas aug ap 0,2% gadā, un tādos tempos latvisku Latviju neviens no mums nesagaidīs. Skaidrs arī, ka ilgākā laikā virzība un tās ātrums var mainīties šobrīd neparedzami. Nedomāju, ka tuvākos desmit gados mainīsies dabiskās kustības iespaids, kas šobrīd ir neliels latviešu labā. Ievērojamas pārmaiņas var nest migrācija. Atjaunojoties saimnieciskai rosībai, izdzīvojušie ātras naudas rausēji un darbietilpīgu monstru uzturētāji, kam cilvēks gluži marksistiski ir darbspēka vienība bez tēvijas, ģimenes un tautas, centīsies paraut robežas vaļā jaunai latviešu gremdēšanai migrantu jūŗā. Cita iespēja - latviska etnopolitika un nelatviešu repatriācijas veicināšana. Bez kādas orgānizētas dekolonizācijas 1992.g. no Latvijas aizbrauca vairāk nekā 50tk nelatviešu. Būtu tas turpinājies, tagad par latviešu izredzēm nebūtu jāuztraucas. Pārtautošanās lielā mērā atkarīga no gaisotnes un tautību samēra. Latvijā tā var notikt vienīgi latviskošanās vai pārkrievošanās virzienā. Kopš neatkarības atjaunošanas sīkāku nelatviešu tautu pārkrievošanās tik gājusi dziļumā, vērojama arī latviešu tautības apziņas atmiekšķēšanās, par ko liecina valodas vides attīstība, jauktās laulības, emigrācija, latviešiem svarīgu likumu mīkstināšana un nu arī visu Saeimas partiju gatavība, izņemot tēvzemniekus, būt valdībā ar krievu impēristiem.

No ārējiem iespaidiem lielākais drauds ir Krievijas agresija, kas var izpausties ne tikai militāra spēka veidā kā Gruzijā, bet arī vairojot politisko ietekmi uz latviešu politiķiem un izmantojot saimniecības sviras, lai pakļautu Latviju. Ilgtermiņā Krievijas agresija zudīs vismaz trīs cēloņu dēļ (nekrievu atmoda, aplama politiskā iekārta, aplama saimniecība), tomēr vidējā termiņā Krievija var būt diezgan agresīva, bet īstermiņā Kremļa muskuļi ceļas un plok līdz naftas cenai. Lielākais ārējais atbalsts ir amerikāņi sabiedrotos. Tas lielā mērā atturējis Kremli no varasdarbiem pret Latviju, kas objektīvi ir otra vājākā valsts Krievijas "tuvajās ārzemēs" pēc Baltkrievijas.

Domāju gan, ka pēc desmit gadiem varēšu ar ģimeni ij svecītes likt latviešu valsts gadsimta svinībās, ij apjāņot latvju ozolu, kas arvien stāvēs un zaļos.

3 atsauksmes - Atsaukties


21. Dec 2008 22:17 Novadi

Novadu karte pieņemta. Klausījos ceturtdien debates, vislabāk saturu un kopiespaidu atainojis Artis Drēziņš "Latvijas Avīzē". Runas tādas, ka iedzīvotāju ģeografijas grands Gints Milliņš nezināja, smieties vai raudāt. Manas domas dalītas: samazināt pārvaldes izdevumus un pieskaņot pašvaldības mērogu mūsdienu apstākļiem ir labi, partejisko cīņu (TP pret ZZS), pagastveču attiecību un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas acumirkļa spēku samēra ietekme uz iznākumu - ne pārāk. Galvenais - pašvaldības pakalpojumu pieejamība un kvalitāte - paliek nezināms. Skaidrs gan, ka tuvākos gados vēl būs pieslīpēšanās. Kā to izdarīt vislabāk?

Piedāvāju trīs vienkāršus punktus:

  • pārmaiņas neuzspiest, bet ļaut, lai notiek dabīgi;
  • nodot pašvaldībām visu iedzīvotāju ienākuma nodokli un tiesības noteikt tā likmi;
  • atcelt pašvaldību izlīdzināšanas fondu.

1 atsauksme - Atsaukties


18. Nov 2008 22:04 Latvijas valsts

Kam svinēt Latvijas Republikas pasludināšanas 90.gadadienu? Kāda jēga Latvijas valstij vispār?

Ar valsti cilvēki gādā par savu drošību, lemj sev likumus, ievieš un pilda tos, spriež taisnu tiesu un soda likumpārkāpējus. Bet tam nevajag ikurāt Latvijas valsti. Pieļauju, ka citur, kādā Zviedrijā to dara sekmīgāk. Tad kāpēc neesam Zviedrijas lēne, bet neatkarīga Latvijas valsts? Atbilde rodama pašā Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas aktā:

"Latvija, apvienota etnografiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga dēmokratiski-republikaniska valsts.."

Etnografiskās robežās - jo Latvijas valsts ir latviešu tautas pašnoteikšanās auglis. Līdzeklis, lai Latvija būtu latviešu zeme un latvieši paši te veidotu savu, latvisku kārtību. Kā Plūdoņa "Latvju himnā":

Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē,
Mēs gribam še paši sev likumus lemt.
Tā zeme ir mūsu, tās pilsētas mūsu,
Mēs negribam lūgt to, kas mūsu, bet ņemt.

Kā Latvijas valsts pilda savu uzdevumu? Kopš neatkarības atjaunošanas - ne pārāk. No četrām strāvām tik nācionālisti tur latviešu lietu. Pragmatiķiem vienalga, kas te dzīvo, kosmopolīti ir naidīgi pret tautību principā, un krievu šovinisti cenšas turpināt 1988.g. pārtraukto Latvijas pārkrievošanu. Tomēr ar visu vartuŗu bailīgumu un naidīgumu pret tautiskiem centieniem tikai Latvijas valstī kaut kas darīts latviešu labā, un tas atsveŗ valsts pamatfunkciju veikšanas trūkumus. Īrijā ir augstākas algas, Zviedrijā - lielāki pabalsti, Itālijā - patīkamāks klimats, Bulgārijā - lētāka dzīvošana, taču neviena to tām nerūpēsies par latviešu tautas likteni.

Vienīgā Latvijas Republikas jēga ir gādāt par latviešu labumu. Tāda ir Latvijas valsts un tās darbinieku mēraukla. Atbilstība būtībai arī noteic, cik stipra Latvijas valsts ir un būs.

Tags:

2 atsauksmes - Atsaukties


3. Okt 2008 16:24 Saeima septembrī

Pēc "Latvijas faktu" septembŗa aptaujas, vietu sadalījums Saeimā būtu tāds:

Atsaukties


23. Aug 2008 10:00 Nebūs!

Pensiju nobalsošana ir izgāzusies. Kvorums ir 453 730, bet pirmā stundā nobalsojuši tikai 8698 pilsoņi. Lai salīdzinām to ar 18 938 priekš trīs nedēļām, kad beigās bija atnākuši 629 304 vēlētāji un 9830 pērn, kad beigās bija 338 348. Divpadsmitos varēs pārliecināties galīgi.

VĒL 12.57. Tātad mums ir trīs kontrolskaitļi. Galvenais, cik balsoja aizpērn Saeimas vēlēšanās. 907 460, un kvorums ir puse no tiem, proti, 453 730. Otrkārt, pērnā balsošana par drošības likumiem, kur nobalsoja 338 348. Šoreiz kvorums būtu 134% no tās. Treškārt, nule notikusī Satversmes nobalsošana, kuŗā piedalījās 629304 vēlētāji. No tā skaitļa kvorumam pietiktu ar 72%.

Un mums nu ir vēl ceturtais, ko piemin [info]rabarbermaize: 140 625. Salīdzināsim, cik bija nobalsojuši līdz 12.00 citkārt. Saeimas vēlēšanās bija 342 812. No tā robeža būtu 50%, bet ir 41% - 82% no robežas. Par drošības likumiem bija 137 902 - apmēram tikpat, cik tagad (bet robeža ir par trešdaļu vairāk). Par Satversmi: 263 341. Robežai pietiktu ar 72%, bet ir 53% - 74% no robežas.

Var secināt, ka balsošana velk uz aptuveni tādu pašu nepietiekamu balsu skaitu kā pērn - ap 340tk.

5 atsauksmes - Atsaukties


4. Aug 2008 13:24 Satversmes grozījumi ir nobrieduši

Foto: Kristaps Kalns, Diena

Beidzot sapratu, ko man tas atgādina. Ulmaņa teikto 1933.-34.g. par nobriedušiem Satversmes grozījumiem.

4 atsauksmes - Atsaukties


2. Aug 2008 10:14 Nebūs

Nobalsošana izdosies vai izgāzīsies? Vai to var zināt vēl priekš iecirkņu slēgšanas? Jā. Robeža šoreiz ir 7/3 no pērnā balsotāju skaita. Pieņemot līdzīgu balsotāju dienas gaitu kā pērn, var dienas laikā salīdzināt balsotāju skaitu tad un tagad - vai ir 7/3, vairāk vai mazāk.

Biju parēķinājis, ka vidusmēra Zemgales prp. iecirknī tas nozīmētu pussimt balsotāju līdz astoņiem rītā. Un gaidīju, cik būs. Pirmie iecirkņi ziņoja, ka šiem nobalsojuši 5 un 13, un man sāka šķist, ka varētu būt par maz. No 24 iecirkņiem tik četros bija pāri pussimtam, un priekšpilsētā kopā - 781. Salīdzinot ar 470 pērn, nevis 7/3, bet tikai 5/3, par maz. Sagaidīju ziņas par Latviju kopumā, arī nav ne divreiz vairāk. Pagaidām nevelk. Drošības labad sagaidīšu stāvokli 12.00, un tad skatīsies. Ja attiecība nebūs nopietni tuvinājusies 7/3, nobalsošanu jau varēs uzskatīt par izgāzušos.

VĒL 12.35. Pērn balsojušo skaits no 8.00 līdz 12.00 pieauga 14,0 reižu. Šogad - 13,9 reižu. Tā ka stāvoklis nav diži mainījies: robeža ir 7/3, nobalsojuši 1,91 reizi vairāk jeb 82% no robežas.

VĒL 13.20. Pilnīgi negaidīti izdevās saderēt par iznākumu. Turklāt ar cilvēku, kas labi zina šodienas skaitlīšus.

Vēl 17.00. Balsotāju skaits sāk mazliet atpalikt no pērnā grafika, 16.00 bija 80% no robežas. Lai sasniegtu 100%, vēlētāju aktīvitāte vairs nedrīkstētu kristies, bet tā vēl nav bijis, ka vakarā nāktu tikpat daudz kā dienvidū. Tāpēc varu pasludināt, ka nobalsošanas iznākums ir skaidrs: Latvijas tauta nav ļāvusies savas Satversmes grozīt. Šībrīža prognozes tēmē uz 600...630tk.

VĒL 17.40. Gadās jau pa jautrībai ar. Kaut kāda Satversmes grozītāju kabatas orgānizācija "Temīda", redzot, ka tauta Satversmes grozījumus noraidījusi, cenšas sēt šaubas par nobalsošanas godīgumu, apšaubot, vai Latvijā maz ir 1,5mln pilsoņu. Šie ļautiņi mānās, izliekoties nezinām, ka vēlētāja dzimšanas vecums ir 18 gadi un pēdējos gadus balsstiesīgo pulku papildina tie, kas dzimuši visaugstākās dzimstības laikā - aptuveni priekš divdesmit gadiem.

VĒL 20.40. Astoņos vakarā līdz robežai palikuši 187tk, un, lai to sasniegtu, būtu piepeši pašā vakarā jāsanāk balsot 94tk vēlētāju stundā. Taču aktīvitāte kopš priekšpusdienas vien krītas: 8-12 balsoja 61tk/h, 12-16 balsoja 45tk/h un 16-20 balsoja 31tk/h. Attiecībā uz nobalsošanas iznākumu varētu gaidīt divēju rīcību. Pirmkārt, Satversmes grozītāju speidienu, lai Zatlers ierosinātu atsaukt tik un tā. Otrkārt, Štokenberga un citu populistu kaujas saucienus uz pensiju nobalsošanu, kur pietiktu, ja atnāktu tik 454tk vēlētāju.

8 atsauksmes - Atsaukties


1. Aug 2008 17:43 Nebalsošu

Nils Ušakovs. Saskaņas centra foto Aivars Endziņš. Satversmes tiesas foto Aleksejs Loskutovs. KNAB foto

Ar šīm trim "Saskaņas centra" lokomotīvēm pārpārēm pietiek, lai rīt nebalsotu.

14 atsauksmes - Atsaukties


1. Aug 2008 15:56 Saeima jūlijā

Pēc "Latvijas faktu" jūlija aptaujas, vietu sadalījums Saeimā būtu tāds:

Atsaukties


29. Jul 2008 16:12 Nobalsošana: cik dodam?

Mūsu Satversmes tēvi nav bijuši muļķi un parūpējušies, lai to tik lēti vis sagrozīt nevarētu. Foto: ApolloPēdējās nedēļas laikā "Lauķenē" lasītā aģitācija, kāpēc šosestdien būtu jāatbalsta Satversmes grozījumi, par labu grozītājiem neliecina. Žēl un pretīgi. It kā lieli cilvēki, bet cenšas tevi apdullināt ar demagoģiju, nevis pārliecina ar argumentiem. Ainārs Latkovskis: Satversme ir sūds (kaut kā nespēju atrast rakstu, tāpēc lieku saiti, kur tas vismaz pieminēts); Māŗa Zālīte: šitā Saeima ir sūds; Jānis Ikstens: šitā Saeima ir nelikumīga.

Bet ne par to runa. Runa ir par nobalsošanas iznākumu. Pēc Satversmes 79.p., "tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem." 9.jūnijā balsstiesīgi bija 1512755 pilsoņi, šobrīd varētu būt par kripatu vairāk. Tātad jāsavāc vismaz 757tk balsu.

Manas domas ir vienkāršas: nespīd! Pērn par drošības likumiem savāca 215tk parakstu, nobalsošanā piedalījās 338tk vēlētāju un no tiem 326tk balsoja "par". Šogad par Satversmes grozīšanu savākts 218tk parakstu, un nobalsošanas apstākļi ir līdzīgi.

Un kā domājat jūs, mīlīši? Ja kāds apgalvos, ka vajadzīgo savāks, lūdzu atbildēt par saviem vārdiem un saderēt ar mani.

6 atsauksmes - Atsaukties


25. Jul 2008 12:52 Satversmes nobalsošana

Foto: Latvijas institūtsPēc nedēļas nobalsošana par Satversmes grozījumiem attiecībā uz Saeimas atsaukšanu. Ko darīt?

Kas tos atbalsta, lai iet un balso "par", jo šoreiz vienīgais svarīgais skaitlis ir, cik būs "par" balsu. (Nevis, piemēram, cik vispār atnāks balsot.)

No balsošanas iznākuma viedokļa (Satversmes 79.p.) ir vienalga, vai pretinieki atnāk vai ne - tas nekā neiespaido. Taču, neejot balsot, var ietaupīt laiku gan citām savām darīšanām, gan vēlēšanu komisijām balsu skaitīšanā un apkopošanā. Tāpēc Satversmes grozījumu pretiniekiem labāk nebalsot un izmantot laiku derīgākām lietām.

Bet, ja vēl nav izlemts? Rūpīgi pārdomāt iespējamos projekta pieņemšanas iznākumus, ieguvumus un riskus.

Es esmu izlēmis. Kā tieši? Saeimas atlaišana nav joka lieta, tā ir domāta, lai risinātu nopietnu valsts krīzi, nevis lai pārbalsotu, ja nepatīk vēlēšanu iznākumi vai Saeimas lēmumi. Tieši tā - par Saeimas atlaišanu var būt runa, ja tā nespēj ievēlēt prezidentu, nespēj pieņemt budžetu vai nespēj apstiprināt valdību, nevis, ja ievēlē sliktu prezidentu, pieņem aplamu budžetu vai apstiprina pretīgu valdību. Saeima atlaižama, ja tā nedarbojas, nevis, ja tā darbojas citādi, nekā es gribētu.

Diemžēl Satversmes grozījumi tieši domāti, lai varētu ierosināt Saeimas atlaišanu, kuŗas sastāvs vai lēmumi nepatiktu. Un vienmēr būs pietiekami daudz pilsoņu un partiju, kam būs izdevīgi atlaist Saeimu.

Pirmkārt, visi, kuŗu atbalstītās sīkpartijas palikušas ārpus Saeimas. Cik tādu ir, rāda līdzšinējo vēlēšanu iznākumi:

1993. - 10,7%,
1995. - 12,0%,
1998. - 11,4%,
2002. - 15,8%,
2006. - 10,8%.

Otrkārt, visu jauno un tādu partiju atbalstītāji, kam gaidāmi labāki panākumi jaunās vēlēšanās:

1993. - viss bija no jauna, izņemot varbūt Godmani Tautas frontē un "Līdztiesību",
1995. - 49,4%,
1998. - 59,7%,
2002. - 43,0%,
2006. - 43,5%.

Treškārt, prokrieviskās partijas, kam nav svarīgi, vai izdosies Saeimu atlaist un cik balsis tās dabūs, bet kam izdevīgi ar nemitīgām atlaišanas parakstu vākšanām un nobalsošanām graut Latvijas Republikas stabilitāti, valsts pārvaldes darbu un uzticību neatkarīgas Latvijas iekārtai vispār. Šo partiju atbalstītāju skaits bijis tāds:

1993. - 17,8%,
1995. - 11,2%,
1998. - 14,2%,
2002. - 19,1%,
2006. - 20,6%.

Ja Satversmes grozījumi tiktu pieņemti, vēlēšanu zaudētāji un opozīcija nekavēsies vākt parakstus, lai atlaistu slikto Saeimu. Ja neizdosies, vāks atkal. Ja izdosies, parakstu vākšanu varēs pārņemt otra puse. Un tā tālāk. Mūsu Satversmes tēvi - Čakste, Skujenieks, Bergs, Cielēns - nav bijuši mazie bērni, ierobežodami Saeimas atlaišanas iespējas. Arī es savā valstī nevēlos kretīnu riņķadanci sākamies.

37 atsauksmes - Atsaukties


16. Maijs 2008 10:04 Spilgts citāts

Foto: Kristians Putniņš, DienaDzintars Ābiķis sauc: "Ķeriet zagli!" jeb: "Mani drusku baida tagadējā LPP/LC tuvināšanās ar Saskaņas centru."

Atsaukties


15. Maijs 2008 09:18 Lai mēs, redzējuši sauli, krītam naktī atpakaļ

Tautas partija apmaiņā pret iecerēto savas varas nostiprināšanu jaunos novados labprāt piešķir politisko varu civilokupantiem:

"Pirms pāris nedēļām SC ierosināja novados iekļauto pagastu administratorus jeb pakalpojumu centru vadītājus dot iespēju ievēlēt pašiem iedzīvotājiem. SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka tas noņemtu spriedzi, kas šajās teritorijās var rasties pēc novadu izveidošanas. Šo ideju kā apsveramu novērtēja arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Abu pušu pārstāvji, kā arī ministrijas juristi, kopīgi ir sagatavojuši priekšlikumu, kas varētu būt kompromiss. Tas paredz, ka pakalpojumu centrus vadīs pilsētas vai pagasta iedzīvotāju izvirzīts un novada domes iecelts vadītājs. Kandidātu šim amatam varēs izvirzīt ne mazāk kā pieci iedzīvotāji, kā arī novada domes deputāts. Ne mazāk kā 200 iedzīvotājiem ir tiesības pieprasīt domei pakalpojumu centra vadītāja atbrīvošanu, Dienu informēja Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis."

Atsaukties


9. Maijs 2008 17:13 Pašvaldību deputātu skaits

Vai katrs būs dzirdējis par pašvaldību reformu - apvienojam pagastus novados, likvīdējam rajonus un vietā izveidojam dažus apriņķus. Neiedziļinoties, vai Latvija būtu dalāma divās zemēs (Kursa un Latgale, robeža pa Ventu) vai pāris tūkstošos ciema padomju, šoreiz, vēlēšanu māniaks būdams, izrakstīšos par kādu lietu, kas saistīta ar pašvaldību reformu un kas pašlaik ir arī Saeimas apritē - pašvaldību deputātu skaitu.

... tālāk ... )

6 atsauksmes - Atsaukties


14. Apr 2008 15:47 Parakstīšanās

Simtiem zīmogu spiešanas radītā smeldze plaukstā izzudusi, un nu var ko arī uzrakstīt. Kā jau prognozēju pēc pirmās nedēļas - un pirmās dienas! - savāca. Aptuveni tikpat, cik pērn. Bet ne tos pašus. Lauka novērojumos šķita, ka nāk vairums pērno, bet ne visi - un starpību aizpilda piektā kolonna. Hipotēzi varam pārbaudīt, salīdzinot parakstījušos skaita maiņu ar Saeimas vēlēšanu krievu partiju balsīm. (Krievu partijas te domātas tās, kas lielāku atbalstu 2006.g. guva krievos un pārkrievotos nelatviešos, nevis latviešos. Konkrēti, "Saskaņas centrs", Pirmā partija, PCTVL, sociķi un "Dzimtene".) Skatīt attēlus. )

Tā arī ir. Vienkāršojot Latvijā ir trīs vēlētāju lielgrupas:

  • pilsētu (īpaši Rīgas aglomerācijas) latvieši, kam rūp latviskums un godīgums un kas tāpēc balso par tēvzemniekiem vai "Jauno laiku";
  • lauku latvieši, kas drīzāk izvēlas saimniecisko Lembergu, Šķēli vai Šleseru;
  • impēriskie krievi un pārkrievotie nelatvieši, kas, protams, visvairāk sastopami kolonizācijas vissmagāk skartās vietās.

Pērn pirmie gāja parakstīties visai aktīvi, otrie - mēreni, bet trešie latviešu rēķinu kārtošanā nejaucās. Šogad pirmo kļuvis mazāk, trešo vairāk, iznākumā visas grupas parakstās vienlīdz mēreni un Latvijā visur savākts 11..22% balsstiesīgo parakstu. Lielākā anomālija ir Liepājas pusē, kur rajonā parakstījušies 21,9% un pilsētā - 17,1% balsstiesīgo, salīdzinot ar 14,2% caurmēru. Mans pirmais minējums būtu, ka tur labi pastrādājuši kādi vietējie aģitētāji, bet varbūt kāds liepājnieks zina labāk, kas par lietu.

Kas tālāk? Nobalsošana - bet citāda nekā pērn. Jo jābalso nevis par vienkāršiem likumiem, bet Satversmes grozīšanu. Un pati Satversme paredz, ka tādā reizē jāsavāc nevis 454tk, bet vēl trīssimt tūkstošu vairāk. Pērn pēc līdzīga parakstījušos skaita nobalsošanā piedalījās 338tk. Tā ka atļaujos prognozēt, ka Satversmes grozījumu nobalsošana izgāzīsies bez kādas intrigas. Kas lietu atbalsta, lai nāk un balso, bet kas ne - pilnīgi vienalga, vai atnāk un balso pret, vai paliek mājās. Es pretiniekiem drīzāk ieteiktu nenākt uz balsošanu - var taču tikām kaut ko derīgāku padarīt, un tā arī balsu saskaitīšana atvieglosies.

4 atsauksmes - Atsaukties


27. Dec 2007 19:26 Četras strāvas

Lai izprastu notikumus, jāzina, kas un uz kurieni tos virza. Vakareiropā mēdz runāt par trīs spēkiem: kopš 19.gs. otrās puses ierastā kreiso un labējo, sociālistu un konservatīvo pretstāvē mūsdienās iesaistījies trešais spēks – islāmisti. Latvijā tomēr ir citāds stāvoklis un attiecīgi atšķirīgas sabiedriski politiskas strāvas. ... tālāk ... )

Atsaukties

Back a Page