Personīgas Ritvara domiņas

Kas izraisīja krizi pasaulē?

1. Aplama banku rēgulēšana.
2. Spiediens vairot mājīpašnieku skaitu.
3. Nesekmīgu aizdevēju glābšana.
4. Noguldījumu garantēšana.
5. Mākslīgi pazeminātas procentu likmes.

Un cik no tā visa ir valsts nopelns un cik - tirgus?

Valsts kases oktobŗa ziņas vēsta, ka jau otru mēnesi pēc kārtas budžeta ieņēmumi salīdzināmās cenās bijuši lielāki nekā pērn attiecīgā mēnesī. Tā nav bijis kopš 2007.g. decembŗa, un tas dod pamatu domāt, ka beidzot rāpjamies no saimniecības krizes bedres laukā.

Tiesa, ja skatās nevis pārmaiņu ātrumu, bet pašu rādītāju absolūtos skaitļos, drīzāk redzama sēdēšana dibenā. Izaugsmes atjaunošanos apstiprinātu mēneša ieņēmumi virs 2009.g. nogales līmeņa, kā arī šī gada aprīļa un jūnija.

Vēlēšanas pagājušas, un valdībai vairs nav jāslēpj sliktas ziņas. Tomēr Šlesera baidīšana par nākamo rītu pēc vēlēšanām nav piepildījusies - nekas ārkārtēji draudīgs nav izziņots. Tiesa, nav arī diži labu ziņu. Valdības deklarācija ir apbrīnojami tukša, kā Dombrovskis iedomājas savilkt galus. Saimniecības rādītāji ir dažādi, kopiespaids - pēršanās pa dibenu ar lēnas laukā kārpīšanās iezīmēm. ( Skatīties grafikus. )

Vismaz konsolidētā kopbudžeta izpildē nevar redzēt, ka lietas būtu atsākušas iet uz augšu. Salīdzināmās cenās nobraukts līdz 2005.g. vasaras līmenim (1.attēls), un, salīdzinot ar pērniem datiem, turpinās lēna krišana līdz -10% gadā (2.attēls).

( Skatīt attēlus. )

Tāpat nepatīkami, ka nekustamo īpašumu tirgus atgūšanās kopš pavasaŗa gandrīz vai apstājusies.

Lūk, tas gan man nepatīk, ka lejupslīde Latvijā gan apturēta, tak augšupeja - atšķirībā no citām valstīm - nav sākusies.

( Attēlos: kopbudžeta ieņēmumi pa mēnešiem salīdzināmās cenās; ieņēmumu salīdzinājums ar attiecīgo pērnā gada mēnesi. )

Jūnijs varētu būt pirmais mēnesis, kad nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pārsniegs pagājušā gada jūnija rādītājus, 30.jūnijā paziņoja ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība"). Kaut tā arī būtu, nodomāju un nesapratu, kālab ar to lielīties, jo jūnijs būtu pirmais tāds mēnesis kopš marta, tātad ne pārāk sen. Un nolēmu pagaidīt, ko teiks Valsts kase.

Valsts kase 16.jūlijā paziņoja oficiālos datus par budžeta izpildi jūnijā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bijuši 450,2mln latu, salīdzinot ar 520,6mln 2009.g. jūnijā. Salīdzināmās cenās kritums 1,14 reižu. Te tev nu bija. Lielība naudu nemaksā.

Straujais kritums, kas bija no 2008.g. pavasaŗa līdz šī gada pavasarim, ir apturēts, taču augšupeja nav sākusies. Turamies 2006.g. aprīļa līmenī ar pozitīvām nākotnes izredzēm.

Viss ģeniālais ir vienkāršs. Kā piespiest valstis ievērot finanšu disciplīnu? Elementāri, izsolīt šo valstu territorijas daļas, ja tas netiek darīts. Grieķija dzīvo pāri līdzekļiem? Piedraudiet, ka Aigeja jūŗas salas var nonākt Turcijas rokās - grieķi uzreiz sapratīs, ka nedrīkt tērēt, ko neesi nopelnījis. Un, starp citu, Turcijas finansēs arī tūlīt radīsies milzu pārpalikums - jo turki taču pacentīsies nodrošināties iespējamai izsolei.

Diemžēl Latviju tā neizmācīt. Saeimā ir papilnam vārda pēc latviešu, kuŗi, acu nepamirkšķinādami, atdos Krievijai ij Bebreni, ij Zebreni, kā jau nodevuši Abreni.

Slovākijā nule bija vēlēšanas, kur tāpat kā citur Eiropā uzvarējuši labējie. Un labējie ne tikai vārda pēc: visticamākā nākamā premjere Iveta Radičova (attēlā, kreisā pusē) paziņojusi, ka nevēlas atbalstīt ES sagatavoto simtiem miljardu izgāšanu Grieķijas un eirozonas uzturēšanai, jo tas ļautu turpināties netikumiskai dzīvošanai pāri saviem līdzekļiem. Grieķijā ir daudzkārt augstākas pensijas un mazāk jāstrādā nekā Slovākijā, tomēr ES pieprasa no Slovākijas 816mln eiru Grieķijas tuvākā laika tēriņiem vien. Slovākijai, lai tādu summu izrautu, būtu pašai jāaizņemas. Eiropisti jau sākuši kratīt pirkstu.

Pārāk skaisti, lai kļūtu patiesība.

Maijā turpinājusies nekustamā īpašuma tirgus augšupeja.

Krize ir galā. Taču, ja valdības un pilsoņi turpinās dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tās mācība nebūs gūta, un mēs būsim lemti vēlreiz uzkāpt uz grābekļa. Jo nelaime ar sociālismu ir tāda, ka tev agri vai vēlu aptrūkst citu cilvēku naudas.

Dažs teic, ka jau rīt kļūs interesanti.

Stabila augšupeja, starp citu, notiek jau pusgadu.

Labāk vēlu nekā nekad. Kritiens bedrē nav beidzies, un februāŗī budžeta ieņēmumi bijuši mazāk cerīgi nekā janvārī - salīdzināmās cenās 1,15 reižu mazāki nekā 2009.g. februārī: ( ... tālāk ... )

Kārlis Cerbulis izsakās par saimniecības stāvokli šobrīd un turpmāk.

(Pamanīts Roberta Zīles emuārā.)

Roberts Zīle: eirozona slēgta kapitālam remontam.

Valsts kases ziņas rāda, ka janvārī krišana bija gandrīz apstājusies. Ja šomēnes un martā stāvoklis vēl uzlabosies, sāksim celties atpakaļ augšup - vismaz tā izskatās pēc mēneša budžeta ieņēmumu pārmaiņām salīdzināmās cenās pret attiecīgo iepriekšējā gada mēnesi:

( Attēli. )

Janvārī mājokļu cenas turpinājušas augt.

2009.g. sākumā valdība paceļ PVN un samazina IIN. Ieņēmumi no celtā nodokļa ir mazāki, nekā plānots, bet no samazinātā - lielāki, nekā plānots. 2010.g. sākumā valdība paceļ IIN. Ieņēmumi ir mazāki, nekā plānots. Kā cel kādu nodokli, ieņēmumi mazāki, nekā plānots.

Polija ir vienīgā Eiropas valsts, kur 2009.g. audzis IKP. (Pats pārbaudījis neesmu, vai tiešām vienīgā, tak +1,5% ir ievērības cienīgs sniegums tik un tā.) Lūk, kāpēc (latviski, angliski):

• mazs finanšu burbulis;
• sava valūta un tirgus brīvi noteikts tās kurss;
• pilsoņu uzņēmība iztiku meklēt savā uzņēmumā, ne valsts maizē;
• valsts izdevumu griešana saimniecības stimulēšanas vietā;
• privātizācija;
• nodokļu samazināšana un vienkāršošana;
• uzņēmējdarbības atbrīvošana no veselības aizsardzības, arodbiedrību, darba un uguns drošības šķēršļiem;
• atvieglota īpašnieku atbrīvošanās no īrniekiem;
• brīva ārējā tirdzniecība.

Labas ziņas no Amerikas: viņējais IKP pēdējā ceturksnī audzis 5,7% gada pieauguma tempā.

Budžeta ieņēmumi joprojām bēdīgi: dibenu vēl nevar saskatīt (1.attēls: mēneša ieņēmumu pārmaiņas salīdzināmās cenās pret attiecīgo iepriekšējā gada mēnesi, 2.attēls: paši mēneša ieņēmumi salīdzināmās cenās, 3.attēls: pēdējā gada ieņēmumi salīdzināmās cenās). ( Skatīt attēlus. )

Izstaigāju Avotu ielu, meklēdams drošinātājus. Nebiju līdz šim ievērojis, ka ik kvartālā pāris lombardu ir kā likts.

Iepriekšējā ierakstā minēju, ka lejupslīde sabremzējusies. Jūtu pats un redzu rādītājos. Arī budžeta ieņēmumu krišanās novembrī palēninājusies līdz -6%:

Pašam svarīgākais pērn bija bērnkopība. Ar kādiem panākumiem, lai teic sieva. Bet, lai cik lieli tie būtu, vienalga tā būs tikai maza daļa no viņas veikuma, ko apbrīnoju un par ko esmu pateicīgs. Treknos gadus esam vadījuši prātīgi, un krize mūs nevar izpostīt. Valdība un nelaime drīzāk.

Skatoties Latviju, vērts pārlasīt priekš gada prognozēto. Precīzi trāpīt diez vai iespējams, bet būtu gandarīts, ja tiktu "drīzāk jā", nevis "drīzāk nē" pusē. Šķiet, tas izdevies. Attiecībā uz "Pareksu" pērn turpinājās valsts naudas gāšana melnā caurumā, kur nu sagāzts divreiz vairāk, nekā iespējamie lielākie zaudējumi, to neglābjot. Un caurums ar to nebūt nav aizbērts. Otrkārt, atklātībā nākušas sīkākas ziņas par glābšanas apstākļiem un Valsts kontroles atzinums, kas lieku reizi apliecina, cik nelietderīga ir uzņēmējdarbības pārņemšana valsts paspārnē. Minētie cēloņi stiprinājuši manu pārliecību, ka "Pareksa" glābšana aplama kā saimniecības (zaudējumu minimizēšana), tā tikumu (lai zaudējumus cieš tie, kas tos radījuši) dēļ. Valdība - kā mēdz būt bez idejiskas izpratnes, toties ar sociālistiska populisma vilinājumu un birokratijas pašsaglabāšanās instinktu - nav vērsusies pret krizes cēloņiem, bet centusies atrisināt savas grūtības uz savu pilsoņu rēķina. Lejupslīde tomēr gada beigās kļuvusi lēnāka nekā gada sākumā, bet, vai beigusies, grūti teikt.

Polītikā piepildījusies prognoze par Godmaņa valdības gāšanu, gan ar labāku iznākumu, nekā biju bažījies. TP tomēr tas nelīdzēja izrauties no 2,0% Rīgas domes un 2,8% Eiroparlamenta vēlēšanās. Diemžēl piepildījusies arī prognoze par iespējamu krievu imperistu nākšanu pie varas Rīgas domē ar latviešu nodevēju palīdzību. Turklāt, kā varējām redzēt, ar rezervi: "Saskaņas centrs" varēja izraudzīties, kuŗus nodevējus ņemt - Jaunupu un JL vai Šleseru un LPP/LC. Vēlēšanu iznākumi likuši latviešu partijām sarosīties apvienošanās virzienā. Pagaidām grupējumu robežas lielā mērā atbilst dabīgām sabiedriski polītisko strāvu robežām.

Apkopojot: personīgi grēks sūdzēties, bet latviešiem kopumā zaudētu iespēju gads.

PAPILDUS PAR PASAULI. Pirmais Obamas gads pagājis bez pārsteigumiem: jaunais AAV prezidents iekšzemē Buša sasniegto rekorddeficitu darījis par bērna šļupstiem un ārzemēs bijis bargs pret draugiem un maigs pret naidniekiem. Tomēr bijis arī kas cerīgs: iespējams, plīsis globālās sasilšanas burbulis. Pirmkārt, atklātībā nācis, kā globālās sasilšanas propagandisti viltojuši datus un apklusinājuši oponentus. Otrkārt, pati dzīve arvien vairāk atšķiŗas no datormodeļiem. Iznākumā sabiedrība pamatoti sāk smīnēt par pasaules gala pareģiem, kuŗi sludina atteikšanos no brīvības un pārticības, uz sevi gan to neattiecinot.

Kā ziņo "Arco Real Estate", dzīvokļu cenas novembrī cēlušās jau otro mēnesi pēc kārtas. Ja gribētu ieguldīt nekustamā, darītu to tagad, jo, pēc dibenoloģijas likumiem, saņemts gan augšupejas signāls, gan tā apstiprinājums.

Kamēr vēl mēnesis nav galā, jāieliek, kā budžetam klājies oktobrī. Diagnoze: krišana parastā.

Pārspiežu no j_puce. Hārvardas oikonomikas profesori Alberto Alezīna and Silvija Ardaņa izpētījuši pēdējo ~40 gadu recesiju laikā izmantotās saimniecības politikas. Galvenie secinājumi:

1. ja grib stimulēt saimniecību, labāk pazemināt nodokļus, nevis palielināt izdevumus;
2. ja jāsamazina deficits, labāk samazināt izdevumus, nevis celt nodokļus.

Kamparam atkal dibens rēgojies.

3.janvārī jaunievēlētais AAV prezidents Baraks Huseins Obama paziņoja:

"Oikonomisti visā polītiskā spektrā ir vienisprātis, ja mēs nerīkosimies ātri un drosmīgi, mēs varam redzēt daudz dziļāku saimniecības sarukumu, kas var izraisīt divciparu bezdarbu un darīt amerikāņu sapni arvien grūtāk un grūtāk sasniedzamu."

10.janvārī klajā tika laists Obamas saimniecības stimulēšanas plāns ar tādu bezdarba prognozi:

Te gan jāpiebilst kas par prognozēm, īpaši valsts iestāžu. Proti, ja ir polītisks norādījums pēc kaut kā, prognozes piedzen, lai attaisnotu un pamatotu tā vajadzību. Šai reizē varam būt puslīdz droši, ka bezdarbs bez Obamas plāna prognozēts augstākais iespējamais veselā saprāta robežās, bet ar plānu - zemākais iespējamais.

6.novembrī AAV darba statistikas birojs paziņoja, ka bezdarbs oktobrī sasniedzis 10,2%. Grafikā tas izskatās tā:

( ... tālāk ... )

Paldies j_puce par norādi. Vairāk tādu kā Inese Berga (no 6'48'')!

"Arco" laidis klajā oktobŗa apskatu. Mitekļu cenas arvien stabilas - kopš vasaras. Redzēs, uz kuŗu pusi noslieksies.

Atceraties 2004.g. vasaru? Ziniet, tagad ir gaužām tāpat. Vismaz septembrī Latvijas kopbudžeta ieņēmumi salīdzināmās cenās bija 2004.g. vasaras līmenī:

Jo vairāk nav labi, ka šīs ziņas gan jau bija zināmas Latvijas valdības finanču ģēnijiem - un tik un tā viņi pieņēmuši nākamgada budžeta izdevumus 2007.gada līmenī un ieņēmumus 2006.gada līmenī!

( Nav labi vēl kas cits. )

Savukārt nekustamais īpašums ir apsteidzošs saimniecības stāvokļa rādītājs. Latvijā tā cenas beidza kāpt 2007.g. pavasarī - vairāk nekā gadu priekš atklātas krizes. Šobrīd nekustamā īpašuma firmu ziņas mudina domāt par pretējo - beigusies varētu būt cenu krišanās:

• "Century 21" - septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgā samazinājās par 0,5-0,7%;
• NIRA fonds - septembrī sērijveida dzīvokļu cenas Rīgas mikrorajonos samazinājās par 0,5-1%;
• "Ober-Haus"- Rīgā sērijveida neremontētu dzīvokļu cenas septembrī ir pieaugušas par 0,2%;
• "Arco Real Estate" - Rīgā sērijveida dzīvokļu cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājušās par 0,2%;
• "Latio" - septembrī, salīdzinot ar augustu, vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgā palielinājusies par 1,5%.

Signālam gan vajadzīgs vēl apstiprinājums - ka cenas ne tikai stabilizējas, bet sāk celties, turklāt visos vai vairumā kantoŗu. Kam interesē, vissakarīgākie tirgus apskati ir "Arco".

Vienkārši jauks attēls par to, ka bezdarbs ir atpaliekošs saimniecības stāvokļa rādītājs.

"Delfu" virsraksti:

29. septembris 2009 16:49 Ekonomikas stimulēšanai pārskatīs nodokļu politiku

30. septembris 2009 10:31 Valdībā apspriež dažādu nodokļu paaugstināšanu

Labi rakstīts - un pareizi.

kconcrete atsauksme mudina pieminēt vēl kādu pazīmi, kas liecinātu par krizes beigšanos - valdības gāšanu TP izpildījumā. Proti, kamēr ir grūti un domājams, ka tuvākā nākotnē nekļūs vieglāk, neviens īsti negrib gāzt valdību. Bet, ja tu paredzi drīzu atlabšanas sākumu, parādās iespēja piekārt sev pāva spalvas Saeimas vēlēšanu kampaņā. Šo minēju jau gada sākuma prognozēs. Interesanti pārlasīt - šķiet, gluži desmitniekā trāpījis neesmu, bet vismaz šāvis esmu pareizā virzienā, nevis uz otru pusi.

Beidzot esmu sapratis, kā tas var būt, ka ik pa laikam Dombrovskis, Repše un Kampars (valdības locekļi, kas atbild par financēm un saimniecību; visi - JL) ziņo, ka nu esam bedres dibenā: sasniedzām dibenu maijā, tad bijām dibenā jūnijā un nu atkal beidzot esam dibenā. Viņi nemelo. Viņi vienkārši rok bedri arvien dziļāku, un tā mēs sasniedzam arvien dziļāku dibenu arvien no jauna. Lūk, novēlojies grafiks, kur ar sarkanu atzīmēts ierakšanās ātrums:

P.S. Attēlota valsts kopbudžeta izpilde pa mēnešiem salīdzināmās cenās pret attiecīgo iepriekšējā gada mēnesi. Pēdējais stabiņš ir šī gada jūlijs.

Rakstīju iepriekš, kādi dibeni "Jaunā laika" politiķiem rēgojušies, bet nu vai pašam uz to pusi jāvelk. Jo pāris pazīmju krizes beigšanos varbūt nevēsta, tomēr izskatās cerīgi. ( Ei nu?! )

Vēlēšanas pagājušas, un "Jaunā laika" saimniecības dižvīri atkal sāk stāstīt, kādus dibenus ieraudzījuši.

Es gan - labāk vēlu nekā nekad - ielikšu attēlu par valsts ieņēmumiem maijā. Stabili turamies novembrī sasniegtā krišanas ātrumā.