Journal    Friends    Archive    User Info    memories
  Ciba: Atsauksmes | Jaunākais | When Ciba's down |
Joki: Dienas komikss | Ilustrācijas | Savāda Krievija | Tautas kubs |
Pasaule: Afgāņu savaite | Brīvības sala | Erudīti par ES un ne tikai | Galvaspilsētas vēstis | Greizais BBC | Irākas Omārs | Kolbijs Košs Kanādā | Krievi un Krievija | Marks Meksikā | Marks Steins | Mišela | Muļķību atspēkotāji | Nafta velna sūdi ir | Panorāma | Politkorektums darbībā | Pura vells | Tuvie Austrumi tuvumā | Vācu smadzeņu skalošana | Vecā, labā Anglija | Vēlēšanu ģeografija | Viņi netiks cauri | Viņu tikumi | Ziņu centrāle |

Personīgas Ritvara domiņas


14. Feb 2011 11:49 Cilvēka daba ir neuzveicama

Kas kopīgs skumbrijām bundžā, šķīstošai kafijai, pastmarkām un kodatslēgām?

Nezinu, kā Latvijā, bet aiz dīķa tās visas izmanto par valūtu cietumos. Jo cilvēka daba ir neuzveicama - aizliedz naudu, tirgosies par cigaretēm; aizliedz smēķēt - mērīs vērtību skumbrijās un slēdzenēs.

Atsaukties


11. Feb 2011 12:06 Nabagam nabaga tiesa

Kā pārāk augstas domas par sevi un pārāk zema paškontrole tur nabadzībā. Un kā sociālā palīdzība tam palīdz.

Atsaukties


3. Feb 2011 08:59 "Latvenergo": pērc divus, maksā par trim

Bieži esat, mīlīši, dzirdējuši reklāmas: "Pērc divus, maksā par trim?" Es arī ne. Bet "Latvenergo" taisās pievērsties tieši tādam biznesam. Proti, no 1.aprīļa mājsaimniecībām pēc 1200kWh nodedzināšanas par turpmāko elektrību līdz gada beigām būs jāmaksā 30% vairāk. Pieļauju, ka elektrības sadārdzināšanai ir pamats, taču "Latvenergo" izdomātā tarifu iekārta ir aplama un kaitīga pēc būtības. Kāpēc?

Pirmkārt, tā pasludina, ka izmantot elektrību cilvēku dzīves atvieglošanai ir slikti. Proti, kamēr tu niekojies tikai ar telpu apgaismošanu, tevi liek mierā, bet tiklīdz tu, maita, esi izdomājis mājsaimniecībā, atpūtā vai darbā ņemt palīgā visādas gudras elektroierīces, no tevis plēsīs otru ādu. Sēdi mierā, bauri, veļu mazgā baļļā, strādā ar lāpstu, nevis datoru un neiedomājies labi dzīvot.

Otrkārt, jaunie tarifi vēršas pret ģimenēm un bērniem. Kamēr es dzīvoju viens pats, 1200 kWh gadā nemaz nav maz. Bet, ja cilvēki, muļķi tādi, izveido ģimeni un sāk dzīvot kopā? Un, ja viņiem, riebekļiem, piedzimst bērns? Un, ja tiem draņķiem piedzimst otrs? Un, ja viņi, pēdējie idiņi, ņem apgādībā savus sirmos vecākus?

Treškārt, tarifi ir aplami no normālas uzņēmējdarbības viedokļa. Proti, kārtīgs uzņēmums centīsies pārdot vairāk to, ko piedāvā, nevis atbaidīs cilvēkus no tā. Neviens saprātīgs uzņēmējs par otra maizes klaipa pirkšanu neprasīs dubultcenu. Tāpēc arī nedzirdam reklāmas: "Pērc divus, maksā par trim!"

Kāpēc tomēr "Latvenergo" atļaujas aplamus un kaitīgus lēmumus? Jo tas ir valsts uzņēmums - un vēl monopols. Jo valsta uzņēmuma mērķis nav saimniecisks izdevīgums, bet polītisks izdevīgums polītiķiem, kuŗu pārziņā tas ir. Jo monopols var darīt aplamības bez bailēm, ka konkurenti piedāvās cilvēkiem ko saprātīgāku un izdevīgāku.

Un vēl - sīkums, bet pretīgi. Aplamos un kaitīgos tarifus aizstāv userinfoj_puce, kas iepriekš (līdz tikšanai Oikonomikas ministrijas valsts sekretāra un „Latvenergo” kapitāldaļu turētāja amatā) par saimniecības lietām izteicās visnotaļ saprātīgi:

"Lai arī Latvijas ekonomiskie rādītāji uzlabojas, daudzas mājsaimniecības savos ienākumos to izjutīs tikai tuvākajos gados. Tādēļ „Latvenergo“ ar jauno tarifu plānu rīkojas sociāli atbildīgi, paredzot tarifu struktūru, kas diferencēs cenu, atbilstoši elektroenerģijas patēriņam un maksātspējai. Svarīgi uzsvērt, ka jaunā struktūra balstīsies uz sociālā taisnīguma principiem – tie, kas vairāk patērē elektroenerģiju, arī attiecīgi vairāk izjutīs tarifa izmaiņas."

Kārtējo reizi riebeklības cenšas piesegt, piesaucot sociālo atbildību un sociālo taisnīgumu. Starp citu, mīlīši, vai ievērojāt, cik Pūces teiktais līdzinās tam, kā sociālisti aizstāv progresīvu ienākumu nodokli? Nav nejaušība. Abi veidi domāti, lai cilvēkus turētu nabadzībā un nomāktu centienus dzīvot labāk. Vieni grib atņemt cilvēkiem naudu ar elektrības rēķina starpniecību, otri tiešā veidā.

Bet ko darīt? Ilgākā laikā - sadalīt "Latvenergo" un privātizēt. Tuvākā laikā - piespiest monopolu sacensties pašam ar sevi. Proti, ir vispārēja formula, kas darbojas bez kādas kilovatstundu, gigakaloriju un kubikmetru rēķināšanas: monopols cenas drīkst celt ne vairāk kā par inflācijas tiesu, no kuŗas atskaitīti 3...6% efektīvitātes celšanai. Pavisam tuvā laikā - trobelēt Sabiedrisko pakalpojumu rēgulēšanas komisiju, lai neapstiprina tādus tarifus. Savu garadarbu grasos laist tuvākās diennakts laikā esmu jau nosūtījis un lūdzu ikvienu, kam "Latvenergo" nodomi netīk, darīt to zināmu SPRK. Komisijas viedoklis vieš zināmas cerības.

Atsaukties


30. Dec 2010 13:46 Amerikāņi balso ar kājām

AAV nule izsludināti pirmie šīgada tautskaites iznākumi. Īpašu uzmanību tiem pievērš polītiķi, jo pēc iedzīvotāju skaita noteic, cik Pārstāvju palātas deputātu katrai pavalstij būs. Un prezidenta vēlēšanās elektoru skaits pavalstīm savukārt atbilst kongresmeņu skaitam. Salīdzinot ar 2000.g, redzams, ka republikāņu pavalstis aug straujāk nekā dēmokratu. Kā tas panākts? Tā kā AAV ir foiderāla valsts, pavalstīm ir liela rīcības brīvība, kādus dzīves apstākļus pilsoņiem radīt. Piemēram, tais pavalstīs, kas zaudējušas kongresmeņu vietas, pavalsts ienākumu nodokļa caurmērs ir 6,05%, toties tajās, kam nu būs vairāk deputātu - 2,8%. Arī amerikāņi balso ar kājām.

1 atsauksme - Atsaukties


23. Nov 2010 10:16 Alkatība un brīvs tirgus

Izlasīšanas vērts gabals par abu attiecībām.

Atsaukties


3. Nov 2010 14:29 Vai slikti dzīvot ir labi?

Pavisam par ko citu. Atļaujos padaudzināt cienīgu apceri par virsrakstā minēto tematu.

Atsaukties


19. Jun 2010 11:39 Kā amerikāņi balso ar kājām

Forbes.com jauka interaktīva AAV migrācijas karte, kur var apskatīties, kā amerikāņi balso ar kājām. Piemēram, Hjūstona ir ļoti iecienīta, bet Losandželosa ne pārāk. Var trīsreiz minēt, kuŗas pavalsts polītika ir sociālistiskāka un kuŗas - labāk atbilst tirgus saimniecības principiem: Teksasas vai Kalifornijas.

1 atsauksme - Atsaukties


2. Jun 2010 10:09 Mīšanas daudzinājums

Lielum liels cilvēku vairākums ir daudz labāk paēdis, mīt daudz labākā miteklī, daudz labāk izklaidējas, daudz labāk aizsargāts pret slimībām un daudz ticamāk nodzīvos līdz sirmam vecumam nekā senči. Gandrīz jebkas, ko cilvēks varētu vēlēties vai kas tam būtu vajadzīgs, strauji kļuvis pieejamāks pēdējo pārsimt gadu laikā: mūža ilgums, tīrs ūdens, tīrs gaiss, brīvs laiks sev pašam, par skriešanu ātrāki satiksmes līdzekļi un par sakliegšanos ātrāki sakaru līdzekļi. Vairāk kaloriju, vatu, lūmenstundu, kvadrātmetru, gigabaitu, megahercu, gaismasgadu, nanometru, centneru hektārā, kilometru litrā, pārtikas un lidojuma kilometru, un, protams, latu nekā jebkad agrāk. Pat vairāk miera un vairāk nesavtības.

Un kā nopelns tas ir? Mīšanas.

Atsaukties


13. Maijs 2010 14:58 Krize un tās mācība

Krize ir galā. Taču, ja valdības un pilsoņi turpinās dzīvot pāri saviem līdzekļiem, tās mācība nebūs gūta, un mēs būsim lemti vēlreiz uzkāpt uz grābekļa. Jo nelaime ar sociālismu ir tāda, ka tev agri vai vēlu aptrūkst citu cilvēku naudas.

Atsaukties


10. Maijs 2010 11:59 Pirksts aptur zāģi

Izgudrots zāģis, kas apstājas, kad pieduŗas pirkstam. Kā norāda prof. Marks Perijs, vēl viens pierādījums, ka dzīvot kļūst arvien labāk un labāk, ka darba drošību var uzlabot arī bez Valsts darba inspekcijas norādījumiem un ka "neredzamā roka" (cilvēku dzīšanās pēc paša labuma, kas rada vispārēju labumu) darbojas.

3 atsauksmes - Atsaukties


5. Maijs 2010 12:03 Saimniecība un tikumība

Kā brīvā un sociālā tirgus saimniecība saistās ar jaunradi un darba gandarījumu.

Atsaukties


28. Apr 2010 10:46 Minimālā alga

Nav ieteicama pat nomaļās salās.

4 atsauksmes - Atsaukties


17. Mar 2010 11:53 Jo zaļš, jo maita

Zaļa dzīvesveida dzīvotāji pret citiem un sabiedrību izturas pretīgāk un nelietīgāk.

1 atsauksme - Atsaukties


10. Mar 2010 11:09 Tikumība un saimniecība

Sadarbība ir viens no tirgus saimniecības pamattikumiem. Attēls: What Would John Templeton Say?± Saimniecībā tāpat kā ikvienā cilvēka darbības jomā izpaužas cilvēka daba, un tā cieši mijiedarbojas ar tikumiem. Saimniecībā tāpat darbojas katēgoriskais imperātīvs "nedari citam, kas pašam netīk". Sugas turpināšanas instinkts un pašsaglabāšanās instinkts mudina dzīties pēc laimes un labuma, un tas pārvar kā krizes, tā aplamu valsts polītiku. Privātuzņēmumi ilgākā laikā ir efektīvāki nekā valsts uzņēmumi un valstis ar tirgus saimniecību apsteidz tās, kur valsts kontrolē saimniecību, jo cilvēks vislabāk strādā, ja strādā savā labā. Augsti nodokļi nīcina darba tikumu no abām pusēm: kamdēļ vieniem censties, ja tik un tā atņems; kamdēļ otriem censties, ja tik un tā iedos.


Kā ar tikumiem saistās, piemēram, devalvācija? Divas lietas. Pirmkārt, katras valūtas pamatā ir uzticība. Ja tu no rīta pamosties un uzzini, ka tev kontā un makā zudusi trešdaļa naudas, tad pilnīgi pelnīti uzticību zaudē ij tāda valūta, ij tāda valsts, kas to izdarījusi. Bez tam stabils lats līdz šim bija kas tāds, ar ko varēja rēķināties un uz ko paļauties. Devalvējot vienreiz, vārti ir vaļā un nav nekādas garantijas, ka citu rītu nenotiek atkal tas pats. Devalvācija iznīcinātu uzticību nācionālai valūtai un Latvijas valstij. Otrkārt, kāda bija laba un pareiza cilvēka uzvedība treknos gados? Dzīvot savu līdzekļu robežās, krāt nebaltām dienām, ar krēditiem neaizrauties - ja ņemt, tad tā, lai nebūtu grūtību dzīvot un atmaksāt arī tad, ja gadu paliktu bez darba. Devalvācija iznīcinātu cilvēku uzkrājumus un sadārdzinātu atmaksājamo krēditu (jo vairums krēditu izsniegti eirās), tātad sodītu labu un pareizu rīcību. Ievērojot uzticības un rīcības atalgošanas aspektu, redzams, ka devalvācija aplama ne tikai saimnieciski, bet arī tikumiski.


Līdzīgi var apskatīt citus piemērus, kā saimniecība savijas ar tikumiem. ... tālāk ... )

8 atsauksmes - Atsaukties


12. Feb 2010 13:57 Globālās sasilšanas noslieces

Kādas noslieces vedina cilvēku kļūt par globālās sasilšanas ticīgo? Vainas izjūta, distopisks skats uz pasauli un nespēja sēdēt mierā.

Atsaukties


8. Feb 2010 15:04 Tikumība un saimniecība

Nedalāmas.

Atsaukties


29. Dec 2009 13:41 Cilvēka dabas nenomāksi

Pat Ziemeļkorejā.

Atsaukties


13. Dec 2009 22:04 Daba necieš tukšuma

Kur nav ticības, zeļ māņticība.

Atsaukties


27. Nov 2009 12:12 Īstermiņa un ilgtermiņa domāšana

Lubošam Motlam cienīgs gabals par īstermiņa un ilgtermiņa domāšanu.

Atsaukties


10. Nov 2009 10:53 Žogi un sētas

Vakar, svinot Berlīnes mūŗa gāšanas 20.gadadienu, dažs tomēr atgādināja, ka pasaulē žogu un sienu vēl daudz. Taču visi žogi nav vienādi - tie atšķiŗas pēc nolūka. Proti, ir divu veidu žogi: mājas un cietuma. Pirmie sargā māju no nevēlamiem apmeklētājiem, otrie neļauj cietumniekiem izkļūt brīvībā. Pirmie domāti, lai cilvēki netiktu iekšā, otrie domāti, lai netiktu ārā. Mannerheima līnija, Izraēlas drošības žogs un kaimiņmājas sēta pieder pie pirmiem, Berlīnes mūris un Centrālcietuma siena - pie otriem. Nejauksim abus, bet gādāsim par sētu ap savu sētu un savu valsti, jo laba sēta rada labus kaimiņus. Un gādāsim, lai aiz cietumsētām būtu noziedznieki, nevis tautas.

7 atsauksmes - Atsaukties


6. Nov 2009 22:47 Laime

Īstu laimi sniedz tikai paša pūliņi.

1 atsauksme - Atsaukties


6. Nov 2009 13:50 Katrs pats savas laimes kalējs

Paldies userinfoj_puce par norādi. Vairāk tādu kā Inese Berga (no 6'48'')!

Atsaukties


26. Okt 2009 20:53 Alkatība un tikumība

Kā tur īsti ir ar alkatību un tikumību tirgus saimniecībā?

Atsaukties


29. Sep 2009 14:51 Pacients vai klients?

Birks kārtējo reizi cienīgi uzrakstījis par medicīnas lietām.

Atsaukties


25. Sep 2009 14:04 Glābiņš

Labi rakstīts - un pareizi.

Atsaukties


16. Sep 2009 00:37 Tiesības

Var jau, protams, Satversmes 111. vai citā pantā visvisādas tiesības sarakstīt, bet dzīvē viss ir citādi.

Atsaukties


16. Sep 2009 00:32 Tirgus un krize

Ja jau tirgus saimniecība tik labiņa, tad kāpēc tāda krizīte?

Atsaukties


16. Sep 2009 00:30 Plaušu vēzis

Visi citi vainīgi, ka smēķēju, tik ne pati.

Atsaukties


14. Sep 2009 11:02 Laime nav naudā...

...bet tās daudzumā:

3 atsauksmes - Atsaukties


10. Sep 2009 18:19 Tirgus saimniecības pamati

Bioķīmija.

Atsaukties


8. Sep 2009 17:43 Dinamo

Foto: Aivars Liepiņš, DienaBlēži atkal schēmo: "Dinamo", lūk, jāpārņem valstij. Būtu godīgi, laistu kantori publiskā piedāvājumā. Tad arī redzētu, cik un kam tāds hokejs vajadzīgs.

Atsaukties


31. Aug 2009 00:49 Derības: Latvijas iedzīvotāju skaits pēc 10 gadiem

14.augustā "Latvijas Avīze" citēja uzņēmējas Ievas Plaudes teikto žurnālā "Marta":

"Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju – mums ir visi priekšnoteikumi, lai sevi sekmīgi "pārdotu" Eiropas Savienības telpā, saglabātu Latviju kā valsti un attīstītu tās ekonomiku."

Nudien nedomāju, ka notiks tādas kataklizmas, ka minētais piepildīsies. Mēdzu pārbaudīt cilvēku vārdu un domu saskaņu ar derībām, tāpēc citāta autorei nosūtīju attiecīgu ziņu:

"Labvakar, Plaudes kundze!
14.augusta "Latvijas Avīze" citē Jūsu teikto žurnālā "Marta":
"Esmu pārliecināta, ka pēc desmit gadiem Latvija būs valsts ar Skandināvijas dzīves līmeni un vismaz pieciem miljoniem iedzīvotāju.."
Atvainojiet, es Jums neticu - un tāpēc piedāvāju derības par Latvijas iedzīvotāju skaitu 2019.g. augustā. Ja tas būs 5000000 vai vairāk, uzvarat Jūs, ja mazāk - uzvaru es. Apzinoties savas iespējas, likmē piedāvāju summu Latvijas 2019.g. augusta valūtā, kas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu, atbilstu Ls10000 šobrīd. Ceru, ka neatteiksities paust pārliecību ne tikai vārdos.
Patiesā cieņā
Ritvars Eglājs"

Atbildē esmu saņēmis piekrišanu. Tā ka, mīlīši, turiet īkšķi par mani (vai oponenti), un pēc desmit gadiem redzēsim.

4 atsauksmes - Atsaukties


13. Aug 2009 09:57 Trīs balsis. Trešā

± Veidodami savu dzīvi, dzīdamies pēc laimes un labuma, mēs reizi dažos gados izraugāmies piemērotākos valsts un novada pārstāvjus un katru dienu balsojam ar maku, kuŗas preces un pakalpojumus mums vajag. Taču tas nav viss. Mums ir vēl trešā balss - neuzkrītoša, bet nepārprotama.

Tā ir balsošana ar kājām - proti, kur mēs izvēlamies dzīvot. Migrācijas intensitāte un virziens rāda, ko cilvēki atzīst par labu un cik lielā mērā ieguvums dzīves labumā atsveŗ pārcelšanās izmaksas.

Kā ir pie mums, kur cilvēki izvēlas dzīvot Latvijā? Pilsētās vai laukos? Lielum liels vairākums gan nekur nepārceļas - ierastā dzīve tomēr pārāka par nezināmu nākotni un pārvākšanās raizēm. Arī es, piemēram, visu mūžu esmu dzīvojis vienā vietā un esmu visnotaļ apmierināts.

Bet tomēr - uz kurieni cilvēki pārceļas? Izrādās - ne uz pilsētām, ne laukiem. Uz piepilsētām. Jo grūti pielīdzināt tādus ciemus kā Ķekava un Māŗupe Maļinovai un Goliševai. Virziens labi redzams pēc migrācijas saldo rajona mērogā, kas pērn pozitīvs bija vienīgi Jūŗmalā, Jelgavas rajonā, Ogres rajonā un - jo sevišķi - Rīgas rajonā. Atzīstu, piepilsētas privātmāja ir labākā dzīvesvieta arī manās acīs, turklāt ne tikai dzīves labuma, bet arī apziņas veidošanas ziņā - jo ieaudzina cieņu pret privātīpašumu, savstarpēju kaimiņu palīdzību un saimnieka apziņu.

Te vietā gaisināt mītu par laukiem kā nebeidzamu un nepārspējamu latviskuma avotu. Pirmkārt, nekur nav teikts, ka latviskums iespējams tikai laukos. Otrkārt, dalījums laukos un pilsētās līdz ar piepilsētu uzplaukšanu kļūst arvien izplūdušāks. Latvieši balso ar kājām, un, ja būtu jāteic, kāds izskatās 21.gs. latviskums apdzīvotības ziņā, es ieteiktu apmeklēt Ķekavu, Saulkrastus un Siguldu.

Ārējās migrācijas ziņā pieminamas divas lietas. Pirmkārt, krievi balso ar kājām, palikdami Latvijā. Tas rāda, cik melīga ir Kremļa brēkšana par viņu apspiešanu. Vēl tas rāda, ka Latvijas etnopolitika izteikti vērsta uz okupācijas seku nostiprināšanu, ne novēršanu: no visām valstīm, kas bija pakļautas pārkrievošanai, tikai Baltkrievija atkrievojas lēnāk par Latviju. Piemēram, 1989.g. Latvijā un Kirgīzijā bija līdzīgs pamattautas īpatsvars: attiecīgi 52,0% un 52,4%. Gadsimtu mijas tautskaitēs latviešu bija 57,8%, bet kirgīzu - 64,9%. Šogad latvieši ir 59,8% Latvijas iedzīvotāju, savukārt kirgīzi savā zemē jau 69,6%. Varētu iebilst, ka kirgīziem ir ievērojami augstāka dzimstība nekā krieviem, bet latviešiem - tik par kripatu. Labi, salīdzinām krievu skaitu, tik jāņem vērā, ka Kirgīzijā tiem ir augstāka dzimstība nekā Latvijā. Arī šis skaitlis abās zemēs 1989.g. bija līdzīgs: 906tk Latvijā un 917tk Kirgīzijā. Gadsimtu mijā Latvijā bija 703tk krievu, Kirgīzijā - 603tk. Šogad: 630tk Latvijā un 440tk Kirgīzijā. Lai ko varam teikt par Kirgīzijas režīmu, tomēr jāatzīst, ka tas darbojas pamattautas interesēs vairāk nekā Latvijas vartuŗi.

Arī otra lieta par ārējo migrāciju labi zināma - ir, kas meklē labāku dzīvi Britu salās. Tāda balsošana ar kājām labi saskan ar mazāk daudzinātu faktu, ka lielum lielam vairumam no viņiem Latvija un latviskums ir pie kājas vai citas ķermeņa daļas, bet  tie, kam nav vienalga, noskaņoti pārsvarā pretlatviski.

Balsot ar kājām var būt pēdējais, kas paliek pilsonim, kad brīva balsošana ar vēlēšanu zīmi un maku tiek liegta. Ne velti sociālismā ierobežo pilsoņu pārvietošanos un ir varena robežkontrole. Ne jau pret NATO spiegiem cīnās, bet - lai pašu pilsoņi nespētu ar kājām balsot. Pietiek tik atslābt, teiksim, pēckaŗa Vācijā, kur sākumā nav būtiskas dzīves līmeņa atšķirības, un, vei, 3,5mln putniņu jau aizlaidušies uz pūstošiem Rietumiem. Pilnīgi vai siena apkārt Rietumberlīnei jāceļ!

Tāpēc "Jāņa sētas" karšu apgāds Jaunā pasaules ģeografijas atlanta migrācijas kartēm fonā licis dzīves līmeni. Jo cilvēks par labāku dzīvi balso arī ar kājām.

2 atsauksmes - Atsaukties


11. Aug 2009 21:45 Sēklas tirgus

Ja tirgus attiecības liedz, pat sēkla zūd kā vītis zieds.

Atsaukties


11. Aug 2009 16:45 Trīs balsis. Otrā

Aptiekas atklāšana Salas novadā. Foto: Ģimenes aptieka± Dzīvē balsošana nav tikai vēlēšanu zīmes mešana urnā. Katru dienu mēs visu ko izvēlamies un balsojam ar savu rīcību par sev labāko iespēju. Dažas izvēlēšanās ir tik svarīgas un atbildīgas, ka var teikt - katram ir trīs balsis, un vēlēšanās izmantojam tikai vienu no tām. Taču ir arī citas balsstiesības - un nevis reizi dažos gados, bet katru dienu.

Tā ir balsošana ar maku - proti, kur mēs liekam savu naudu. Jo ar to mēs rādām, ko atzīstam par labu un vajadzīgu, bet ko ne. Balsojot ar maku, mēs katru dienu rādām, kuŗus uzņēmējus un uzņēmumus, kuŗas preces un pakalpojumus, kādas idejas un dzīvesveidu atbalstām. Balsojot ar maku, mēs katru dienu nosakām prioritārās un īpaši atbalstāmās nozares daudz efektīvāk nekā vislabākie valdības eksperti un komisijas.

Kā mēs to spējam? Spējam, jo liekam naudu tur, kur uzskatām par vislabāko un pareizāko. Cilvēku rīcība summējas, un iznākumā parādās, ko sabiedrība kopumā atzīst par labu un paturamu un ko par lieku un nevajadzīgu. Uzņēmīgākie no mums atsaucas un piedāvā vajadzīgos labumus, bet bezjēdzīgas preces un pakalpojumi tiek atmesti.

Balsošana ar maku ir lielisks veids, kā pārliecināties, vai kāda teiktais ir patiesās viņa domas. Proti, ja jums šķiet, ka cilvēks blefo, muld vai melo, pieprasiet saderēt. Ja tas tiešām domā, kā saka, labprāt saderēs. Ja ne, liegsies un izvairīsies - es tā nemēdzu darīt, azartspēlēs neiesaistos, ticība neļauj derēt utml. Vērts arī salīdzināt, vai tas, kur cilvēks liek savu naudu, saskan ar viņa sludināto vārdos.

Balsošana ar maku ir lielisks veids, kā prognozēt nākotni. Var pat iztikt bez īstas naudas: ja pietiekamam cilvēku skaitam par brīvu iedod iedomātu naudiņu, ar biržas principa palīdzību var noteikt nākotni ne sliktāk par aptaujām vai speciālistu vērtējumiem. Pāris piemēru te un te.

Kad bāžam roku makā, lai atceramies, ka šai pašā brīdī mēs balsojam, kam būs zelt un kam būs zust.

6 atsauksmes - Atsaukties


3. Aug 2009 23:36 Nemirstība

Hilda Vīka. Jāņu rītā± Cilvēkam grūti pieņemt nāvi: te tu esi un te vairs ne. Lai mierinātu un mānītu sevi, izdomāts viss kas: dzīve tai saulē un mūžīga dzīvošana, iemiesošanās un pārdzimšana, iepriekšējās un nākamās dzīves. Tomēr katram ir divas samērā vieglas iespējas iemantot nemirstību.

Viena - tu vari dzīvot savos darbos. Pēc tevis paliks tavi darbi un atmiņas par tevi. Šobrīd varbūt tevi var sagūglēt lapu lapām, bet kas būs palicis pēc gadiem simt? Tavā ziņā ir noteikt, kādi būs tavi darbi. Un, kādi tie būs, tāds būs galīgais spriedums par tevi. Gluži kā velis, kuŗš nezūd, kamēr kāds viņu atceras un piemin.

Otra - tu vari dzīvot savos bērnos. Bērni ir bagātība, ko valsts neatņems, un tavs ieguldījums lielajā dzīvības ritumā. Viņi paliks pēc tevis un nesīs tālāk tavas asinis. Tavā ziņā ir gādāt, cik krietni viņi būs un vai vispār būs. Vai tu turpināsi latviešu gaitu caur gadu simteņiem vai nošķirsies un apstāsies. Vairosi dzīvību vai ļausi tai zust.


Atsaukties


29. Jul 2009 11:28 Viens likums, viena taisnība visiem

± Iepriekšējo rakstu atsauksmēs cilvēki norādījuši, ka zagt ir slikti. Jānis Sils: "Nepatika pret tiem, kas ir daudz turīgāki, man šķiet, ir izplatījusies arī tādēļ, ka pēcatmodas laikā ir nācies pieredzēt gan prihvatizatorus, gan kriminālnoziedzniekus, kas strauji tikuši pie bagātības." Ivo: "Zagšana kā privāta iniciatīva nav atbalstāma." Pilnībā piekrītu, zagt ir slikti. Bet kāpēc? Ir svarīgi, lai labus darbus atalgotu un atbalstītu, bet par kļūdām un riebeklībām būtu jāmaksā. Bet kā zināt, kas ir labs un kas ne?

Par to domājusi katra tauta, un ikviena secinājusi vienu un to pašu. Arī latviešiem ir savs sakāmvārds:

"Nedari citam, kas pašam netīk."

Svešvārdā to sauc par katēgorisko imperātīvu: rīkojies tā, kā tu gribētu, lai rīkojas visi (un arī attiecībā uz tevi). No tā var atvasināt visu pārējo tikumību, tik jāatbild uz diviem jautājumiem:

  • vai tu gribētu, lai ar tevi tā dara;
  • kas notiktu, ja visi tā darītu.

Arī to, ka zagt ir slikti - jo kuŗš gan grib zaudēt darba augļus bez savas piekrišanas un, ja visi zagtu, nekas jauns netiktu radīts, tik vecais pārietu no vienām rokām citās, līdz kļūtu nelietojams.

Atsaukties


24. Jul 2009 15:11 Kāds darbs, tāda alga

± Dzīve - tāpat kā klimats - nepārtraukti mainījusies, mainās un mainīsies. Cilvēki kaut ko dara, saņem atbildes reakciju un attiecīgi koriģē turpmāko rīcību. Tāpēc ļoti svarīgi, lai atbildes reakcija atbilstu rīcībai un neveicinātu kroplu uzvedību. Lai labus darbus atalgotu un atbalstītu, bet par kļūdām un riebeklībām būtu jāmaksā. ( ... tālāk ... )

4 atsauksmes - Atsaukties


22. Jul 2009 09:53 Kopus cūka nebaŗojas

± Ar skaitļiem paticis ķimerēties jau pamatskolā. Par kabatas naudu pirku ne tikai atlantus un vienkārši grāmatas, bet arī statistikas krājumus. Vēl tagad mājās stāv 80.gadu "Latvijas PSR tautas saimniecības". Starp citu, diezgan pamācoši krājumi.
( ... tālāk ... )

Atsaukties


20. Jul 2009 14:22 Labi dzīvot ir labi

± Savā trīsdesmitā dzimšanas dienā Tērbatā pie istabiņas durvīm viņš piestiprināja izaicinošu vizītkarti: "Krišjānis Valdemārs, kamerāliju students, latvietis." Pēc dažiem gadiem, sākot "Pēterburgas Avīzes", viņš tajās pasludināja jaunu laiku bauslību, kas latviešiem jāievēro, ja tie vēlas uzplaukt kā tauta: ( ... tālāk ... )

1 atsauksme - Atsaukties


14. Maijs 2009 16:38 Pagrimšana

Marks Steins krāšņi apraksta sabiedrības pagrimšanu. Un kuŗā posmā ir Latvija:

  1. gādīgā valsts žēlīgi apsola atrisināt veselības aprūpes, izglītības, kredītu un visas citas pilsoņu grūtības;
  2. valsts, kas garantē visas jūsu pamatvajadzības, arvien labprātāk sāk rēgulēt jūsu uzvedību;
  3. kad pilsoņi piekrituši un iekrituši valsts aizbildniecībā, tā sāk rēgulēt viņu domas un izteikšanos;
  4. no valsts priekšrakstiem atšķirīgas domas un vārdi tiek pasludināti par naida kurināšanu un naida runu;
  5. beigās sabiedrība izirst un izmirst.

2 atsauksmes - Atsaukties


28. Apr 2009 22:07 Nāk laiks, nāk padoms

Desmit jaunības lietu, ko nožēlot 40 gados.

Atsaukties


13. Apr 2009 22:33 Padomi pieaugušam

50 labu padomu astoņpadsmitgadīgam cilvēkam, der arī divreiz vecākiem:

.. 10. Sāc meklēt jaunu darbu, PIRMS pamet iepriekšējo. ..

20. Trīs lietas, kā turēt māju tīru: neatstāj neizmazgātus traukus pa nakti; kad veļasmašīna pilna netīrām drēbēm, izmazgā tās; kad atkritumu spainis pilns, iznes to. ..

30. Kad tev ir 18, tu uztraucies, ko par tevi domā citi; kad tev ir 40, tu neņem pierē, ko par tevi domā citi; kad tev ir 60, tu apjēdz, ka citi par tevi nedomā. ..

40. Tu neesi upuris. ..

Atsaukties


12. Apr 2009 22:00 Holmsa mācība

Pēc ilgāka laika pārlasīju Šerloku Holmsu. Ne smakas no politkorektuma, ka prieks. Bet galvenā mācība - cik daudz cilvēks spēj, ja ne tikai redz, bet arī ievēro un māk secināt.

Atsaukties


3. Feb 2009 17:08 Kas dod spēku

Gunārs Astra 1976.g. pavasarī pēc piecpadsmit ieslodzījumā pavadītajiem gadiemĀdams SmitsPriekš gadsimta ceturkšņa krievu okupantu vara tiesāja latviešu nācionālistu Gunāru Astru, kuŗš bija uzdrošinājies gribēt brīvu, neatkarīgu un latvisku Latviju. Atmaskodams Latvijas pārkrievošanu, Gunārs Astra teica tādu pēdējo vārdu, par ko arī šobrīd izpelnītos tiesībsarga un citu iecietības kurinātāju dusmas. Astras noslēguma vārdi kļuvuši nemirstīgi:

"Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot."

Bet kas dod spēku stāvēt un elpot šobrīd, kad visas Saeimas partijas, izņemot vienīgi "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, gatavas laist krievu impēristus Latvijas Republikas valdībā, lai mēs, redzējuši sauli, krītam naktī atpakaļ? Kad valdības finanču ģēniji tik paredzami izgāžas?

Pirmkārt, šis laiks nav ne tuvu tik ļauns murgs kā 1983.g. Otrkārt, konservātīvs pasaules uzskats saistīts ar gaišāku skatu uz pasauli. Treškārt, pārliecība, ka arī šis laiks izgaisīs. Kāpēc lai gaistu? Citēju Ādamu Smitu (Tautu bagātība, 2.grāmata, 3.nodaļa, 1776.):

"Katra cilvēka pūles pastāvīgi un bez pārtraukuma uzlabot savus dzīves apstākļus ir sabiedrības, valsts un personiskas bagātības sākumcēlonis. Cenšanās bieži ir pietiekami stipra, lai saglabātu dabīgu lietu progresu uzlabošanās virzienā par spīti valsts pārmērībām un vislielākām pārvaldes kļūdām. Tāpat kā nezināmais dzīvnieku dzīves dzinulis tā bieži atjauno ķermenī veselību un spēku par spīti ne tikai slimībai, bet arī absurdiem ārsta norādījumiem."

3 atsauksmes - Atsaukties


3. Feb 2009 14:04 Kas arī bija gaidāms

Lindas Kukares-Aldersones zīmējumsValsts budžeta izpildes dati liecina, ka 

"Lielākais iztrūkums ir no 1.janvāra palielinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumos — vien 83,6% jeb par 16,4% mazāk par plānoto apjomu. ..

Labi pildījušies .. iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi — par 23,9% vairāk nekā plānots."

Finanču ģēnijs Eglājs triumfē: prognoze par ieņēmumu rukšanu, paaugstinot PVN, un ieņēmumu augšanu, pazeminot IeIeN, apstiprinājusies pilnībā. Vai tiešām es būtu spējīgāks financists par Slakteri un Godmani? Bet runa taču par ābeces patiesību. Vēl var pievērst uzmanību, cik precīzi valsts iestādes spēj ko prognozēt.


4 atsauksmes - Atsaukties


1. Feb 2009 12:24 Deg!

Poll #15600 Cilvēka daba
Open to: All, results viewable to: All

Kādā pilsētā apgāžas degvielas automobilis, degviela izlīst un aizdegas. Ko dara pilsētas iedzīvotāji?

View Answers

Paķeŗ bērnus un vērtīgāko iedzīvi un pānikā bēg no pilsētas. Visi divpadsmit tūkstoši iedzīvotāju.
2 (13.3%)

Paķeŗ segas, smiltis un ugunsdzēšamos aparātus un dzēš ugunsgrēku, kamēr nodzēš. Ugunsdzēsēji to nosauc par nebijušu varoņdarbu un brīnumu.
1 (6.7%)

Piezvana ugunsdzēsējiem un neliekas vairs par notiekošo ne zinis. Iedzīvotāju vienaldzības dēļ uguns noposta trešdaļpilsētas.
3 (20.0%)

Saskrien ar kanniņām un lej sev bezmaksas degvielu. Kāds simtiņš saskrējušo sadeg, bet citus tas neattur.
9 (60.0%)


Pareizā atbilde.

1 atsauksme - Atsaukties


22. Jan 2009 21:51 Labdarība

Interesanta sakarība starp labdarību un politisko ievirzi Amerikā (nevaru gan atrast pašu aptauju):

  • ļoti konservātīvi respondenti labdarībai ziedo 4,5% ienākumu;
  • konservātīvi respondenti - 3,6%;
  • mērenie - 3,0%;
  • liberāļi - 1,5%;
  • ļoti liberāli pilsoņi - 1,2%.

Jā, man līdz 4,5% vēl augt un augt dāsnumā - mans kontrolskaitlis ir 3%. Un cik ziedojat jūs, mīlīši?

2 atsauksmes - Atsaukties


18. Jan 2009 20:35 Nodarbinātības dienestā

Tas pats vīriņš, kas suņu izstādē pārliecinājies par budžetnieku un privāto pastāvēšanu:

"Sanāca sēdēt 30 min rindā nodarbinātibas dienestā. Cilvēku apmēram 8-10. Sarunas tēma protams sliktā valdība. Apspriests tiek televīzijā rādītais zemnieks, kurš kredītus atdot nevar. Aktīvākā debatētāja kundzīte ar bereti galvā. valdība lūk vainīga. Nu sarunā iesaistijos arī es :

Es: Tātad Jūs cienītā esat ar mieru segt no saviem līdzekļiem zemnieka kredītu ?

K (kundzīte ar bereti galvā). nē,

Es. Nu bet ja jau Jūs sakat ka valdība vainīga, tātad atsaucoties uz jūsu sarunu šai telpā, ku ir ap 10 cilvēki un neviens Jums neiebilst, tiek veidots viedoklis, ka tauta leģitimē viedokli ka Valsts vainīga, un sekojošais ir tas, ka vainīgajam jāsedz radušies zaudējumi. Respektīvi, balstoties uz tautas izteikto viedokli, valstij ir jāsedz nesamaksētā kredīta summa. Tas nozīmē, ka valstij tā nauda būs jāsamaksā Bankai un būs kaut kur jāņem. Viens variants ir samazināt bezdarbnieku pabalstus, vai vienkāršak sakot - paņemt no jums. To tik tiem kredītņēmējiem ar vajag.

Sarunā iestājas pauze. No stūra atskan parupja vīrieša balss: Nē, Valsts laikam tomēr nav vainīga, pats zemnieks vainīgs.

K Bet tomēr, valstij ir jāuzņemas atbildība, ka valsti novedusi šādā situācijā.

Es Nu labi, Valsts Uzņemas zināmu atbildību, un sāk atbalstīt grūtībās nokļuvušos kredītņēmējus. Ja pieņemsim tas būtu noticis vakar, un es šodien šeit izteiktu viedokli, ka valsts no manas kabatas apmaksā uzņēmēju sapirktos džipus un lielos dzīvokļus, jūs taču man piekristu, ka valsts dara nepareizi ? Un atkal ir vainīga.

Te aktīvi sarunā iesaistās veči, un kundzīte paliek sakņupusi sēžot, nebilstot ne vārda. Bet manā virzienā tiek raidītis nikns un zvērīgs skatiens. Pilnīgi nenoturējos un sāku smaidīt. Un šai brīdī man nācās pamest šo telpu."

25 atsauksmes - Atsaukties


25. Dec 2008 15:24 Treknie gadi un to gals

Gudri cilvēki ieteic 10% ieņēmumu atlikt uzkrājumiem. Lai kā klājas, tas ir izdarāms. Pa trekniem gadiem ikurāt gada vērtus uzkrājumus tā nesakrātu, bet pusgada gan. Bet ko šai lietā teic finanču ģēnijs Aigars Kalvītis?

Parasti pēc lielām kaujām visi ir lieli gudrinieki, bet, kad kaujas sākas, neviens jau uz skatuves negrib būt.. Protams, ka varam runāt par to, ka Latvijas valsts varēja izveidot stabilizācijas fondu, mana valdība ar likumu šādu fondu izveidoja. Bet ko šajā fondā varēja noguldīt? Latvijas valstij bija liels ārējais parāds jau tāpat. Te nevar runāt par uzkrājumiem, parādi ir jāatdod. Situācija pārāk sarežģīta, lai vienkārši pateiktu Kalvītis vainīgs, Spurdziņš vainīgs, Repše vainīgs, Emsis vainīgs, a varbūt Gailis vainīgs? Saprotiet, Latvijas valsts kopš neatkarības atjaunošanas dzīvo ar deficīta budžetu, parādi visu laiku tiek uzkrāti.. Būtu mēs uzkrājuši 100 miljonus latu. Par kādiem cipariem iet runa, lai glābtu "Parex" banku - tie ir miljardi. Kas būtu mainījies? Kur šobrīd ir Igaunija ar saviem uzkrājumiem? Lietuva šobrīd saviem cilvēkiem nav izmaksājusi algas un pensijas. Te nav jāskatās vai kaimiņiem labi, vai mums slikti, situācija ir pārāk sarežģīta, visā pasaulē trūkst naudas un valstīm, kurām ir parādi, ir grūtāk.”

Tātad, pirmkārt, priekš dažiem gadiem neviens vēl nezināja, ka var iekrāt, otrkārt, naudas nebija, treškārt, citi ne mazāk vainīgi par mani, ceturtkārt, tāpat nekā nebūtu līdzējis, piektkārt, citiem tikpat slikti, sestkārt, vainīgs nepārvarams spēks. Vārdu sakot, tas bija sen, un tā nav taisnība.

Ja kas nav taisnība, tad Kalvīša teiktais. Bezdeficīta budžets ir bijis kā pirmo Godmaņlaiku sākumā, tā Kalvītim acīmredzot pilnīgi nepazīstama pilsoņa Andŗa Šķēles valdības laikā. Kur šobrīd ir Igaunija ar saviem uzkrājumiem? Aizdod Latvijai. Un iekrāt samērā viegli varēja daudz vairāk. Atcerēsimies, TP gāza Emša valdību, neatbalstīdama 2005.g. budžetu. Lūdzu, īstais brīdis, lai jaunā Kalvīša valdība demonstrētu valstisku apdomību un 10% ieņēmumu ieliktu cūciņā. Nekas nebūtu jāapcirpj, tik izdevumi mazliet vienu gadu jāattur no 27% pieauguma līdz arī visnotaļ cienīgiem 15%. Pēc tam varētu spiest gāzi grīdā tikpat stipri, bet 10% tik turpinātu krāties: 320 mln 2005.g., 400 mln 2006. un 530 mln 2007. Kopā savas varas trīs gados Kalvītim bija visas iespējas iekrāt 1 miljardu 250 miljonus latu, 12 reižu vairāk, nekā Kalvītis izliekas.

Budžeta ieņēmumi salīdzināmās cenās, salīdzinot ar attiecīgo iepriekšējā gada mēnesiVisbeidzot, kas bija pirmais, vista vai ola - Latvijas vai pasaules krīze. Pasaulē nopietnas nepatikšanas izlauzās septembrī. Bet Latvijā? Vislabākie operātīvie dati ir tādi, kas ir par iespējami īsu laiku un kas tie apkopoti iespējami drīz. Pirmais priekšvēstnesis varētu būt nekustamo īpašumu cenas, kas krītas kopš pērnā pavasaŗa. Bet to varēja norakstīt par veselīgu korekciju. Rīgas birža nav gājusi uz augšu kopš pērnā septembŗa. Bet kas tur jautrajos akciju cenu kalniņos var kādu tendenci laikus saskatīt. Labs avots ir Valsts kases budžeta izpildes mēneša pārskati. Protams, jāapzinās, ka ne vienmēr vairāk valsts ieņēmumu ir vairāk (augstākos mēneša ieņēmumus dotu vispārēja pilsoņu mantas nācionālizācija) un ne vienmēr mazāk ieņēmumu ir sliktāk (nodokļu atcelšana vairo pilsoņu labklājību). Bet šai gadsimtā lielu kustību vienā vai otrā virzienā nav bijis, un var redzēt, ka salīdzināmās cenās trekno gadu gals pienācis šī gada jūnijā, kad ieņēmumi bija turpat 1,2 reizes zemāki par pērniem - iepriekšējo reizi kas tāds bija piedzīvots iepriekšējās krīzes laikā, proti, 1998.g. Krievijas krīzē. Tādējādi vistas un olas pirmdzimtības strīdā varam atbildēt, ka Latvijā nepatikšanas sākās agrāk. Tātad pašu vainas dēļ - lai kā dažs labs sevi censtos baltu mazgāt.

4 atsauksmes - Atsaukties

Back a Page