Personīgas Ritvara domiņas

Meklēju auklīti, kas varētu palīdzēt bērnu (3g3m, 9m) pieskatīšanā. Ja kādam kāda zināma, lūdzu, iesakiet!

Vecākais (2,5g), ieraudzījis sniega tīrītāju, vakar nodziedāja pirmo pašsacerēto dziesmu savā mūžā:

Šķūre brauc pa maliņu,
Šķūre brauc pa maliņu,
Ā, ā, ā!

Mūsdienu latviešu estrādes caurmērs sasniegts.

Kur Māŗiņa basa tek pār ābeļu līdumiņu?
Pie jaunām sieviņām grūtajās dieniņās.

Liels paldies Dzemdību nama 7.nodaļai un bērna ķērājai Māŗai Griezei-Putniņai!

Atrasts pēc "Instapundit" ieteikas. Aizkustina līdz asarām. Nē, man (pagaidām) nav grūti – salīdzinot ar cīņu par dzīvību, kad 23.nedēļā piedzimst dvīņi.

• "Nepielaid garas runas!"
• "Nevajag dot padzerties, es ierosināju."

Dēls (2,4g) bez redzama iemesla pēdējās divas naktis guļ septiņas stundas. Ņerr.

Riņķi ar diviem sakrustotiem āķiem tajā laikam arī viegli iegaumēt. Toties BMW šobrīd piemirsies.

PAPILDUS 14.NOV. Atceras gan BMW.

Izskatās, zilibalti rūtotu riņķi laikam arī viegli iegaumēt: bē-em-vē.

Četrus riņķus emblēmā laikam visvieglāk iegaumēt. Vismaz vienu autiņu marku dēls pazīst.

Ārkārtīgi jauki attēli. Piemēram, "Veļas diena":

Jāņu bērna kopšanas atvaļinājumā esmu kārtējo reizi pārliecinājies par vairākām lietām:

• bērnam vislabāk augt ģimenē;
• ir labi, ja bērns var izskraidīties pa lauku pēc sirds patikas, nevis jūk prātā četrās sienās;
• bērnkopības atvaļinājumā var izgulēties kā reti kad.

Dēls šodien pirmo reizi tika pāri redeļgultas margām. Cerams, bez nopietnām un paliekošām sekām. Tātad laiks izņemt pāris redeļu un ierīkot caurumu lodāšanai.

Vakar dēls priecīgi dauzīja ar plaukstu sev pa krūtīm un līksmi sauca: "Es, es, es!"

Pirmo reizi ieraugot jūŗu, aizgrābti nodvešas: Peļķe!

Braucam mikriņā, un bērns jānotur nomodā līdz mājām, tāpēc cītīgi sarunājamies:
- Ko tu dari?
Ne mirkli nesamulsdams:
- Braucu!

1 2/3 gada dzimšanas diena varētu būt piedienīgs iemesls, lai pieminētu dažus izteicienus, ar ko bērns priecējis vecākus.

Rāda uz spožu mēnesi: Mē deg!

Patīkami, ka pusotra gada vecumā dēls zina vārdus "karte" [kar] un "brīvs" [brī].

Šovakar dēls sāka staigāt. Pats pārpārēm priecīgs, un visa ģimene arī, protams.

Dēlam gads. Ir labi.

Lūdzu padoma, mīlīši. Bērns augstas temperātūras dēļ atūdeņojies, bet dzert negrib - griež galvu prom, mētājas rokām, sakniebj lūpas, spļauj ārā. Kā viņu tomēr dabūt pilnu?

Parasti pāreja uz vasaras laiku nav bijusi patīkama - kam gan patīk celties stundu agrāk. Bet šogad pirmo reizi patīk. Cēlonis vienkāršs: iepriekš dēls modās sešos rītā, tagad septiņos. Gulēt var stundu ilgāk.

Dēla patika pret rakstītu vārdu priecina. Izplēst žurnāla atvērumu, pārplēst uz pusēm un lapu burzīt no vienas rokas otrā vairāk nekā stundu - lieliski.

Katru reizi, kad iesniedzu visādu bērnu pabalstu papīrus, un katru reizi, kad kontā ieripo pabalstu latu simti, uzmācas sistēmas aplamības radīts pretīgums: vispirms valsts tev atņem naudu, tad tev jāiet tā lūgt atpakaļ, tad vēlīgā un dāsnā valsts kādu daļu arī iedod. Daudz labāk justos, ja kontu tūcinātu pats. Bez sociālās apdrošināšanas krāpšanas un ar saprātīgu desmito tiesu cilvēkiem kontā ripotu tagadējā bruto alga.

Vēlāk gaume sāk atšķirties, bet sākumā ikvienam bērnam mīļākā ir pasaka par gaŗo pupu.

Esat domājuši, kur "Gredzenu pavēlnieka" filmas taisītāji raduši iedvesmu tādam radījumam? Tagad es zinu - tāds izskatās nule dzimis bērns. 

Ne velti vārdam "dēlēns" pamatā var būt kā "dēls", tā "dēle".

Aijā, Ansīt, aijā, saldā miedziņā,
māmiņ' tevi šūpo vieglām rociņām.

Sauciet mani par Eglājtētiņu.