Personīgas Ritvara domiņas

Esmu jau iepriekš rakstījis, ka žīdu mīkstsirdība ir neizmērojama – palaist brīvībā divdesmit teroristes apmaiņā pret pierādījumu, ka viens nolaupīts žīds dzīvs, vai atbrīvot bērnu galvu šķaidītāju apmaiņā pret pāris savu kaŗavīru līķiem. Un nu jāredz, ka žīdi izlaiduši brīvībā 1000 2000 3000 4000 Palestīnas arabu cietumnieku, neizmantojuši iespēju apmaiņā dabūt kaut vai to vienu nolaupīto tautieti.

Cienīga un vieda Nātana Šaranska intervija.

Izskatās, urlas dabūjuši pierauties.

Šodienas sprīdis globālās sasilšanas ir nieks, ja Alūksnē, Balvos un Ludzā, nemaz nerunājot par Viļaku un Kārsavu, varētu rakstīt raķešu kalendāru.

Sūtīt bērnus spridzināties.

Iedomājieties, jūs ar otru pusīti mierīgi braucat, Latvijas karodziņš logā, pa savas galvaspilsētas ielām, pa Austrumrīgu, cauri Pļavniekiem.

"Freedom House" laidis klajā gadskārtējo pasaules valstu polītisko tiesību un pilsoņu tiesību apskatu. Latvija "Dienas" epopejas dēļ maķenīt kritusies. Bet ne par to runa. "Freedom House" datus var izmantot, lai pārbaudītu, vai cilvēktiesību organizācijas tiešām rūpējas par brīvībām un tiesībām, vai arī piesedz tīkamus nebrīvus režīmus un gāna netīkamas brīvas valstis. Būtu gaidāms, ka objektīva cilvēktiesību organizācija biežāk piemin nebrīvas valstis un retāk tās, kur cilvēktiesībām nopietnu apdraudējumu nav. Labi, apskatīsimies, cik objektīva ir, piemēram, "Human Rights Watch" un ar "Google" palīdzību saskaitīsim, cik reižu savā vietnē tā piemin dažādas Ziemeļafrikas un Tuvo Austrumu valstis. Kas tad tas? Korrelācija ir negātīva! Un kas tas par balto zvirbuli, kas brīvāks par Latviju, bet uz kuŗu HRW tā uzēdušies? Tiešām, laikam jāsauc palīgā kāds Cionas gudrais, lai lietu atrisina.

PAPILDUS. Cionas gudrais rok tālāk.

Sava gāze Izraēlai, un ko tas nozīmē reģionam.

Kā žīdi gatavojas nākamam kaŗam, un par žīdu kaŗa noziegumiem.

Ir jauki apmelot Izraēlu, bet, ja gaidāma ciešāka saskare ar nabaga aprūpējamiem arabiem, labāk palūgt no Izraēlas mašīnpistoles.

Izraēla grasās pamest Gadžeras ciemu uz Libānas robežas. Gadžeras arabi ir saniknoti par tādu nodevību.

Te var palasīt vairāk, kā tur klājas.

Kārtīgi studenti allaž kaut ko kārtīgu izdomās.

Īstiem miermīļiem allaž pa rokai gāzmaskas, stieņi, kaķenes, pudeles ar nodauzītu dibenu un šļūtenes. Vēl īsti miermīļi vienmēr gatavi - kļūt par mocekli.

PAPILDUS. Nevardarbīga pretošanās īstu miermīļu izpildījumā.

Csst! Ir labi. Un būs vēl labāk. Tik nevienam nesakiet - lai neatskrien palīgā.

Palaist brīvībā divdesmit teroristes apmaiņā pret pierādījumu, ka viens nolaupīts žīds dzīvs...

± 2005.g. Izraēla izbeidza Gazas joslas okupāciju. Tā bija īsta paraugdeokupācija: īsā laikā orgānizēti izvācās armija un visi kolonisti. Arābi nekavējoties izdemolēja žīdu atstātās mājas un siltumnīcas un izmantoja jauniegūto brīvību, lai apšaudītu Izraēlu ar mīnām un raķetēm un paši savā starpā sarīkotu pilsoņu kaŗu, pēc kuŗa Izraēlu sāka apšaudīt vēl stiprāk. Pērnā gada nogalē žīdiem beidzot apnika dzīvot 15 sekunžu gatavībā līdz patvertnei, un Izraēla, lai izbeigtu raķešu uzbrukumus, ķērās iznīcināt terroristu perēkļus. Pēc nepilna mēneša operāciju beidza. Bet vai raķešu lietus beidzies?

Izrādās, jā. Jūnijā uz Izraēlu izšautas divas raķetes, jūlijā vispār tik viena - tikpat, cik pērnā gada nogalē varbūt stundas laikā. Kā tā? Terroristi noguruši kaŗot, un vietējie arābi īgni, ka Izraēlas apšaude labuma nenes, drīzāk otrādi. Tāpēc Gazā valdošais "Hamās" režīms nolēmis fiziskus uzbrukumus pārtraukt un pievērsties kultūras kaŗam. Jāsecina, Izraēlas pretterrorisma operācija gadumijā bijusi sekmīga - panākts vismaz pamiers.

Ir vēl kas. Attīstība Gazas joslā bijusi apbrīnojami līdzīga Dienvidlibānai: vispirms žīdi no turienes izvācas, tad terroristi jauniegūto territoriju izmanto uzbrukumiem Izraēlai, līdz tā vairs neiztur un sit pretī. Pēc tam iestājas pamiers. Dienvidlibānas un Gazas mācība ir svarīga attiecībā uz Jordānas Rietumkrastu. Pirmkārt, kad žīdi to pametīs, tad ne tik vieglprātīgi kā Gazu. Otrkārt, vai arābi tad būs gana gudri, lai apjēgtu, ka raķešu laišana nenes vis labumu, bet gan iedarbīgu Izraēlas atbildi. Pāris pazīmju vieš cerības: Rietumkrastā nemaz nav tik slikta dzīve, un arābiem varētu būt žēl to zaudēt, un "Hamās" tur ir diezgan vājš. Tiesa, sarunās ar Izraēlu Palestīnas arābu rīcība nebūt nerāda vēlmi par kaut ko vienoties: atbildot uz Izraēlas premjera nācionālista Binjamina Netanjahu piekāpšanos un Palestīnas arābu valsts atzīšanu, Palestīnas arābu pašpārvaldes vadītājs Mahmūds Abāss nav vis pagājies pretī, bet palielinājis pretenzijas un nu pieprasa territoriāli apvienot Gazas joslu un Jordānas Rietumkrastu, tas ir, pārgriezt Izraēlu uz pusēm. Dzīvosim, redzēsim.

Vēres:

Michael J. Totten, lieliski aculiecinieka emuāri par Tuviem Austrumiem, Balkāniem un Kaukāzu, raksta amerikānis, kam minētās vietas kļuvušas par otrām mājām.

Grūti? Bet žīdiem Izraēlā septiņkārt grūti.

75 gadu vecumā miris Toras karoga partijas vadītājs un Kneseta deputāts Avrahams Ravics. Par nelaiķi sēro atraitne, 12 bērni un 77 mazbērni.

Vēlu sekmes izsvēpēt to sirseņu midzeni.

Nemaz nebija ilgi jāgaida pēc jaunām ziņām par iepriekš minēto bērnu galvu šķaidītāju. Proti, Izraēlas valdība nolēmusi viņu atbrīvot apmaiņā pret pāris savu kaŗavīru līķiem. Samirs Kuntars apņēmies turpināt senāko darbību.

Šis foto rāda, cik šausmīgos apstākļos Izraēlas cietumos smok nevainīgi Palestīnas arābi. Balinātais šķelmis pa kreisi rīkojis atentātu pret Izraēlas tūrisma ministru, vidējais labsirdis izcieš četrdesmit gadus par slepkavības mēģinājumu un piecus mūžus par piecu drūzu noslaktēšanu, bet labējais aptuklušais boratveidīgais 1979.g. noslepkavojis divus policistus, četrgadīgas meitenes acu priekšā nošāvis tās tēvu un tad ar šautenes laidi sašķaidījis viņas pašas galvaskausu. Žīdi necilvēcīgi atriebušies: cietumā viņš apprecējies, pa laikam atstāts divvientulībā ar sieviņu un ieguvis augstāko izglītību.

Ir arābi, kas nekāro žīdus ķidās saspridzināt vai jūŗā sadzīt.

Palestīnas arābu teroristi noslepkavo Izraēlas kaŗasievu un nolaupa tās līķi, bet Izraēla, kas savējos nepamet arī pēc nāves, piedāvājumu iemainīt līķi pret kādu noziedznieku palaišanu brīvībā izsmej. Kā tā?

Minētā dienā neviens nav nedz noslepkavots, nedz nolaupīts.

Sešdesmitā valsts gadadienā par 5,88 miljoniem dolāru pārdots israel.com.

Kuŗa gan valsts varētu būt izvēlējusies par nācionālo putnu tādu līkknābi?

Izraēlas kontrolpunkta sargi novērš terora aktu, pirms terorists saspridzina visus ķidās. Bet ko ziņo arābi?

Dānijas un Nīderlandes uzturētā "Ma'an":

"Militāri Izraēlas avoti paskaidroja, ka jaunietis nepakļāvās kaŗavīriem, kuŗi lika viņam apstāties un pacelt rokas. Tad viņi atklāja uguni pa to, domājot, ka viņš uzvilcis spridzekļu jostu. .. Pēc aculieciniekiem, Izraēlas kaŗavīri kontrolpunktā lūdza jaunieti pacelt kreklu un, kad tas atteicās, tūlīt atklāja uguni pa to."

"Ramattan":

"Liecinieki teica, ka Izraēlas kaŗavīri atklāja uguni uz zēnu un neļāva ātrai palīdzībai viņu aizvest. Paramediķi teica, ka 16 gadu vecais zēns asiņoja vairākas stundas līdz nāvei."

Un "Wafa":

"Avoti piebilda, ka vēl neidentificētais pilsonis tika nošauts un atstāts asiņojam, līdz nomira kontrolpunktā."

Tev ir 15 sekunžu laika.

Žīdu valstij šodien sešdesmit. Priekā un daudz baltu dieniņu!

ANO miera uzturētāji dara, ko var.

1.aprīlis, Jordānas Rietumkrasts. Vakar ātra iecerētā upuŗa rīcība novērsusi terora aktu. Divi žīdu stopētāji kādā krustojumā gaidīja automobili, kas paķertu uz Jeruzalemi. Te viņi ievēroja tuvojamies savāda paskata vīru. Pienācis tas viņus angliski uzrunāja, paspieda rokas, šo to pajautāja un tad metās virsū ar divdesmitcentimetrīgu nazi. Viens no stopētājiem izrāva šaujamo, un "akmens-šķēres-papīrīt's" "dūcis-stroķis" spēlē uzbrucējs zaudēja. Terora akta mēģinājums skatāms arī videoierakstā.

PAPILDUS. Ir vērts izlasīt, ko par lietu raksta Palestīnas arābu melu un propagandas ziņu aģentūra. April, april!

Nez kā mēs justos un ko darītu, ja krievi laistu 40 raķešu dienā pa Kārsavu.

"Hamās" izsludina blokādes raušanu. Cilvēki neierodas.

Pat Apsolītā zeme nav pasargāta no globālās sasilšanas.

Atkal pastiprinoties runām par Jeruzalemes dalīšanu, vairākkārt audzis vietējo arābu skaits, kuŗi lūdz Izraēlas pilsonību. Nav ar brīnums, ja tevi grib pievienot zemei, kuŗas tēva piemiņu svēta, noslepkavojot sešus tautasbrāļus un vairāk nekā simt ievainojot.

Golda Meira, Izraēlas premjerministre (1969-74): "Tuvos Austrumos nebūs miera, līdz Palestīnas arābi neiemācīsies mīlēt savus bērnus vairāk nekā ienīst žīdus."

Izraēla uzlido Deir az Zauras muhāfazai Sīrijas dziļumos un trāpa Krievijai un Irānai.

Bērnu raidījuma sižets:

( ... tālāk ... )

Dieva partijas virsnieks atklāj, kā miermīļi izrāvuši neizšķirtu no uzvaras zobiem.

Knesets 1.lasījumā pieņēmis likumprojektu, ka Žīdu nācionālā fonda zemi drīkst pirkt tik žīdi.

Nez kā visa kreisā šļura brēktu, ja Izraēla izdemolētu un izlaupītu Jāsira Arafāta mūsejmāju, nospeŗot arī Nobeļa medāli?

Kaut kā plaši neziņo arī par arābiem, kas bēg uz Izraēlu.

Izraēla izcēlusies ne tikai Eirovīzijā. Atšķirībā no kaimiņvalstīm tā ir dēmokrātiska. Valsts prezidents atstādina sevi, kad prokūrātūra paziņo, ka varētu viņu apsūdzēt par uzmākšanos un izvarošanu. Vēl vairāk: viņa vietā šobrīd valsts galva ir arābs - Madžalli Vahabi. Jaunais prezidenta v.i. 19 gadu dienējis Izraēlas armijas izpletņlēcēju divīzijā, piedalījies 1982.g. karā Libānā un izdienējies līdz pulkveža pakāpei. Pats Vahabi teic:

"Šī ir ļoti vēsturiska diena un nedēļa, jo pirmo reizi mazākumtautai piederīgais kļuvis par Izraēlas prezidentu. Kas mums svarīgi - tas rāda, ka varam būt kolēģi, pilsoņi ar ar pienākumiem un tiesībām. Ka esam patiesi dēmokrātiska valsts. .. Es domāju, mana iecelšana ir piemērs un atbilde tiem, kas apsūdz Izraēlu par aparteīda valsti."

Eirovīzijā, izrādās, startē arī Izraēla. Šogad - grupa "Tējas maisiņi". Bet varbūt tomēr ne - izrādās, angliski, franciski un ivritā dziedātā dziesma "Nospied pogu" nebūt nav "es vēlētos par pogu tavā blūzē kļūt", bet ir ar nepieņemamu politisku saturu. Proti, tekstā teikts:

"Pasaule ir pilna ar šausmām.
Ja kāds pieļaus kļūdu,
Viņš mūs uzspridzinās nākotnes valstības vārdā.
Ir daži traki valdnieki.
Viņi slēpjas un cenšas mūs apmānīt
Ar daimonisku, technoloģisku gribu darīt ļaunu."

Tā kā ne viens to sapratis par norādi nevis uz Bušu, bet Ahmadinedžadu, Helsinku Eirovīzijas rīkotājs Čells Ēkholms ir kategorisks: "Pilnīgi skaidrs, ka tāds vēstījums neatbilst konkursam." Jo vairāk tāpēc, ka saskatīta arī norāde uz miermīlīgo Palestīnas arābu laistām raķetēm pa "Tējas maisiņu" dzimto Sederotas pilsētu:

"Raķetes lido un krīt man uz galvas."

Ar kaunu pērn zaudējuši kariņu Libānā, žīdu zemcilvēki turpina genocīdu pret arābiem: Nabatijas slimnīcā uzņemti jau pieci cilvēki, kuri sūdzējušies par nelabumu. Libānas armija ar ANO miera uzturētāju palīdzību iebrucējus iznīcinājusi atklātā laukā ar kontrolētu sprādzienu.

Vakar vakarā ieslēdzu Latvijas radio, lai uzzinātu, kas noticis pa nedēļas nogali. "Hamās" noraidījis Rietumvalstu pilnasinīgas sadarbības nosacījumus, nosodījis Rietumu uzkundzēšanos un solījies turpināt palestīniešu tautas atbrīvošanās cīņu. Kādi tie nosacījumi, minēts netiek. Neies taču pieminēt ko tik aizvainojošu kā atteikšanās no terorisma un Izraēlas pastāvēšanas tiesību atzīšana.

Dieva partijas vadonis teic, ka nelaupītu Izraēlas kaŗavīrus, ja būtu zinājis, kas sekos. Neizklausās gluži pēc iepriekš paziņotās uzvaras.

Ja skatās uz Izraēlas ziemeļu robežu, ziemeļos no daudz cietušās Kirjatšemonas ir pussaliņa, kas iestiepjas "Hezballāh" pārņemtā Libānas daļā. Tai galā ir Metullas pilsēta, ko no trīs pusēm aptveŗ Libāna. Tuvīnos laukos ganās tanki, bet pati pilsēta pilnīgi neskarta. Dieva partija zina, ka ar viņu techniku un tēmēšanas māku 3/4 raķešu kristu Libānā.

Vīrs, kas dzīvojis abpus robežai, dalās jaunākos iespaidos.

Iepriekš bija runa, ka ikoniskās Zaļās Ķiveres vadībā bērnu līķi pārtop mākslas foto.

Tagad filmā redzams, kā tas notiek. TE.

10.44: Izraēlas izšautas raķetes krīt Dienvidlibānas ostas pilsētas Tīras apkaimē 6.augustā.

10.57: Atvainojiet, sajaucām virzienu, uz Izraēlu tiek izšautas "Katjuša" raķetes no Dienvidlibānas pilsētas Tīras apkaimes 6.augustā.

"ES referenduma" emuārists Ričards Norts turpina atmaskot Kanas mākslas foto sēriālu. Tikām izrādās, ka tie nebūt nav vienīgie mākslas foto no Libānas:

• skatā pēc Izraēlas uzlidojuma sabiezina dūmus un pievieno graustus;
• Izraēlas lidmašīnas izlaistas pretuguns aizsardzības signālraķetes kopē un mēģina pataisīt par uzlidojuma skatu;
• viena un tā pati nelaimīga namsaimniece fotogrāfējas pie arvien jaunām drupām.

Samērā maz minēts ir fakts, ka Izraēlas ziemeļos daudz kur iedzīvotāju vairums ir arābi: Ziemeļu rajonā 52,2%, Haifas rajonā 22,9%. Rādās, arī "Hezballāh" tas nav svarīgi, ja reiz tik laiž raķetes pa tautiešiem. Galilejas arābiem ir ko teikt šai lietā: "Ceru, Nasralla (Dieva partijas vadonis - R.E.) pats dabūs ar raķeti starp kājām."